"Esam veikuši pirmos novērtējumus. Ja ziemas prognozes novērtējums bija, ka ekonomiskā izaugsme ES šogad būs 4%, tad tagad ir skaidrs, ka izaugsme būs mazāka, bet pilnībā izaugsme neapstāsies. Tādēļ var teikt, ka tagadējā situācija nobremzēs ekonomikas izaugsmi, bet to pilnībā neapstādinās," sacīja Dombrovskis.
Viņš tomēr uzsvēra, ka tas ir ātrs izvērtējums ļoti neskaidrā situācijā, kura turpina attīstīties. Detalizētāks vērtējums gaidāms EK pavasara ekonomikas prognozē.
Tāpat EK vēl nav vērtējusi, kā atšķirsies ietekme uz dažādām ES dalībvalstīm, taču jau pašlaik ir skaidrs, ka ietekme būs ļoti nevienmērīga gan attiecībā uz dažādām valstīm, gan attiecībā uz dažādiem ekonomikas sektoriem.
"Līdz ar to, protams, būs jāvērtē, kādi ir iespējamie risinājumi gan dalībvalstīs, gan arī ES līmenī. Darbs pie šiem jautājumiem jau notiek un otrdien būs jauni EK priekšlikumi par situāciju enerģētikā," pauda Dombrovskis.
Viņš atgādināja, ka šogad turpina darboties tā sauktā izņēmuma klauzula, kad ES dalībvalstīm netiek noteikti kvantitatīvi budžeta deficīta mērķi, kas no fiskālās politikas viedokļa dod manevra iespēju. "Covid-19 krīzes laikā bija arī pagaidu valsts atbalsta ietvars, dodot valstīm lielāku elastību attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem. Tagad mēs gatavojam līdzīgu pagaidu valsts atbalsta ietvaru saistībā ar Krievijas - Ukrainas karu un visām ar to saistītajām sekām. Līdz ar to mēs redzam, kādā veidā ir iespējams mazināt sekas uz Eiropas ekonomiku," sacīja Dombrovskis.