Norautas daudzstāvu māju fasādes, sabojātas automašīnas un nogruvis stāvkrasts. Spēcīgo vētru dēļ šādas un citas līdzīgas situācijas Latvijā pēdējo gadu laikā vairākkārt ir novērotas. Lai noskaidrotu, kādas spēcīgas un postošas vētras pieredzējuši Latvijas iedzīvotāji un vai vētras plosīsies arvien biežāk, "Apollo" sarunājās ar vairākiem savas jomas ekspertiem.
Latvijas maksimālo vēja brāzmu rekords, spēcīgākais orkāns un ietekmīgi tautsaimniecības zaudējumi
AS "Latvijas valsts meži" cirsmu plānošanas vadītājs Ģirts Abizārs "Apollo" vēsta, ka Latvijas teritorijā novērotas vairākas spēcīgas vētras jau 1953. gadā. Abizārs stāsta, ka 1953. gada 3. martā Liepājā tika novērotas vēja brāzmas, kas sasniedza 34 m/s, savukārt 1967. gada 18. oktobrī Liepājā vēja brāzmas sasniedza 48 m/s, kas ir Latvijas rekords.
"Vēja brāzmās visvairāk cieta Liepājas, Aizputes, Dobeles, Jaunjelgavas un Jēkabpils meži, jo Latvijas valsts mežos tika izgāzti un nolauzti aptuveni 12 miljoni kubikmetru koku, kas atbilda gandrīz triju gadu ciršanas tāmei," vēsta Abizārs.
Dažus gadus vēlāk, 1969. gada 2. novembrī, arī tika novērota spēcīga vētra. Daugavpilī vējš brāzmās sasniedza 44 m/s, kā rezultātā tautsaimniecībai zaudējumi lielāki nekā 1967. gadā. Šajā vētrā bojā gāja 30 cilvēki.
Par 1969. gada vētru Abizārs stāsta: "Mežos tika nolauzti un sagāzti vairāk nekā 14,6 miljoni kubikmetru koku. Vislielākie postījumi mežiem tika nodarīti Ziemeļkurzemē un Vidzemes jūras piekrastē. Orkānā visizturīgākās bija jaunaudzes. Vidēja vecuma audzēs bija novērojama vējlauze, bet vecākās audzēs - vējgāze."