"Astoņi karavīri ieņēma mana tēva māju." Ģimenes ikdiena Kijevas bunkurā

Savās mājās Kijevā 37 gadus vecā Liana jau laicīgi bija gatava sapakot somas, tostarp dažas grāmatas, izgludinātas drēbes un skaidru naudu, kuras kādam laikam pietiktu. Viņas māte Vera atteicās darīt to pašu, draugi pasmējās. Bet Lianas 13 gadus vecais dēls Rustams bija gatavs sekot mātei.

Ceturtdienas, 24. februāra, naktī baumas un ziņojumi par Krievijas iebrukumu Ukrainā pāršalca sociālos tīklus un tērzēšanas grupas.

Vietējie lidojumi tika atcelti, vecāki šaubījās, vai bērnus no rīta vest uz skolu, žurnālisti vaicāja cits citam, vai viņi paliks valstī.

Līdz pulksten pieciem ziņas par skaļiem sprādzieniem Kijevā, Kramatorskā, Melitopolē, Černobiļā un Odesā izplatījās internetā. 

Mirkli pirms sešiem Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba mikroblogošanas vietnē "Twitter" ierakstīja, ka "Putins ir sācis pilna mēroga iebrukumu Ukrainā". Dažas stundas iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija paziņojis par "īpašas militāras operācijas" sākšanu Ukrainas austrumos.

Sešos Liana piezvanīja mammai: "Es taču tev teicu. Tu esi sapakojusi mantas?"

Līdz vakaram ceļi no Kijevas tika bloķēti, cilvēki pameta mājas, slēpjoties pagrabos, bumbu patvertnēs un metro stacijās, kas 20. gadsimta 60. gados tika būvētas kā aukstā kara bunkuri.

Miermīlīgā Lianas ikdiena, vadot nelielu biroja preču uzņēmumu, ceturtdien strauji mainījās. 

Sievietes ģimene kopā ar raidsabiedrības BBC žurnālistiem slēpjas pagrabā pilsētas centrā, kas atrodas divus stāvus zem zemes. Ģimene ir saliedēta, viņi nakšņo uz plāniem paklājiņiem, kas nosedz cieto grīdu. Kompāniju papildina pieci suņi un Lianas kaķis, tie uzvedas klusi.

"Tā bija grūta nakts,"

sestdienas rītā paziņoja Ukrainas galvaspilsētas mērs, bijušais supersmagā svara bokseris Vitālijs Kļičko. Pienāca ziņas, ka Krievijas spēki virzās uz Ukrainas pilsētām. "Krievijas karaspēka nav mūsu pilsētā," mierināja mērs.

Liana norāda, ka nedrīkst skumt: "Man jāsaglabā cerība un jāatbalsta mūsu prezidents." Liana uztraucās par tēvu, kurš dzīvo ciemā netālu no Černobiļas, uz ziemeļiem no Kijevas. Krievijas spēki to bija okupējuši. 

Naktī tēvs bija izgājis no mājām, rāpodams pāri laukiem, lai novērotu, kā okupanti ar brezentu nosedz smagos ieročus, lai paslēptu tos no skata.

Kijevā nepārtraukti skanēja sirēnas, brīdinot par gaisa uzlidojumu, stājās spēkā komandantstunda. Lai atspoguļotu notiekošo pagrabā, BBC žurnālisti sāka pārraidīt video tiešraidi.

Svētdienas rītā Liana un Vera priecīgas steidzās pateikties žurnālistiem, jo viņu draugi ASV, Lielbritānijā un Apvienotajos Arābu Emirātos bija redzējuši tiešraidi un zināja, kur atrodas ģimene.

"Tagad viņi zina, ka esam drošībā!"

Taču ziņas, ko Liana saņēma no sava tēva, bija biedējošas. Viņš dzirdēja, kā garām dārd krievu tanki, kas devās uz dienvidiem Kijevas virzienā. Pazuda elektrība, tāpēc vīrietis vārīja kartupeļu zupu ārā uz atklātas uguns, visu laiku cenšoties to slēpt.

Plānie paklājiņi tika aizstāti ar matračiem, naktis tiek pavadītas, lasot ziņas viedtālruņos. Liana, tāpat kā citi, nepārtraukti sazinās ar draugiem un ģimeni Ukrainā un ārpus tās. Krievu raķete ietriecās viņas tēva sakņu dārzā, sagraujot vīrieša iztiku ilgam laikam.

Ir pagājusi jau vairāk nekā nedēļa, ir sākta kara noziegumu izmeklēšana, piemērotas ievērojamas sankcijas Krievijai, Baltkrievijai, armijniekiem un oligarhiem. Dienvidu pilsēta Hersona ir kritusi, Mariupoli ielenkuši okupantu spēki, pilsēta palikusi bez elektrības, ūdens un pietiekami daudz pārtikas. 

Liana ir asarās: "Astoņi krievu karavīri naktī iekļuva mana tēva mājā, meklējot cigaretes. Viņi ir pārņēmuši māju." 

Kad beidzas komandantstunda, Liana ar māti dodas uz veikaliem, lai pārbaudītu, vai plauktos ir kādi krājumi, tostarp kaķu barība. Pēc tam viņa iekārtojas un lasa grāmatu, tā aizvadot ilgo un trauksmaino laiku.