/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Mākslinieka Antona Pedosa dzimtene ir Ukraina, bet šobrīd viņš uzturas Viļņā, kur studē mākslu. Lai gan jaunais vīrietis savu talantu joprojām attīsta, viņa radītais projekts "4470" ar kritušo Ukrainas iedzīvotāju portretiem, ieguvis plašu sabiedrības atzinību.
Mākslinieks, kurš glezno kritušos ukraiņus: Es nevaru iedomāties 4470 līķus vienā telpā
Antona darbi veidoti uz audekla, izmantojot eļļas krāsas. Viņš izceļas gan ar spilgtu krāsu un drosmīgu formu izmantošanu, gan pieklusinātu toņu un portretu glezniecību.
Pērnā gada 23. oktobrī vietnē "TikTok" Pedos publicējis pirmo video, kur viņš redzams strādājot pie jaunas gleznas. Toreiz plašāku informācija par tās nozīmi mākslinieks nesniedza. Tomēr jau 27. oktobrī vietnē "Instagram" parādījās jauns fotouzņēmums, kur redzama glezna.
Pie attēla Antons komentēja: "Krievijas un Ukrainas karā Ukrainas austrumu teritorijās gāja bojā tūkstošiem cilvēku. No 2014. līdz 2019. gadam gandrīz katru dienu Krievijas okupācijas spēki nogalināja ukraiņu karavīrus, kuri aizstāvēja savu valsti no iebrucējiem."
Sākotnēji Antons radījis vienu gleznu, kurā bija redzamas 225 karā kritušo portretu miniatūras. Tomēr darbs pie šīs idejas neapstājās un viņš turpināja atainot ikvienu kritušo. Šī gada 23. februārī, dienu pirms aktīvas karadarbības sākšanās, viņš publicēja ierakstu, atainojot jau 1858 kritušo.
"Projekta veidošanas meditatīvākās daļas. Šajos brīžos smadzenes ir izslēgtas un cipari seko zemapziņai. Dīvains stāvoklis, kurā tu vēl nesaproti, ka katrs skaitlis ir cilvēks," gleznas veidošanas procesu raksturo Antons.
"...Man ir ļoti svarīga refleksija. Papildus vizualizācijai projekts "4470" ir arī refleksija par Krievijas un Ukrainas kara upuru skaitu Ukrainas austrumu teritorijās. Pārdomas par to, ka es vienkārši nevaru iedomāties visus šos cilvēkus, es nevēlos viņus sistematizēt," par plašo kritušo skaitu spriež mākslinieks.
"Es nevaru iedomāties 4470 līķus vienā telpā. Lai to saprastu, es pārdzīvoju katru nāvi. Tas ir tas, ko daru, kad gleznoju šos portretus. Es pieskaros katram no tiem. Pat ja tikai ar otu, bet es joprojām analizēju. Man ir svarīgi saglabāt katra portreta raksturu, saglabāt individualitāti."
Antons raksturo projekta vizuālo nozīmi: "Katram no tiem ir svarīgs siluets. Galu galā pirmais, ko mēs uztveram, saskaroties ar dzīvo vai mirušo, ir siluets. Šie silueti uz viena audekla rada krāsu vibrāciju, kas satrauc skatītāja acis. Tādējādi pievēršot uzmanību pašam attēlam. Sadrumstalotība veido kopību."
Mākslinieks ir neizpratnē par lielo upuru skaitu un rīcības valdības trūkumu: "Ir pagājuši astoņi gadi kopš kara. Bet vai Ukrainas vadība atzina šo konfliktu par karu? Nē."
Ar projektu "4470" Antons vēlas parādīt situācijas nopietnību pasaulei: "Vēl nesen šim konfliktam bija pretterorisma operācijas statuss. Tagad tā ir apvienoto spēku operācija. Citiem vārdiem sakot, mēs visai pasaulei stāstām, ka mums valstī ir karš, bet mums šī konflikta statuss nekur nav dokumentēts. Rodas milzīgs jautājums Ukrainas augstākajai vadībai - kāpēc? Varbūt viņi arī nespēj aptvert zaudējumu skaitu... Es arī vēlos viņiem palīdzēt."