Pandēmijas laikā tieši mediķi ir tie, kuri atrodas frontes pirmajās līnijās, cīnoties par cilvēku dzīvībām. "Apollo" turpina jaunu interviju sēriju ar nosaukumu "Pandēmijas ēnā. No šūpuļa līdz kapam", kur dažādu medicīnas jomu pārstāvji stāsta par saskarsmi ar pandēmiju gan darbā, gan personīgajā dzīvē.
Nacionālā rehabiltācijas centra "Vaivari" 6. nodaļas vadītāja Zaiga Kalnbērza medicīnā strādā jau ceturtajā paaudzē. Lielākā daļa sarunu mājās bijušas saistītas ar medicīnu, tādēļ Kalnbērza nešaubījās, ka viņas dzīve arī tiks saistīta ar šo profesiju.
Lai gan ārsti rehabilitācijā sastāda konkrētus un personalizētus ārstēšanas plānus, tieši no paša pacienta gribasspēka un vēlmes izārstēties ir atkarīgs tas, cik veiksmīga būs atlabšana ne tikai no Covid-19 sekām, bet arī citām slimībām:
"Dažas komplikācijas ir iespējams izārstēt, bet dažas - nav. Un tad, kad tās nav iespējams izārstēt, tad pacientam ir jāiemācās ar tām sadzīvot, un tas ne vienmēr ir tas, ko pacienti vēlas, ne tas, ko viņi ir gaidījuši (..) ."
Kā atzīmē Kalnbērza, medicīnas noliegšana ir pastāvējusi vienmēr, tādēļ pašiem ārstiem ir jāuzņemas atbildība celt savas profesijas prestižu sabiedrības acīs. Svarīgi ir strādāt ar visu atdevi, lai cilvēki no malas pozitīvi novērtētu ārstu darbu:
"Sabiedrības uzskati mainās, bet kopumā es domāju - kā mēs paši nostādām sevi. Šajā gadījumā ir svarīgi strādāt ar sevi, ar savu profesiju - parādīt sevi un profesiju no pašas labākās puses."