Ir izvērtēts, ka pēc Černobiļas avārijas 1986. gadā lielākais apstarojums tika saņemts Ukrainā, kā arī tās tuvākajās valstīs Baltkrievijā un Krievijā, kur tika novērots paaugstināts vēža gadījumu skaits.
Novērtētās papildu dozas tālākajās valstīs gada laikā vidēji bija līdz 1 mSv (milizīverts - jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienības zīverta tūkstošdaļa), kas līdzinās tai dozai, ko mēs saņemam katru gadu no dabiskās radiācijas mums visapkārt.
Vēl jāņem vērā, ka joda tablešu dzeršana nav nemaz tik nekaitīga kā izklausās. Pastāv dažādu blakusparādību riski, kas minēti arī Veselības ministrijas mājaslapā.
Kaut arī dati par Černobiļas avāriju liecina, ka vairākiem miljoniem Polijas iedzīvotāju, to skaitā arī bērniem, kuri pēc Černobiļas avārijas lietoja joda tabletes, bīstamu blakusefektu daudzums bija neliels, tomēr tādi eksistē.
Piedevām cilvēkiem, kuri ir vecāki par 40 gadiem, nemaz netiek rekomendētas joda tabletes, ja vien viņi neuzturas ļoti tuvu kodolavārijas vietai. Pie mazām radiācijas devām ar joda tabletēm vēža rašanās risks tiek tikai samazināts (vēzis organismā attīstās vairāku gadu desmitu laikā), taču līdz ar vecumu pieaug arī blakusefektu risks no joda tabletēm.
Ja tie cilvēki, kuri ir sapirkuši nelielu daudzumu joda uztura bagātinātāju, patlaban atrastos tuvu kodolavārijas vietai un viņiem tiktu rekomendētas joda tabletes, tad viņiem no iegādātajiem joda preparātiem nebūtu jēgas, jo ar mazu stabilā joda daudzumu vairogdziedzeri nevar piepildīt.
Salīdzinājumam - joda daudzums uztura bagātinātājos var būt 150 mikrogrami vienā tabletē, taču rekomendētais joda daudzums pieaugušajam pēc kodolavārijas ir 100 miligrami. Lai uzņemtu šādu joda daudzumu, būtu jāpatērē aptuveni 666 tabletes.
Agnese ar izcilību ir absolvējusi maģistrantūras studijas RTU studiju programmā "Medicīnas inženierija un fizika", sešus gadus strādājusi Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā un šobrīd studē Somijā, lai iegūtu otro maģistra grādu.