"Nevar pamest posteni kā 1986. gadā." Čornobiļas AES darbinieki kļuvuši par Krievijas armijas ķīlniekiem

"Viss notika ļoti pēkšņi, gluži kā Otrā pasaules kara sākumā. Nebija skaidrs, ko darīt. Mums nebija protokola kara gadījumam," stāstījis Geiko. 

Viņš sazvanījies ar uzņēmuma, kurš ir atbildīgs par AES darbu, vadītāju, abi vienojušies, ka nakts maiņa turpinās darbu. 

Ap pulksten 15 vadība Geiko pavēstīja, ka pa slēgto zonu, ceļot gaisā radioaktīvos putekļus, pārvietojas krievu tanku un bruņutransportieru kolonna. Drīzumā viņi sasniedza un ielenca Čornobiļas AES. Ukrainas Nacionālās gvardes karavīri piedāvāja neiesaistīties apšaudē, bet sākt sarunas.

Pie AES piebraukuši pieci kravas auto ar Krievijas karavīriem, kuri pavēstījuši, ka pārņem kontroli pār AES. Krievijas karavīri aizņēmuši otro ēkas stāvu, kur atrodas ēdnīca, personālu uzraudzījusi bruņota apsardze, no ēkas noņemts Ukrainas karogs. Geiko vēlāk to esot paslēpis savā kabinetā. 

Drīz vien AES ieradusies Krievijas televīzijas filmēšanas grupa. Viņi plānoja filmēt, kā Krievijas karavīri piegādā atomelektrostacijas darbiniekiem pārtiku, taču viens no tehniķiem pa skaļruni aicināja kolēģus:

"Neļaujiet sevi filmēt propagandai!"

Tad Krievijas karavīri paši esot uzvilkuši zilus kombinezonus un televīzijas reportāžā uzdevušies par AES darbiniekiem. Kā vēlāk atzīmējuši daži skatītāji - uz viltus darbinieku kombinezoniem bijis Francijas uzņēmuma "Novarka" logotips. Uzņēmums "Novarka" darbus Čornobiļā beidzis 2018. gadā. 

Kādu laiku AES darbinieki varējuši sazināties ar radiem un kolēģiem ārpus Čornobiļas. Taču tad, kad agresors aptvēris, ka informācija sāk izceļot no AES teritorijas, Krievijas karavīri atņēmuši AES personālam mobilos tālruņus. 

Pašlaik AES personāls guļ uz krēsliem un drēbju kaudzēm tieši pie savām darbavietām, ēd tikai putru un konservus. Geiko sarunā ar savu vadītāju pavēstīja, ka psiholoģiskā situācija AES krasi pasliktinās. 

Kad AES darbiniekiem tiek ļauts sazvanīt tuviniekus, viņi stāsta par nogurumu, galvas reiboņiem, sliktu dūšu un ļoti stiprām galvassāpēm. Citi sūdzas par vairogdziedzera problēmām un paaugstinātu asinsspiedienu, taču uz vietas nav pieejami nepieciešamie medikamenti. Ik pa laikam kādam neizturot nervi un sākas strīdi ar uzraugiem. 

Katru rītu pulksten 9 pa skaļruņiem tiek atskaņota Ukrainas himna, bet pēc tam viņi dodas uz savām darbavietām, atzīmējoties žurnālā par maiņas pārņemšanu... pašiem no sevis. 

1. martā Valentīns Geiko nebrīvē sagaidīja savu 60. dzimšanas dienu. Ukrainas valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija publiskoja īpašu paziņojumu, kurā pateicās Valentīnam par izturību. 

Viņš nevar nodot savu maiņu un nevar pamest savu posteni. Viņš paliek savā darbavietā, tāpat kā to darīja viņa kolēģi 1986. gadā, kad Čornobiļā notika kodolkatastrofa. 

Pats Valentīns saka, ka viņa pienākums ir strādāt tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

"Visi vēlas atgriezties mājās, bet mēs zinām, ka mums jāpaliek," Geiko vārdus citē "The Wallstreet Journal". 

9. martā Čornobiļas AES palika bez elektroapgādes, bet 13. martā to tomēr izdevās atjaunot. 

Ukrainas prezidenta kanceleja arī pauda bažas, ka Krievijas puse var izraisīt provokācijas AES.

Atomelektrostacijas darbinieku radinieki lūguši izveidot humāno koridoru, lai darbiniekus evakuētu un viņi varētu nodot maiņu citiem speciālistiem. Šos lūgumus atbalstījusi Ukrainas puse, bet Krievijas puse noraidījusi. 

