Krimināllikums šajos apstākļos neliedz Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē, norāda specdienests

VDD skaidroja, ka Krimināllikuma 77. pirmais pants paredz atbildību par karošanu ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, vēršoties pret kādas valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību.

Kriminālatbildība draudētu tad, ja persona dotos uz Ukrainu, lai sniegtu atbalstu agresoram Krievijai, mērķtiecīgi vēršoties pret Ukrainas neatkarību un teritoriālo vienotību.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) atzina, ka komisija sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Aizsardzības ministriju analizē regulējumu, lai brīvprātīgie, nebaidoties par sekām, varētu palīdzēt Ukrainas armijai.

Ņemot vērā minēto, pirmdien, plkst.9 viņš sasaucis ārkārtas Juridiskās komisijas sēdi, kur nekavējoties tiks lemts par iespējamiem likuma grozījumiem, kas ļaus arī Latvijas pilsoņiem brīvprātīgā kārtā doties aizstāvēt Ukrainas neatkarību un visas Eiropas brīvību.

Ja būs nepieciešams izmaiņas regulējumā, tad par šādām izmaiņām Saeimai jālemj jau pirmdien, uzskata Jurašs.

Jau ziņots, ka patlaban Krimināllikums par aktīvu piedalīšanos ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Saeima šo atbildību noteica 2015. gadā pēc tam, kad vairāki Latvijas iedzīvotāji devās karot Krievijas atbalstīto bandu pusē pret Ukrainas spēkiem.

Arhīvs liecina, ka pēc šīs normas pieņemšanas Valsts drošības dienests sāka vairākus kriminālprocesus pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri devās karot Krievijas pusē. Dažas personas pēc atgriešanās Latvijā izdevās notiesāt ar reāliem cietumsodiem, bet pārējie joprojām izsludināti meklēšanā.