/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2022/02/23/14384078t1hf8ae.jpg)
Amerikā dzīvojošā māksliniece Saša Gordona pārsteidz ar talantu un nebaidās mākslā atklāt savu identitāti un ķermeni, to necenšoties izskaistināt vai uzlabot. Sava ķermeņa gleznošana sievietei ir palīdzējusi sevis pieņemšanas procesā, vēsta "Vogue".
"Medijos - tikai slaidas sievietes." Kā sevis gleznošana palīdzēja Sašai iemīlēt savu ķermeni
Līdz 18 gadu vecumam māksliniece neuzskatīja, ka viņas saknes ir meklējamas Korejā. Bērnībā viņa dzīvoja Ņujorkā, kur ikdienā pamatā varēja satikt tikai baltādainus cilvēkus. Reiz jaunās sievietes vecāki kādas veidlapas sadaļā, kur bija jānorāda rase, atzīmēja, ka viņu meita pieder baltādaino cilvēku rasei. Ne tikai atšķirība izcelsmes ziņā, bet arī ķermeņa formās radīja sievietei neērtības - medijos tika reprezentētas tikai slaidas sievietes. Māksliniece juta, ka viņai nav parauga, kam līdzināties, tādēļ viņa uzauga ar domu, ka ar viņas izskatu, ķermeni un identitāti kaut kas nav kārtībā.
Sievietes mammai bija nozīmīga ietekme meitas pašizpausmē. Ziemā viņas mamma valkāja vintāžas kažokādas jakas. Meitai par to bija kauns, jo tajā pašā laikā visi apkārtējie cilvēki valkāja sportiskas jakas. Jaunā māksliniece nevēlējās izcelties, bet tieši otrādi - saplūst ar pūli. Gordonas mamma bija vienīgā korejiete, kuru viņa tolaik pazina. Šobrīd māksliniece atzīst, ka viņu pozitīvi ir ietekmējusi mammas uzdrīkstēšanās un izcelšanās citu vidū.
Pirms viņa sāka mācības koledžā, sieviete savu radīto mākslu un pašas identitāti uztvēra kā atsevišķas lietas.
Jaunā sieviete joprojām ignorēja saikni ar Koreju, tādēļ nekad nemēģināja savu identitāti atspoguļot gleznās. Kādu dienu profesors viņai sacīja: "Darbos vajadzētu vairāk ieraudzīt tevi pašu."
Līdz tam brīdim māksliniece neapjauta, ka viņa var gleznām stāstīt stāstus. Viņa vairāk bija ieinteresēta gleznošanas tehnikas apguvē, nevis konkrēta koncepta veidošanā. Gordone atklāja citus māksliniekus no Āzijas. Redzot to, kā viņi izpauž identitāti savos darbos, jaunā māksliniece no tā iedvesmojās, un tas būtiski ietekmēja viņas turpmāko radošo procesu.
Pirms mācībām mākslas skolā vienīgie mākslinieki, par kuriem viņa bija dzirdējusi, bija baltādaini vīrieši. Viņas zināšanas par mākslu bija ļoti ierobežotas un vidusskolā absolvētā mākslas novirziena programma šīs zināšanas nebija paplašinājusi vai centusies uzlabot.
Bērnībā māksliniece bija redzējusi tikai Renesanses laika gleznas, kurās tika attēlota baltādaino cilvēku dzīve. Tas traucēja viņai uzzināt par Āzijas mākslinieku darbiem un to nozīmi. Ķīnas gleznotāju darbu atrašana "Tumblr" mainīja viņas uzskatus.
2016. gadā sievietes draugs viņu iepazīstināja ar fotogrāfa Rena Hanga (Ren Hang) darbiem. Viņu pārsteidza tas, kā fotogrāfs spēja iemūžināt ar Āzijas tematiku saistītās lietas un notikumus. Hanga darbi ir riskanti, fotogrāfijas subjekta pozas ir neierastas un pārsteidzošas.
Augot māksliniece domāja, ka viņa nedrīkst izcelties vai skaļi izteikt savu viedokli. Viņa jutās nedroši. Turpretī Hanga fotogrāfijas bija tik dīvainas un gandrīz vai pat šausminošas, ka tas mākslinieci iedrošināja radīt tikpat neparastas gleznas.
Gadiem ilgi jaunā sieviete savu ķermeni uztvēra negatīvi un nejutās tajā ērti. Kad jaunā māksliniece atklāja Namio Harukavas zīmējumus, viņa jutās pamanīta. Iepriekš Gordona izvairījās gleznu uzmanības centrā likt sevi un savas pārdomas. Šie zīmējumi mainīja viņas uzskatus šajā jomā.
Mākslas radīšana kļuva sarežģītāka, jo viņa sāka gleznās attēlot savas traumas un sāpes, taču šī uzdrīkstēšanās bija daudz vērtīgāka.
Sevis gleznošana radīja viņā lepnumu par savu ķermeni. Viņa kontrolēja visu - apgaismojumu, krāsas, mērogu un kustību. Māksliniece necenšas gleznās izskaistināt savu ķermeni. Viņa nespēj ietekmēt to, kā citi cilvēki viņu uztver, taču gleznas ir veids, kā viņa grib sevi reprezentēt pasaulē.
Reizēm Gordona cenšas nedomāt par to, ka, gleznojot savu ķermeni, to izliek citu apskatei. Dažbrīd to ir grūti izdarīt, it īpaši, izejot klases priekšā un rādot darbu, kurā esi sevi uzgleznojis kailu. Viņa uzskata, ka sava radošuma izpaušana ir daudz nozīmīgāka par satraukumu. Tas viņai ļauj neuztraukties par domu, ka kāds gleznā redzēs viņas kailās krūtis.
Tagad mēs esam arī Telegram!