"Es krītu panikā - kur ir mans bērns?" Krievijā dienējošo vecākiem pamatotas aizdomas, ka dēli ierauti karā ar varu un viltu

"Dēls teica, ka viņš nevar neko vairāk stāstīt, kareivjiem atņemti telefoni.

Viņš teica, ka ar viņu "viss kārtībā", bet ko nozīmē "viss kārtībā", ja nav atļauts neko teikt? Un kā karā viss var būt kārtībā?

Es raudu, neēdu, vienkārši sēžu un truli skatos televizoru. Nesaprotu, kā obligātajā dienestā iesauktos var nosūtīt karot," sacīja Marija. "Es vairs nespēju gaidīt, es jūtos briesmīgi. Mums ir grupas čats ar iesaukto zēnu mammām.

Un pagājušajā nedēļā kāda māte rakstīja: "Kāpēc viņi sūta karot jauniesauktos?" Nākamajā dienā komandieris viņas dēlu sodīja. Kā tā? Vai viņi redzēja mūsu čatu? Visiem ir jācieš klusu, neviens neko nedrīkst paust skaļi."

Obligātā dienesta karavīru pārvietošana no vienas militārās bāzes uz citu nav pretrunā ar likumu. "Militārpersonāla iesaistīšana mācībās un citos Aizsardzības ministrijas rīkotajos pasākumos Krievijas Federācijas teritorijā ir pilnīgi likumīga," medijam sacīja Karavīru māšu komitejas advokāts Aleksandrs Latiņins.

Turklāt jauniesauktie, kuri nodienējuši mazāk par četriem mēnešiem, var dienēt citu apgabalu teritorijās, taču viņu dalība jebkādās kaujas operācijās ir aizliegta ar prezidenta dekrētu.

Šos likumus zināja arī iesauktā Vladislava ģimene.

"Jāslēdz līgums, kas pēc diviem mēnešiem tikšot pārtraukts."

Kad Vladislavs viņiem piezvanīja, lai pateiktu, ka viņš un dienesta biedri ir brīdināti par gaidāmajām militārajām mācībām netālu no Voroņežas, neviens nebrīnījās. "Citi, kas bija dienējuši, stāstīja, ka bijuši Voroņežā apmācībās, tāpēc mēs neuztraucāmies, domājām, ka tas ir plānots brauciens un viss ir kārtībā," sacīja Vladislava māsa Poļina.

Pēdējo nedēļu Vladislavs pavadīja ceļā. Viņš un dienesta biedri tika nogādāti Voroņežā, un tika teikts, ka viņi tur būs tikai vienu dienu. Neviens viņiem neatklāja, kurp viņi tiks nosūtīti pēc tam. Nākamajā dienā karavīri tika nosūtīti uz kaimiņos esošo Belgorodas apgabalu.

Pēdējo reizi Vladislava ģimene no puiša saņēma ziņu 22. februārī.

"Viņš zvanīja, lai brīdinātu mūs, ka vietā, uz kuru viņu sūta, būs slikts sakaru pārklājums. Viņiem ir atļauts sazināties ar mums, bet vakar viņš nezvanīja.

Mēs domājām, ka tas ir sliktā savienojuma dēļ. Bet tagad viss skaidrs," sacīja Poļina.

Poļina atcerējās, ka brālis pēdējo mēnesi strādājis kancelejā, izstrādājot līgumus, taču par to necik daudz neizteicās. "Varbūt viņam bija aizliegts par to runāt, varbūt man tā tikai liekas, bet viņš teica, ka viņiem būs jāslēdz līgumi, lai pēc diviem mēnešiem tos lauztu. Pēdējā laikā viņš naktīs slikti gulēja, jo viņiem bija jāslēdz šie līgumi.

Pirms došanās uz Belgorodu Vladislavu pamodināja divos naktī, lai viņš nodarbotos ar kontraktiem."

Pēc Poļinas teiktā, brālis viņai nestāstīja, vai pats ir parakstījis kontraktu. "Varbūt viņš parakstīja... Viņš nebūtu iebildis, ja viņam teiktu, ka vajag, lai arī dienē mazāk nekā trīs mēnešus."

Saskaņā ar likumu, ja obligātā dienesta karavīrs vēlas karot pēc kontrakta, viņš var to noslēgt trešajā mēnesī pēc iesaukuma, izņēmuma gadījumā pēc viena mēneša (atkarībā no izglītības), norāda jurists Latiņins. Taču praksē karavīri tikuši spiesti parakstīt līgumus, stāsta viņu radinieki.

"Mātes mums stāsta, ka dēli zvanījuši un teikuši, ka viņus spiež noslēgt kontraktu. Mēs uzskatām, ka ir nepareizi piespiest obligātajā dienestā esošo kļūt par algotu karavīru.

Bet kā viņus piespiež? Mēs nezinām. Sazvanītie vecāki mums stāsta, ka dēliem vienkārši atņēma karaklausības apliecības, tās apzīmogoja, un viss — tagad viņi ir algoti karavīri," sacīja Karavīru māšu komitejas direktore Olga Larkina.

Pēc advokāta Latiņina teiktā, obligātā dienesta karavīru pieņemšana profesionāļos ir ilgs process, kurā jāsavāc daudz dokumentu. "Šī procedūra ilgst vismaz mēnesi un dažreiz pat trīs vai četrus. Dažiem karavīriem tas aizņem pat sešus mēnešus," sacīja Latiņins.

