"Mamma saka, ka esmu Krievijas nodevējs." Putina režīms šķeļ paaudzes

Trešajā dienā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Viktorija Goga saprata, ka pamazām māte no viņas attālinās.

"Runājot pa tālruni, es pamanīju, ka mamma sāk atkārtot valdības kara naratīvu - ka tā ir NATO vaina, ka Krievijai nebija citas izvēles, kā tikai sevi aizstāvēt," stāsta 28 gadus vecā modes konsultante.

Viktorija ir dzimusi mazā Sibīrijas pilsētiņā, taču vēlāk pārcēlās dzīvot uz Maskavu. Viņa savos sociālo mediju profilos stingri nostājas pret Krievijas sākto karadarbību Ukrainā.

"Mainīt viņas domas un parādīt to, kas realitātē notiek, kļuva par manu misiju," saka jaunā sieviete.

Aizpagājušajā nedēļā Goga nolēma pamest Krieviju, jo viņa tika aizturēta par pievienošanos pretkara protestam Maskavā. Beigās viņai tomēr izdevās pārliecināt savu māti Svetlanu par dzimtenes nežēlību karā. "Tagad man ir jāpārliecina vecākie brālēni un onkuļi. Man ir izveidots vesels saraksts," jokodamies saka Viktorija. 

Tikmēr tehnoloģiju konsultantam maskavietim Dmitrijam karš jau ir atstājis postošas sekas attiecībās ar ģimeni.

"Pēc iebrukuma es gribēju pārvākties dzīvot pie saviem vecākiem, lai mēģinātu viņiem pastāstīt to, kas patiesībā notiek," sacīja Dmitrijs.

Pirmajā kara nedēļā viņš katru dienu rādīja saviem vecākiem dažādus video, kuros bija redzams, kā Krievija apšauda Ukrainas pilsētas. Dmitrijs vecākus iepazīstināja ar neatkarīgu blogeru un plašsaziņas līdzekļu ziņām.

"Bet nekas no tā nespēja viņus ietekmēt. Patiesībā tas tikai vēl vairāk deva pārliecību, ka viņiem ir taisnība. Pēc nedēļas es pārcēlos, un kopš tā laika mana mamma ir nosūtījusi īsziņu ar tekstu, ka es esmu savas valsts nodevējs," stāsta Dmitrijs.

Dmitrijam pēdējais pacietības piliens bija ceturtdien, kad viņa tēvs nosūtīja video, kurā tika apgalvots, ka trešdien notikušo sprādzienu dzemdību namā Mariupolē sarīkoja Ukrainas varas iestādes, aktrisēm tēlojot ievainotās mātes. Šo sazvērestības teoriju popularizējušas arī Krievijas amatpersonas. 

"Tas mani tā saniknoja! Es neesmu pārliecināts par to, ka mēs vēl kādreiz varēsim sēdēt pie viena galda," paraustīdams plecus, sacīja Dmitrijs. "Es uzskatu, ka valsts propaganda viņus ir nozombējusi, un viņi patiesi mani uzskata par valsts ienaidnieku. Esmu padevies."

Krievijas diktatora Vladimira Putina lēmums sākt karu ar Ukrainu ir šķīris ukraiņu ģimenes, jo daļa ģimenes locekļu paliek Ukrainā, lai cīnītos par dzimtenes neatkarību, kamēr pārējie tuvinieki bēg no kara, pametot valsti. Arī ģimenes Krievijā tiek šķirtas, taču tas notiek cita iemesla dēļ - daļa ģimenes locekļu atbalsta karu, taču otra daļa iestājas pret to. Paaudzes bieži vien skaidri iezīmē atšķirības uzskatos. 

"Runājot vispārīgi, ir mazāka iespējamība, ka gados jaunāki krievi jūt antipātijas pret Ukrainu. Mēs esam novērojuši, ka pretkara protestos lielā mērā iesaistās gados jaunāki cilvēki," tā stāsta Andrejs Koļesņikovs no Maskavas Karnegī centra.

"Kara uztveršanā daudz ir atkarīgs no tā, kur jūs iegūstat ziņas," viņš skaidro. "Ja skatāties televīziju, tad vairāk piekritīsiet oficiālajai nostājai. Gados vecāki cilvēki mēdz vairāk skatīties televizoru."

Agrāk veiktās aptaujas ir atklājušas, ka Krievijā televīzija joprojām ir izplatītākais informācijas iegūšanas avots, un vairāk nekā 60% iedzīvotāju paļaujas uz tur gūto informāciju. Krievi, kas vecāki par 65 gadiem, par 51% biežāk skatās televīziju nekā tie, kas ir jaunāki par 25 gadiem.

Visi Krievijas valsts mediju spēki ir mobilizēti, lai skatītājiem attēlotu karu kā "īpašu militāru operāciju", kuras mērķis ir atbrīvot Ukrainu un aizsargāt Donbasa iedzīvotājus no Ukrainas veiktā "genocīda". Videoklipi, kuros redzamas Krievijas mestās bumbas uz Ukrainas pilsētām, tiek raksturoti kā pašu ukraiņu radīts mākslīgs inscenējums.

"Mēs redzam, ka lielākā daļa krievu šķietami atbalsta valsts rīcību, vismaz tādu rīcību, kādu viņiem pasniedz plašsaziņas līdzekļi," sacīja Koļesņikovs.

Viņš skaidro, ka, ņemot vērā jūtīgo tematu, nav pārsteigums, ka karš ir radījis spriedzi arī Krievijas ģimenēs: "Cilvēkiem ir ļoti grūti pieņemt, ka patiesībā viņu pusē atrodas sliktie puiši."

Piektdien Krievija paziņoja par "Instagram" bloķēšanu. Pāris dienas iepriekš tika bloķēts arī "Facebook" un "Twitter". Represijas pret sociālajiem medijiem un Krievijas neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem vēl vairāk ierobežo piekļuvi patiesai informācijai par karu un palielina valsts mediju ietekmi.

Daži cilvēki nespēj pārliecināt savus tuviniekus pat tad, ja paši personīgi ir saskārušies ar Krievijas īstenoto kara nežēlību. "BBC" un "New York Times" uzrunātie ukraiņi stāstīja, ka viņu radinieki Krievijā netic, ka Ukrainas pilsētas tiek bombardētas.

"Mani vecāki zina, ka šeit notiek militāra rakstura darbības. Taču viņi saka: "Krievi nāk, lai jūs atbrīvotu. Viņi neko neiznīcinās. Viņi tevi neaizskars. Viņi vēršas tikai pret militārajām bāzēm," "BBC" stāsta Oleksandra no Kijevas.

Iļja Krasiļščiks, populārs krievu blogeris, lūdza 110 000 sekotājus "Instagram" atsūtīt savus stāstus par konfliktiem ģimenē saistībā ar karu Ukrainā. Blogeris stāsta, ka pavisam drīz pēc aicinājuma viņš saņēmis simtiem ekrānuzņēmumu no gados jaunajiem krieviem, kuri strīdas ar saviem vecākiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Viņš nolēma dažas no sarunām publicēt, lai parādītu citiem jauniešiem, ka viņi šajā cīņā nav vieni.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!