"Kremlī visskaļāk runā ieroči, nevis nauda." Krievijas oligarhi - Putina draugi vai ķīlnieki?

"Tā nav parasta rezidence vai vasarnīca," video sacīja Navaļnijs. "Tā ir vesela pilsēta vai drīzāk karaliste. Tai apkārt apjozti augsts žogs, privāta osta, apsardze, baznīca, savs kontrolpunkts, lidojumu aizlieguma zona. Tā ir valsts valstī."

90. gadi - Krievijas oligarhu dzimšana

Krievu oligarhi savu darbību sāka deviņdesmitajos gados, norādīja profesors Vinters.

"Kad Padomju Savienība sabruka, bija milzīgs skaits valstij piederošu aktīvu, korporāciju un finanšu iestāžu un ļoti maz ietekmīgu, gudru, ambiciozu cilvēku. Bet tā pati mazā saujiņa pārsvarā arī sagrāba pilnvaras pār šiem īpašumiem."

Aktīvi naftā, gāzē, finansēs. Oligarhi kļuva ietekmīgi un, kad Putins kļuva par prezidentu, viņam tas bija jāmaina.

"Galu galā Putins pat pāris oligarhus iesēdināja cietumā," norādīja Vinters.

Tai pašā laikā Putins radīja jaunu, cita veida oligarhu paaudzi, kuru bagātība nāca tikai caur Putinu, un tikai ar Kremļa atļauju viņiem tika piešķirtas pieejas Krievijas valsts kasei.

Daži oligarhi bija Putina draugi no viņa VDK vai Sanktpēterburgas mēra vietnieka laikiem. Lai arī kas viņi būtu, viņu bagātība un dažiem arī viņu dzīvība tagad ir atkarīga no Putina.

"Jo bagātāki viņi kļūst, jo bailīgāki viņi paliek — jo oligarhiem ir vairāk naudas, jo vairāk ir ko pazaudēt," sacīja Eslunds.

Cik efektīvas būs sankcijas pret oligarhiem?

No vienas puses, sankcijas kaut vai tikai simboliski ir svarīgas, sacīja Eslunds. "Jūs neesat drošībā, ja kalpojat Putinam. Putins nevar tevi pasargāt. To ir ļoti svarīgi apzināties."

No otras puses, "sankcijas darbojas arī kā lojalitātes pārbaude, kas ir oligarha bagātības galvenā sastāvdaļa", izdevumam "Marketplace" norādīja ASV Vācijas Māršala fonda prezidente Hetere Konlija. "Putins var to izveidot, un viņš var to arī atņemt."

Konlija gadiem ilgi pētīja Kremļa ekonomisko uzvedību un teica, ka oligarhu atkarība no Putina ierobežo pret viņiem vērsto sankciju efektivitāti.

"Mēs to redzējām 2014. gadā pēc Krimas aneksijas," viņa sacīja. "Oligarhi pret viņiem tēmētās sankcijas uztvēra kā lojalitātes pārbaudi, un daudzi no viņiem vēl vairāk sāka atbalstīt Putina režīmu."

Jebkurā gadījumā - oligarhiem nākas mazliet patērēties, lai slēptu savas patiesās bagātības visā pasaulē. Ņūheivenas Universitātes nacionālās drošības asociētais profesors Metjū Šmits arī šaubās par oligarhu sankciju ietekmi.

"Tas ir balstīts uz pieņēmumu: ja jūs nodarīsit ekonomisku kaitējumu oligarham, tad oligarhs liks Putinam mainīt savu politiku Ukrainā. Diemžēl nav pamata tā domāt."

Viņš piebilda, ka tas ir ne tikai tāpēc, ka oligarhi labi prot slēpt savu bagātību, bet arī tāpēc, ka "šie cilvēki ir ļoti ieinteresēti ne tikai naudā".

"Daudzos gadījumos viņiem ir tāds pats redzējums kā Putinam. Un tāpēc daudzi no šiem biznesmeņiem pie sevis noteikti domā: "Tas ir labs manas naudas ieguldījums, lai izveidotu šo nākotnes Krieviju.""

Citiem vārdiem, jūs varat iesaldēt bankas kontu, bet ir daudz grūtāk iesaldēt ideoloģiju.

Krievijas oligarhi - Putina draugi vai ķīlnieki?

Neatkarīgi no tā, kāda ir katra oligarha nostāja sakarā ar karu Ukrainā, viņi visi kā viens līdz šim ir palīdzējuši Putinam palikt pie varas, savā pētījumā raksta Dienvidkarolīnas universitātes Starptautiskā biznesa asociētais profesors Staņislavs Markus.

Staņislava Marka pētījums "Daži elastīgie: oligarhi un aizsargātā bagātība jaunattīstības demokrātijā" tika publicēts 2017. gadā zinātniskajā žurnālā "Sage". Atsaucoties uz to, asociētais profesors ir publicējis rakstu izdevumā "The Conversation" šī gada marta sākumā par piespriestajām sankcijām pret krievu oligarhiem.

"Mans pētījums izceļ gadījumus, kad oligarhi izmantoja savu bagātību - ietekmi, aizdevumus vai ziedojumus -, lai ietekmētu politiķus citās valstīs par labu Krievijai.

Piemēram, 2014. gadā Krievijas banka FCRB aizdeva 9,4 miljonus eiro pret ES vērstajai Marinas Lepēnas partijai "Nacionālā savienība" Francijā, tādējādi radot politisku parādu Krievijai.

Šķiet, ka daži oligarhi šādus ģeopolitiski nozīmīgus darījumus ierosina brīvprātīgi, lai radītu vai nostiprinātu saikni ar Kremli. Lai gan ir grūti noteikt tiešu cēloņsakarību starp to, ko es saucu par oligarhu "ģeopolitisko brīvprātīgo darbu", un to labuma guvēju prokremlisko politiku. Ir neskaitāmi pārliecinoši pierādījumi tam, ka oligarhu finansējums veicina Putinam labvēlīgu pozīciju ieņemšanu valstīs ārpus Krievijas," raksta profesors.

Pētījumā tiek atklāti vairāki piemēri, kā korporatīvās politiskās aktivitātes tiek slēptas - šķietami nepolitisku starpnieku, piemēram, privātu uzņēmumu, izmantošana ir galvenā stratēģija, ar kuras palīdzību tādas organizācijas kā Kremlis cenšas noslēpt savu politisko darbību.

Līdz ar to mēs nonākam pie vissvarīgākā jautājuma, kas nomoka daudzu cilvēku prātus: vai sankcijas varētu mudināt oligarhus pamest Putinu vai mainīt kara gaitu?

Daži oligarhi jau tagad iestājas pret karu Ukrainā, piemēram, "Alfa Group" valdes priekšsēdētājs Mihails Frīdmans un metālu magnāts Oļegs Deripaska – pret kuriem Rietumi ir noteikuši sankcijas. "Lukoil" arī aicināja beigt karu, lai gan "Lukoil" pašlaik nav pakļauts tiešām sankcijām.

"Es uzskatu, ka mēs redzēsim arvien skaļāku oligarhu pretestību karam. Vismaz viņu vēlme darīt Kremļa netīro darbu, mēģinot ietekmēt Rietumu politiķus, visticamāk, ievērojami samazināsies.

Taču viņu ietekmei un spējai ietekmēt Putina uzvedību ir divi būtiski ierobežojumi," norāda Staņislavs Markus.

Pirmkārt, oligarhi slikti sadarbojas. "Krievijas "piraju kapitālismā" šie miljardieri lielākoties ir centušies pārspēt savus konkurentus ar savu bagātību izmēriem. Individuāla izdzīvošana ar skatu uz Kremli, nevis kopīgu interešu aizstāvēšana, piemēram, sankciju likvidēšana, līdz šim ir bijis oligarhu darbības veids. Kremlis no savas puses solījis valsts atbalstu sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem, īpaši banku sektorā."

"Vēl svarīgāk ir tas, ka šodien Kremlī visskaļāk runā ieroči, nevis nauda.

Kamēr Putins saglabās kontroli pār pietuvinātajiem pašreizējām un bijušajām militārpersonām un izlūkdienestiem, pārējie oligarhi, manuprāt, paliks viņa režīma ķīlnieki," norāda Markus.

Pēc profesora domām, militārās amatpersonas ir tās, kas var ietekmēt Putinu, nevis oligarhi.