/nginx/o/2022/02/25/14390203t1h5ae6.jpg)
Bailes, skumjas, dusmas, bezspēcības izjūta un koncentrēšanās zudums - tās ir tikai dažas no sajūtām, kas pārņem Latvijas iedzīvotājus, lasot ziņas par notikumiem Ukrainā. Par to, kā mēģināt mazināt trauksmi šajā laikā, "Apollo" stāsta psihoterapeits Artūrs Utināns.
1. Atrodi savu īsto relaksācijas metodi!
Cilvēkiem, kuri saskaras ar trauksmi, vēlams apgūt dažādas relaksācijas metodes - apzinātību, meditāciju, autogēno treniņu, diafragmālo elpošanu vai vadīto vizualizāciju. Utināns stāsta, ka šīs ir galvenās metodes cīņai ar trauksmi, taču katram ir jāatrod sava īstā. Tās var apgūt internetā, piemēram, "Youtube" vietnē. Lai "neuzķertos" uz krāpniekiem, piemēram, meditācijā jāpievērš uzmanība tam, vai tās tehnikas tiek praktiski rādītas, nevis tiek stāstīta tikai teorija. "Meditācija ir tehnika," skaidro psihoterapeits.
2. Izvairies no domāšanas kļūdām un aizspriedumiem!
Trauksmē, kas ir saistīta ar karu, svarīgs aspekts ir domāšanas kļūdas un aizspriedumi, kā, piemēram, situācijas katastrofizācija. Jāatceras, ka karš norisinās Ukrainā, nevis Latvijā, norāda eksperts.
"Cilvēki jūtas tā, ka tagad Putins uzreiz "metīsies" uz Baltiju, Poliju un vispār aizies uz Franciju. Tā ir situācijas katastrofizācija," skaidro Utināns.
Svarīgi ir patērēt uzticamu mediju saturu, nevis lasīt viltus ziņas, kurās situācija var tikt pārlieku dramatizēta vai sniegta nepatiesa informācija.
3. Rūpīgi izvēlies sarunu biedrus!
Situācijas apspriešanai un pārrunāšanai ar citiem cilvēkiem ir ļoti svarīga loma trauksmes mazināšanā, taču ir uzmanīgi jāizvērtē savi sarunas biedri. Cilvēki dzīvo dažādos informācijas "burbuļos", kur daudzos no tiem mīt arī dezinformācija un konspirācijas teorijas.
"Jo cilvēks ir vientuļāks, mazāks viņam ir sociālais tīkls - jo viņš jūtas nedrošāk," stāsta eksperts.
Jāmeklē ir tie cilvēki, kuri spēj racionāli aplūkot situāciju vai problēmu. Ja ģimenes locekļi nepārtraukti šausminās par notiekošo - tas trauksmi tikai palielina.
4. Nodarbojies ar fiziskajām aktivitātēm!
Ieteicams ir nodarboties ar divu veidu fiziskajām aktivitātēm. Viena ir saistīta ar muskuļu staipīšanu, kā, piemēram, vingrošana vai joga, un otra ir kardiovaskulāra - skriešana, slēpošana, riteņbraukšana, arī enerģiska staigāšana.
5. Atrodi papildu nodarbes!
Gan sportošana, gan dažādi citi brīvā laika pavadīšanas veidi, kā, piemēram, galda spēļu spēlēšana, palīdz pievērst uzmanību kaut kam citam un nedomāt par notikumu, kas izraisa trauksmi. Nodarbojoties ar kādu hobiju, cilvēks pilnībā velta uzmanību tam, ko tajā brīdī dara.
"Ja prātu nenodarbina, tas sāk ražot dažādas murgainas domas," skaidro psihoterapeits.
6. Nebaidies vērsties pie speciālista!
Ja tomēr netiec ar satraucošajām sajūtām galā paša spēkiem, nebaidies lūgt palīdzību psihologam vai psihoterapeitam.
Tagad mēs esam arī Telegram!
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2022/01/15/14310849t1h7045.jpg)