Kopš 24. februāra, kad Ukrainā sākās karš, Krievijā sociālajos tīklos sāka izplatīties kodētas ziņas ar aicinājumu protestēt pret Putina noziedzīgo režīmu. Diemžēl opozīcijas piekritējiem neizdodas būt vienu soli priekšā cenzoriem, vēstī raidsabiedrība BBC.
Kā Kremlis ķersta protestētājus? Kodu valodas lietojums mītiņu organizēšanā
Krievijā sociālo tīklu platformās sāka izplatīties attēls - krievu dzejnieka Puškina portreta skice, cipars septiņi un emocijzīmes "gājējs" rindas, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.
Zinātājiem attēla jēga un nozīme bija skaidra - vieta (Puškina laukums, Maskava), laiks un aicinājums protestēt pret valdības rīcību. Emocijikonām ir tieša sasaiste ar kodu, kas gadiem ilgi tika izmantots Krievijā, lai ieplānotu protestus, — tas ir tik labi zināms varas iestādēm, ka to pat vairs neuzskata par kodu, ziņo Krievijas neatkarīgo cilvēktiesību mediju grupa OVD-Info.
Kāpēc nepieciešams kods?
Nesaskaņotas protesta akcijas valstī ir aizliegtas kopš 2014. gada, un par noteikumu pārkāpumiem var tikt piemērots līdz pat 15 dienu arests par pirmo pārkāpumu. Par atkārtotiem likumpārkāpumiem var tikt piespriests cietumsods līdz pieciem gadiem.
Kopš tā laika, aktīvisti raduši izmantot dažādas kodētas frāzes, lai organizētos tiešsaistē. "Tas ir tāpat kā "Ejam pastaigāties uz centru" vai "Lielisks laiks pastaigai," saka Marija. Tā viņa nosūtīs īsziņu saviem draugiem, lai paziņotu, ka plāno piedalīties protesta akcijā.
Tas, kas sākās kā veids, kā izvairīties no valdības cenzoriem, ir gandrīz kļuvis par iekšēju joku, Marija stāsta BBC. Tomēr šīs savstarpējās organizēšanās koda neizmantošanas sekas var būt nopietnas.
Kādas ir iespējamās sekas?
Aleksandrs piedalījās protesta akcijā Maskavā, publicējot tā norisi sociālo tīklu platformās. Nākamajā rītā civildrēbēs tērpti policisti viņu sagrāba pie viņa draudzenes mājas un nogādāja vietējā policijas nodaļā. Viņš tika aizturēts uz vairākām dienām un bija spiests parakstīt dokumentu, kurā uzskaitīti varas iestāžu norādītie Aleksandra pastrādātie "pārkāpumi".
Nav skaidrības par to, vai viņa dalība protestā vai aktivitāte sociālajos medijos noveda Aleksandru pie aizturēšanas. Vēlāk viņš tika arestēts otrreiz, Maskavas metro, dienā, kad nebija apmeklējis protestu.
BBC ziņo arī par citiem aizturēšanas gadījumiem, kuru pamatā ir tikai sociālo mediju darbība, tostarp par vienu sievieti, kas arestēta par ierakstu mikroblogošanas vietnē "Twitter". 24. februārī viņa publicēja: "Es ilgu laiku neesmu gājusi pa centru" un citēja cita konta tvītu, kurā bija izteiktāks aicinājums uz mītiņu. Pēc piecām dienām viņa tika arestēta vilcienā. Viņa uzskata, ka viņu atklāja sejas atpazīšanas programmatūra, kas ir aktīva Maskavas metro sistēmā. Tiesas sēdē viņai tika prezentēts dokuments, kurā bija viņas tvīts, kurā redzams, ka varas iestādes ir uzņēmušas tā ekrānuzņēmumu gandrīz uzreiz pēc tā ievietošanas.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma pirms divām nedēļām visā Krievijā ir aizturēti gandrīz 14 000 cilvēku, galvenokārt par piedalīšanos protestos, liecina grupas OVD-Info juridisko konsultāciju sniedzējs. Līdz šim lielākā daļa ir turēti dažas stundas vai pat dienas.
Vai situācija mainās?
Piektdien, 4. martā, Krievijā tika ieviests likums, kura mērķis ir novērst "viltus ziņas" par militārpersonām, taču paredzēts, ka to izmantos, lai vēl vairāk apspiestu pretkara protestus, tostarp piespriežot cietumsodus līdz 15 gadiem. Tādiem jauniešiem kā Marija tas "jau ir mainījis apstākļus, jo tagad es baidos iet protestēt un arī baidos publicēt ziņas par šo "speciālo operāciju" jeb Krievijas iebrukumu Ukrainā."
Kur krievi publicē informāciju tagad?
Neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu slēgšana, "Facebook" bloķēšana un ierobežojumi krieviem publicēt ziņas vietnē TikTok ir atņēmuši galvenos ceļus, lai piekļūtu informācijai, saka OVD-Info koordinators Leonīds Drabkins, un cilvēki aiz bailēm sāk nodarboties ar pašcenzūru. Viņš atklāj, ka daudzas viņa paziņas ir pilnībā izdzēsušas savus sociālo mediju profilus. Un kopā ar bargajiem sodiem tas jau ir ietekmējis to cilvēku skaitu, kuri ir "pietiekami drosmīgi protestēt".
Dažu rakstā minēto aktīvistu vārdi ir mainīti, lai aizsargātu viņu identitāti.