Ārlietu ministrs: Drošības ziņā Latvija var uzticēties saviem sabiedrotajiem NATO un ES (8)

Viņš atzīmēja, ka valstīm Baltijas, Austrumeiropas un Centrāleiropas reģionā notiekošais Ukrainā ir arī emocionāli sarežģīti. Ministra ieskatā, daudzi cilvēki Latvijā, Igaunijā un Lietuvā salīdzina pašreizējo situāciju ar Krimas aneksiju un ar to, kas notika 1940.gadā.

"Es saprotu šīs emocijas un kāpēc cilvēkiem rodas šāds jautājums. Dažreiz NATO un ES ir plašākas diskusijas, tomēr, ja man jautā, vai mēs varam uzticēties sabiedrotajiem, mana atbilde ir apstiprinoša. Jā, mēs esam droši un mums nedraud nekāda veida militārs iebrukums," teica Rinkēvičs.

Viņš arī atzīmēja, ka informatīvajā karā būs mēģinājumi šķelt sabiedrību un uzticību sabiedrotajiem, tādā veidā vājinot ar NATO un ES. Ministrs uzsvēra, ka Latvijai ir daudz darāmo lietu. Tāpat, Rinkēviča ieskatā, nepieciešams saprast, ka finanšu un resursu investīcijas aizsardzībā un iekšējā drošībā ir valsts pirmā aizsardzības līnija.

Ministrs norādīja, ka ceturtdien viņam kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem bija saruna ar ASV valsts sekretāru, kurš informēja par papildus pasākumiem reģiona drošības nostiprināšanā. Rinkēvičs akcentēja, ka NATO spēku klātbūtne ir jāpastiprina un jāpaplašina.

Rinkēvičs atzinīgi novērtēja Vašingtonas līguma 4.panta konsultācijas, kas noritēja veiksmīgi. Konsultāciju laikā aktivizēti un precizēti nepieciešamie aizsardzības plāni. Tāpat ārlietu ministrs uzsvēra, ka rūpīgi analizē Krievijas taktiku. To dara bruņoto spēku un aizsardzības ministrijas eksperti, kā arī NATO, lai saprastu, kas vēl ir jādara pretgaisa aizsardzības jomā, jūras akvatorija aizsardzībā, kā arī uz sauszemes, lai pastiprinātu drošību.

Ārlietu ministrs pauda, ka Latvijai tuvāko gadu laikā jāpalielina aizsardzības izdevumi vismaz līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat jāparedz nopietnas investīcijas robežu aizsardzībai.

"Mums ir labāk attīstīta Krievijas robežas infrastruktūra, bet patlaban mums ir jāskata robeža ar Krieviju un Baltkrieviju kā viena. Mēs redzam, ka Baltkrievija "de facto" ir zaudējusi savu suverenitāti. Mums jāsaprot, ka tā ir viena gara robeža ar agresīvu valsti," sacīja Rinkēvičs.

Viņa ieskatā, Latvija ir veiksmīgi izturējusi un vēl turpina cīņu ar hibrīduzbrukumu, kad migranti izmantoti kā instruments. Tajā pašā laikā, pēc ministra paustā, ir skaidrs, ka tuvāko gadu laikā daudz jāinvestē robežas infrastruktūrā. Tas neattiecas tikai uz žogu, bet arī uz videonovērošanu un robežsardzes attīstību.

Tāpat ministrs norādīja, ka Latvijai daudz vairāk jāstrādā pie ekonomiskās izaugsmes, vairāk piesaistot Rietumvalstu investīcijas. Vairāk jāattīsta sadarbības mehānismi ES, kas stiprina enerģētisko neatkarību, vai tā būtu atjaunojamo energoresursu joma vai citas.

"Tuvāko gadu laikā tās būs izmaksas. Mūsu drošība nav atkarīga tikai no aizsardzības vai iekšējās drošības. Tā ir atkarīga arī no energoresursu drošības. Gribu cerēt, ka līdz 2025.gadam mēs atvienosimies no Baltkrievijas un Krievijas elektrotīkla un spēsim pievienoties Eiropas elektrotīkliem. Tie ir darāmie darbi, lai mūs nevarētu šantažēt arī šajā jomā," uzsvēra ministrs.

Rinkēvičs pauda izpratni, ka cilvēki var justies dusmīgi, izmisuši un nespēcīgi saistībā ar notiekošo Ukrainā. Tāpat izskan aicinājumi darīt dažādas asas un skarbas lietas. Ministrs norādīja, ka Latvijai kā mazai valstij jābūt ar stingru nostāju, tomēr Latvijai ir jābūt arī ļoti gudrai.

"Mēs nedrīkstam paļauties uz mirkļa emociju vājumu. Mums ir jādemonstrē skaidra nostāja. Pat ja tas dažreiz prasa gadus, mums ir jāpārliecina mūsu sabiedrotie un partneri, pat, ja mūsu viedokļi ir dažādi. Tas ir darbs, pie kā jāturpina strādāt. Ja paraugos uz to, kā mainās noskaņojums un viedokļi ap galdu ES un NATO, izpratne par to, kas ir Krievija un Kremlis, ir augusi. Diemžēl tas notiek par nepieņemami augstu cenu," sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka Ārlietu un Aizsardzības ministrijai, Ministru prezidentam, Valsts prezidentam, deputātiem ikdienā ir jārunā ar partneriem, lai stāstītu un pierādītu, kāpēc jārīkojas tā un ne citādāk. "Mēs to esam darījuši un mēs to turpināsim," akcentēja ministrs.

Rinkēvičs norādīja, ka būs mēģinājumi testēt NATO noturību, notiks arī kiberuzbrukumi un būs daudz un dažāda veida mēģinājumi dezinformācijas ceļā iestāstīt, ka Krievijai ir kaut kādas ietekmes sfēras. Ministrs pauda gandarījumu par lēmumu liegt translāciju Krievijas propagandas kanāliem. Viņa ieskatā, tie ir pārvērtušies nevis par brīvās preses izpausmi, bet par hibrīdkara elementu.

"Mums ir jāturpina darbs, lai skaidrotu sabiedrībai to, kas patlaban notiek. Tas nav tikai politiķu uzdevums, bet mūs visu. Ceturtdien Eiropadomē sākās diskusijas, kuras es pilnībā atbalstu, ka mums ir savi dažādi noteikumi ES. Skaidrs, ka mēs vēlamies veidot kopēju ES aizsardzības politiku, kas papildina NATO politiku. Tāpat ir skaidrs, ka mēs esam tādā situācijā, kur arī ES ir jāatsakās no atsevišķiem dogmatiskiem uzstādījumiem," sacīja ministrs.

Pēc viņa paustā, aizsardzības un drošības finansēšanai jābūt ārpus jebkuriem budžeta deficīta rāmjiem. Tik, cik nepieciešams drošībai, tik arī tai jāvelta.

Rinkēvičs uzsvēra, ka patlaban Ukraina cīnās par mums visiem. Pat, ja Kijeva tiks ieņemta un valdībai būs jādodas prom, ukraiņi tik vienkārši nepadosies. Viņš pauda cerību, ka tā ir ne tikai vienas nācijas dzimšana un attīstība, bet tā ir arī iespēja pēc laika atgriezties pie tās situācijas, kas izveidojās 1990.gadu sākumā, kad sabruka viena "ļaunuma impērija".

"Diemžēl mēs nokavējām. Vietā ir jauna "ļaunuma impērija", bet es ceru, ka mums visiem izdosies, līdzīgi kā Aukstā kara laikā, atbalstīt Ukrainu ne tikai vārdos, bet arī darbos, noturēt savu vienotību un principus, kā arī smagā un rūpīgā darbā panākt arī to, ka kādreiz demokrātiska būs arī Krievija un Baltkrievija," sacīja ministrs.

LETA jau vēstīja, ka ceturtdienas, 24.februāra, rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebruka Krievijas karaspēks.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".