Par Satversmes tiesas priekšsēdētāju ievēlēts Aldis Laviņš

Šoreiz Laviņš bija vienīgais izvirzītais kandidāts. Par Laviņa kandidatūru balsoja pieci, bet pret - divi ST tiesneši.

Laviņš paziņojumā paudis pagodinājumu uzņemties tiesas priekšsēdētāja pienākumus.

"Brīdī, kad Eiropā piedzīvojam uzbrukumu brīvībai, demokrātijai un tiesiskumam, ir svarīgi nodrošināt visaptverošu likuma varu.

ST turpinās 25 gadu laikā iedibinātās tiesas spriešanas tradīcijas, lai aizstāvētu demokrātiskas tiesiskas valsts vērtības un likuma varu," norādīja Laviņš.

Laviņš līdz šim bija ST priekšsēdētāja vietnieks, kurš uz laiku pildīja arī priekšsēdētāja amata pienākumus. Iepriekšējā ST priekšsēdētāja Sanita Osipova atstāja tiesneša amatu 11. februārī līdz ar pilnvaru termiņa beigām.

Laviņš dzimis 1973. gadā. 1996. gadā absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju un pēc gada turpat ieguvis maģistra grādu. Studijas turpinājis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, 2002. gadā iegūstot maģistra grādu, bet kopš 2013.g ada turpina studijas juridisko zinātņu doktora studiju programmā.

Darba gaitas Laviņš sācis 1997. gadā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes ekonomisko noziegumu izmeklēšanas nodaļā. 1997. un 1998. gadā bijis Latvijas Policijas akadēmijas Civiltiesību katedras asistents, savukārt no 1998. gada līdz 1999. gada nogalei strādājis Valsts kases Juridiskajā departamentā.

Tiesneša amatā stājies 1999. gada 16. decembrī. Bijis Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis, 2003. gadā apstiprināts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša amatā, bet no 2004. gada līdz 2008. gadam bijis Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis un priekšsēdētājs. Līdztekus tiesneša darbam no 2002. gada ir pasniedzējs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, bet kopš 2002. gada ir arī Latvijas Tiesnešu mācību centra pasniedzējs.

2008.gadā kļuvis par Augstākās tiesas Senāta tiesnesi, vispirms strādājot Administratīvo lietu departamentā, bet vēlāk - Civillietu departamentā.

2014. gada 3. aprīlī apstiprināts par Satversmes tiesas tiesnesi un šajā amatā stājies 2014. gada 25. aprīlī. 2014. gada 6. maijā ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāju.

Laviņš ir autors vairākām publikācijām par tiesību principu izpratni, civilprocesu, tiesu kompetenci, tiesas darba efektivitāti un citiem jautājumiem. Saņēmis Tieslietu ministrijas Pateicības rakstu par būtisku ieguldījumu Civilprocesa likuma pastāvīgās darba grupas darbā un civilprocesa attīstībā.

Laviņa pilnvaru termiņš ST priekšsēdētāja amatā ir līdz 2024. gada aprīlim.

Iepriekš ST priekšsēdētāja vēlēšanas bija rīkojusi divas reizes, bet abas reizes nenoslēdzās ar priekšsēdētaja ievēlēšanu, jo neviens no izvirzītajiem kandidātiem nespēja gūt vairākuma atbalstu. Vispirms 24. februārī amatam tika izvirzīti ST tiesneši Daiga Rezevska un Gunārs Kusiņš, bet 3. martā - Rezevska un Jānis Neimanis, taču abas balsošanas kārtas beidzās bez rezultāta.

ST priekšsēdētājs vada ST sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv ST.

Līdz jauna ST priekšsēdētāja ievēlēšanai amata pienākumus pilda priekšsēdētāja vietnieks Aldis Laviņš. Līdzšinējā ST priekšsēdētāja Sanita Osipova atstāja tiesneša amatu 11. februārī līdz ar pilnvaru termiņa izbeigšanos.

ST priekšsēdētāja vēlēšanu process noteikts ST likumā un ST reglamentā.

ST priekšsēdētāju uz trim gadiem no sava vidus ievēlē ST tiesneši, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

Atbilstoši ST likumam, ja izvirzīti vairāki tiesas priekšsēdētāja amata kandidāti un pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no viņiem neiegūst nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā turpmākajā vēlēšanu kārtā izslēdzot to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu, - tik ilgi, līdz viens no kandidātiem iegūst nepieciešamo balsu skaitu.

Ja vēlēšanu pēdējā kārtā netiek iegūts nepieciešamais balsu skaits vai ja izvirzīts tikai viens attiecīgā amata kandidāts un viņš neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, kandidātu izvirzīšana sākas no jauna. Par kandidātiem var atkārtoti izvirzīt arī tiesnešus, kuri bija izvirzīti iepriekšējās vēlēšanu kārtās un neieguva nepieciešamo balsu skaitu.