"Škoda": Pirmais jaunais elektrovilciens testēšanai Latvijā varētu nonākt martā vai aprīlī

"Sākot no maija mēs piegādāsim vilcienu sastāvus tā, lai jau vasarā tos varētu sākt lietot pasažieri," teica Bednarzs.

"Škoda Vagonka" mātessabiedrības "Škoda Transportation" vadītājs Didjē Feglers norādīja, ka Covid-19 pandēmija kopumā ir ietekmējusi uzņēmuma darbību, piemēram, saistībā ar darbinieku slimošanu, kā arī piegādes ķēdēm. Tomēr šie faktori nav pietiekami, lai ievērojami kavētu iepriekš paredzētos piegādes termiņus.

Feglers atklāja, ka pirmo vilcienu testēšanai Latvijā varētu nodot martā vai aprīlī.

"Mēs darīsim visu, ko varēsim, lai iekļautos kalendāra termiņos. "Škoda" iesaistīs jaunus resursus un jaunas kapacitātes - jebko, kas nepieciešams pandēmijas ietekmes gadījumā vai citu iemeslu dēļ," pauda kompānijas vadītājs.

Viņš vienlaikus arī atzīmēja, ka inflācija neietekmēs pasūtīto vilcienu cenu - tie tiks piegādāti par līgumā iepriekš parakstīto summu, un papildu izmaksas būs "Škoda" puses problēma.

Feglers arī minēja, ka vilcienu piegādes uz Latviju varētu vest cauri Ukrainai vai Baltkrievijai, tomēr viņš pauda cerību, ka situācija Ukrainā nenonāks tik tālu, lai vilcienus nebūtu iespējams piegādāt caur šo valsti. Gadījumā, ja tā notiks, uzņēmums apņēmies meklēt alternatīvus ceļus.

Pašlaik pirmajam no kopumā 32 ražošanā esošajiem vilcienu sastāviem noslēgusies elektroiekārtu testēšana ražotnē. Vēl 13 sastāvi patlaban tiek komplektēti un krāsoti, bet mašīnbūves un metināšanas cehos norisinās darbs pie nākamo 18 vilcienu sastāvu ražošanas.

Kā ziņots, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) šonedēļ darba vizītē viesojas Čehijā, kur apmeklēja uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotni Ostravā, lai iepazītos ar Latvijas jauno elektrovilcienu ražošanu.

"Pasažieru vilciens" līgumu ar "Škoda Vagonka" par jaunu elektrovilcienu iegādi parakstīja 2019.gada jūlijā. Līgums paredz, ka pirmie vilcieni sāks kursēt 2022.gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 257,889 miljoni eiro. "Škoda Vagonka" ražotnē pirmie vilcieni jau ir gatavi, bet vēl priekšā to testēšana - vispirms Čehijā un pēc tam Latvijā.

Paredzēts, ka kopumā Latvijā līdz 2023.gada nogalei ieradīsies 32 jauni elektrovilcienu sastāvi.

Jauno vilcienu sliežu ceļa platums ir 1520 milimetri, bet sastāva kopējais garums - apmēram 110 metri. Galvas vagona ar vieniem vilces riteņiem garums ir apmēram 27,2 metri, savukārt piekabvagona ar vilces aprīkojumu un piekabvagona ar vieniem vilces ratiņiem garums - 25,8 metri. Grīdas augstums no sliežu galviņas ir 60 centimetri.

Katrā vilcienā paredzētas 436 sēdvietas un 454 stāvvietas, kā arī divas vietas ratiņkrēsliem. Vilcienu nominālā jauda ir 6x500 kilovati, to maksimālais ātrums - 160 kilometri stundā, bet kontakttīkla nominālais spriegums - trīs kilovolti.

Elektrovilcieni paredzēti ekspluatācijai piepilsētas un reģionālajos maršrutos, visas iekāpšanas durvis atrodas zemās grīdas daļā. Vilcienos atradīsies kontaktligzdas ar 230 voltu spriegumu, kā arī bezvadu interneta pieslēgums pasažieriem. Vilcieni būs aprīkoti gan ar ārēju, gan iekšēju videokameru sistēmu, kā arī plašu tualeti pasažieriem ar ierobežotu mobilitāti.

Pēdējo reizi Latvijā jauni elektrovilcieni tika saražoti pirms 32 gadiem. Desmit vagoni saņemti 1988.gadā un vēl četri vagoni - 1989.gadā. Tas patlaban ir Latvijas jaunākais pilnais sastāvs, kas kalpo vēl arī pašlaik.

"Latvijas pasažieri jau sen ir pelnījuši ērtus un mūsdienīgus vilcienus, līdz ar to šis notikums ir ne tikai vēsturisks, bet par varētu teikt revolucionārs," uzsvēra Linkaits, piebilstot, ka dzelzceļa pasažieru pārvadājumu loma ir nozīmīga maršrutos visā Latvijā, bet jo īpaši Rīgas metropoles areālā, kur arī ar jauniem elektrovilcieniem varēs būtiski uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu.