Ierastais desmit minūšu ceļš no mājām līdz stacijai šķitis kā elle, baidoties, kas kritīs uz galvas. "Mums gadījās ļoti labi cilvēki, kuri pateica priekšā. Principā diezgan ātri tikām vilcienā, atšķirībā no cilvēkiem, kas diennaktīm sēž stacijā, cenšoties izbraukt. Mums paveicās. Mēs atnācām pie jau braucoša vilciena, un mums pavadone vienkārši atļāva ielēkt vagonā," viņa atceras.
Divas dienas pirms sarunas ar raidījumu Anastasija saņēma ziņas, ka bojā gājusi pazīstama sieviete, kura ar vīru Harkivā cilvēkiem palīdzējuši kā brīvprātīgie. Anastasija saka: "Nesaprotu, kāpēc civilizētā pasaulē, kad cilvēkiem vajadzētu mācēt veidot konstruktīvu dialogu un sarunāties, kāpēc nevarēja sarunāties politiskā līmenī, kāpēc jācieš mierīgajiem iedzīvotājiem, bērniem. Tas ir ļoti biedējoši."
Kad pirms 10 gadiem aizbraukusi no Luhanskas, tur palika viņas vecāki. Tas, ka notiekošo Ukrainā kāds attaisno ar Donbasa glābšanu, kur astoņus gadus it kā no Ukrainas puses tiek izvērsts terorisms, viņai nav saprotams. "Tas ir pilnīgākais absurds!" viņa uzsver. "Jo, vēl sākoties visiem notikumiem, 2013.-2014. gadā, tas bija.. Es pat nezinu, es saprotu, ka tas jau tika gatavots kopš Padomju Savienības sabrukuma - informatīvā augsne, lai cilvēki...
Cilvēki Donbasā reāli ticēja, ka krievi atnāks un viņus izglābs. Tikai, kad es jautāju - "no kā jūs gribat, lai jūs glābj?", man kaut kādas absurdas lietas stāstīja. Man neviens nevarēja atbildēt uz šo jautājumu - tā teica pa televizoru, un viss."