Ivars Zariņš noliek Saeimas deputāta mandātu, atzīstot kļūdu par "lielā kara" iespējamības prognozēm

Zariņš paziņojumā medijiem skaidroja, ka viens no svarīgākajiem viņa dzīves principiem ir vienmēr pildīt savus solījumus.

"Savulaik, redzot, kā kara retorika aizvien vairāk tiek izmantota, lai novirzītu sabiedrības uzmanību no mūsu varas neizdarībām, lai mazinātu šādu kara retorikas izmantošanu un fokusētu sabiedrības uzmanību uz problēmām, kuras ir mūsu varas kompetencē, un kuras tā izvairās risināt un vairās pat diskutēt par tām - es publiski apstrīdēju "lielā kara" iespējamību un apsolīju nolikt savu deputātu mandātu, ja sāksies karš," vēsturi atstāstīja politiķis.

Esošajā situācijā, kad karš ir kļuvis par skaudru realitāti, vienīgā godprātīgā rīcība, kas atbilstot viņa dzīves principiem, ir pildīt savu doto solījumu - nolikt Saeimas deputāta mandātu, uzsvēra Zariņš.

Noliekot deputāta mandātu, viņš neaiziet no politikas un partijas "Saskaņa", solot savu laiku un enerģiju turpmāk veltīt, lai sagatavotu politisko piedāvājumu, kas balstīsies uz visai Latvijas sabiedrībai kopējām vērtībām, kuru īstenojot, "sabiedrībai beidzot būs iespēja saliedēties un padarīt mūsu valsti par patiesu veiksmes stāstu, par vietu, kurai katrs vēlās piederēt un lepoties ar to".

"Mums vēl ir iespēja to paveikt. Ir tikai jāpārtrauc varas piekoptā "skaldi un valdi" politika, kas dod iespēju varai būt vājai un bezatbildīgai, un kas visai Latvijas sabiedrībai izmaksā ļoti dārgi," norādīja Zariņš.

Viņš pauda, ka savulaik, piekrītot iesaistīties politikā, no visiem izteiktajiem politiskajiem piedāvājumiem apzināti izvēlējies tieši "Saskaņu", jo jau tad apzinājies, "cik lielu ļaunumu rada sabiedrības sašķeltība, šis Latvijai uzliktais "sarkano līniju" lāsts".

"Es labi apzinājos, kādu nosodošu reakciju saņemšu no lielas Latvijas sabiedrības daļas par šādu savu politisko izvēli. Un neesmu tajā kļūdījies. Es to pieņēmu, jo savu ienākšanu politikā uztvēru kā misiju pārraut šo "sarkano līniju" lāstu, ar savu piemēru parādot visai Latvijas sabiedrībai, ka pretēji varas "establišmenta" uzspiestajam naratīvam "labajos un ļaunajos politiķos" - krietnums nedalās pēc politiskās piederības, un mums nav jābaidās vienam no otra, un nav jāmūrē siena pēc etniskās piederības," vēstīja Zariņš.

Viņam žēl, ka joprojām tiek turpināts spēlēt "fronti tēva pagalmā" - dalot Latvijas sabiedrību savējos un svešajos, tādejādi dodot iespēju veidoties un pastāvēt varas monopolam, kas, politiķa ieskatā, noved pie varas degradācijas - iespējas varai būt mazspējīgai, nekompetentai un bezatbildīgai.

"Rezultātā vara nav spējīga un nav motivēta pieņemt sabiedrības vajadzībām adekvātus lēmumus, un mūsu atpalicība pieaug aizvien vairāk pat no mūsu kaimiņiem. Un ne jau tāpēc, ka mēs būtu nespējīgāki par leišiem un igauņiem," situāciju vērtēja politiķis.

Zariņš pārliecināts, ka Latvijas tālākas pastāvēšanas izaicinājums ir mainīt šo lietu kārtību un "aizsūtīt politiskajā mēslainē šo "kā var nesolīt" politiku", kas Latvijas sabiedrībai, pēc politiķa domām, dārgi izmaksājusi un var būt liktenīga.

LETA jau rakstīja, ka Krievija ceturtdienas rītā sāka uzbrukumu Ukrainai, iebrūkot arī no Baltkrievijas. Lai gan ir nodarīti postījumi, ir bojāgājušie un Krievijas karaspēks ir pietuvojies Kijevai, būtiskas uzvaras Kremlis nav guvis.