"The Wall Street Journal" citētajā Ukrainas kodolasociācijas dienesta sarakstē tiek apgalvots - ja sūkņi, kas regulē ūdens cirkulāciju sarkofāgā, pārstās darboties, septiņu dienu laikā ūdens sāks vārīties, veidojot radioaktīvus tvaikus, kas savukārt novedīs pie jaunas nopietnas avārijas. 

Tiesa, rietumu analītiķi uzskata, ka tāda avārija ir maz iespējama. "Čornobiļā izlietotā kodoldegviela ir atdzisusi gadu desmitiem ilgas uzglabāšanas laikā un šobrīd nevar izkust," paziņoja Amerikas Kodolenerģijas biedrības prezidents Stīvens Nesbits.

Par daudz bīstamākiem tiek uzskatīti iespējamie ventilācijas sistēmas bojājumi, kas var rasties strāvas padeves pārtraukuma laikā. Šajā gadījumā personāls var tikt pakļauts augstam radioaktīvā piesārņojuma riskam.

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra pauda nopietnas bažas par sagūstīto Černobiļas AES darbinieku veselību, taču par jaunas avārijas iespējamību ziņots netika. Aģentūru vairāk satrauc situācija Zaporižjas atomelektrostacijā, ko arī sagūstīja Krievijas karaspēks. Tur 4. marta naktī pēc apšaudes izcēlās ugunsgrēks. Abas puses viena otru apsūdzēja provokācijā. Ugunsgrēka rezultātā cilvēki nav cietuši, bet radiācijas līmenis saglabājās normāls.

Video: Ugunsgrēks Zaporižjas AES 

Foto: TVNET reportāža no Čornobiļas

26. aprīlī apritēs 36 gadi kopš pasaules smagākās kodolkatastrofas – Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas. Sprādziens Čornobiļas AES reaktorā atstāja Ukrainas un Baltkrievijas teritorijas smagi piesārņotas un noveda pie zemju un cilvēku dzīvju iznīcināšanas.

Čornobiļas atomelektrostacijas avārija uzreiz nogalināja vairākus strādniekus, un nākamajās dienās un nedēļās bojāgājušo skaits pieauga. Vēl šodien zinātnieki un pētnieki turpina novērot Čornobiļas katastrofas pārdzīvojušo cilvēku veselību, sākot no tuvējo pilsētu iedzīvotājiem un beidzot ar likvidatoriem, kuri palīdzēja likvidēt Čornobiļas AES reaktora atstātās sekas.

Kliedējot ilgstošas bažas par to, kā katastrofa varētu ietekmēt nākamās paaudzes, lielākais šāda veida pētījums, kas jebkad ir veikts, publicēts neilgi pirms Čornobiļas katastrofas 35. gadadienas 2021. gadā. Abos pētījumos ir uzsvērts, cik daudzi mūsdienu sasniegumi DNS ir uzlabojuši vēža izpēti.

Kā vēsta žurnāls "National Geographic", pirmajā pētījumā netika atrasti pierādījumi, ka radiācijas piesārņojums radītu ģenētiskas izmaiņas, ko bērni pārmanto no vecākiem. Turpretī otrajā pētījumā tika dokumentētas ģenētiskās izmaiņas cilvēku audzējos, kuriem vairogdziedzera vēzis attīstījās pēc tam, kad viņi bija pakļauti avārijas radītajai radiācijai.

Laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam ASV Nacionālā vēža institūta pētnieki novēroja 130 bērnus, kuri tika ieņemti pēc Čornobiļas avārijas un dzimuši no 1987. līdz 2002. gadam. Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta ģimenēm, kurās vismaz viens no vecākiem bija atradies 45 kilometru attālumā no traģēdijas AES, un cilvēkiem, kuri palīdzēja likvidēt Čornobiļas sekas.

Pētnieki cerēja vairāk izpētīt radiācijas mutācijas bērniem, kuru vecāki tika pakļauti lielākai radiācijas devai, taču zinātnieku komanda ģimeņu DNS analīzēs šādas mutācijas nekonstatēja.

"Ja ir kaitīga mutācija, tā notiks reti. Mēs nevaram teikt, ka tas nekad nenotiks, taču mēs to neuzskatām par kopēju sabiedrības veselības krīzi," sacīja abu pētījumu vecākais zinātnieks Stīvens Šanoks, ASV Nacionālā vēža institūta epidemioloģijas un ģenētikas nodaļas direktors.