Par māšu ziņām, ka viņu dēli bijuši spiesti noslēgt profesionālā dienesta līgumus, viņa atbilde bija tieša: "Kad dikti gribas un dikti vajag, dažs labs, tai skaitā amatpersonas, pārkāpj likumu."

Kurš var dienēt krievu armijā?

Pirms nedēļas Aļonas dēls (vārds mainīts pēc viņas lūguma) steigā tika pārvests no Narofominskas militārās bāzes uz citu bāzi, kas atrodas 25 kilometrus no Ukrainas robežas netālu no Belgorodas:

"Viņi aicināja brīvprātīgos. Es lūdzos: "Dēls, neej!" Viņš atbildēja: "Visi aizbrauks. Ko es te viens pats, bāzi slaucīšu?""

23. februārī Alonas dēls viņai divas reizes piezvanīja no dažādiem numuriem. Viņš sacīja, ka ir karavīriem atņemti tālruņi un karaklausības apliecības, bet uz karaspēka daļu atvesta "jauna bērnu partija". Viņš diviem iedevis savu poverbanku, bet tie ļāvuši piezvanīt no sava telefona.

"Viņš teica: "Mūsu ir daudz." Es viņam teicu: "Tikai neparaksti neko", ko viņš arī negribēja darīt. Viņu jau te centās pierunāt," sacīja Aļona.

"Viņi visus zēnus pierunāja parakstīt līgumus, es lūdzos, lai dēls to nedara.

Tikai paspēju viņam pateikt - kad atdos karaklausības apliecību, paskaties, vai tajā iespiests zīmogs [kas norāda, ka esi algotnis], un, ja ir, pacenties nosūtīt man īsziņu."

Karavīru māšu komiteja sazinājās ar Militāro prokuratūru, Aizsardzības ministriju un Krievijas Rietumu militārā apgabala vadību - tieši tajā atrodas lielākā daļa vienību, kas sūta obligātā dienesta karavīrus uz Ukrainu, - un jautāja, vai iesaucamie ir bijuši spiesti parakstīt līgumus un vai viņi tika nosūtīti uz Ukrainas pierobežas karaspēka daļām.

Neviens neko konkrētu neatbildēja.

Aizsardzības ministrija atbildēja, ka nav dotas pavēles pārvietot obligātā dienesta karavīrus uz robežu ar Ukrainu. "Viņi ieteica piezvanīt tās karaspēka daļas komandierim, kurā ir šāda situācija, jo viņš par visu atbildīgs. Taču sazvanīt komandieri nav iespējams," sacīja Larkina. Aizsardzības ministrija neatbildēja arī uz medija "Meduza" jautājumiem par situāciju ar obligātā dienesta kareivjiem.

Viņi neesot atbildējuši arī "Meduza" intervētajiem karavīru radiniekiem. Ja ģimenes vēlas uzzināt par savu puišu likteni, tām iesaka rakstīt oficiālus iesniegumus.

"Es krītu panikā - kur ir mans bērns? Esmu mēģinājusi zvanīt uz visiem tālruņiem, no kuriem viņš man ir zvanījis, un tie visi ir izslēgti.

Mans bērns teica, ka pat kapteiņu tālruņi konfiscēti," sacīja Aļona. "Es jūtos šausmīgi, gribu, lai bērni tur nebūtu, lai bērni būtu [atkal] tajās vietās, kur viņi tika iesaukti, nevis šajā ellē.

Mums ir pulka radu no Ukrainas puses. Man tur ir brāļadēli. Kā tas izskatīsies? Mēs ar māsu raudam visu rītu — viņa no turienes un es no šejienes."

Krievijā bloķē Ukrainas veidoto mājaslapu, kurā uzskaitīti kritušie un sagūstītie Krievijas karavīri

Ukrainas Iekšlietu ministrijas veidota interneta vietne, kurā uzskaitīti kritušie vai gūstā saņemtie Krievijas karavīri, svētdien, 27. februārī, iekļauta aizliegto mājaslapu sarakstā Krievijā. Mājaslapa Krievijā darbojās tikai vienu dienu.

Svētdien Krievijas Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikācijas jomu uzraudzības dienests lēma bloķēt Ukrainas Iekšlietu ministrijas veidoto mājaslapu "Ищи своих" (Meklē savējos). Mājaslapā apkopota informācija par Ukrainā nogalinātajiem vai sagūstītajiem Krievijas karavīriem un paredzēta, lai kritušo vai sagūstīto radinieki un draugi būtu informēti par karavīru likteni.

Mājaslapa Krievijas teritorijā darbojās tikai vienu dienu, līdz tā tika bloķēta. Dienests iekļāva vietni aizliegto mājaslapu sarakstā, balstoties uz Krievijas Ģenerālprokuratūras lēmumu.

Vietnē tiek publicēti pie mirušajiem Krievijas karavīriem atrasto dokumentu attēli, kā arī video ar karagūstekņiem.

Ukrainas prezidenta kancelejas padomnieks Oleksijs Arestovičs izteicās, ka mājaslapa ir labas gribas žests "krievu mātēm" no Ukrainas puses.