Solis tuvāk enerģētiskai neatkarībai: valdība uzdod "Latvenergo" un LVM strādāt pie kopīgu vēja parku izveides (10)

Viņš pauda, ka pieņemtais lēmums paredz abu kapitālsabiedrību kopuzņēmuma izveidi un vēja parku attīstību līdz 2027.gadam, kas palīdzēs Latvijai veicināt enerģētisko neatkarību no Krievijas dabasgāzes.

"Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu izpildei un Latvijas virzībai uz klimatneitrālu enerģētiku ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus," uzsver Vitenbergs, piebilstot, ka atjaunīgo energoresursu plašāka izmantošana ir viens no centrālajiem pīlāriem klimatneitralitātes sasniegšanā.

Kā pavēstīja Ekonomikas ministrijā (EM), šis ir tikai pirmais solis stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parku attīstībā, ministrijām vēl ir uzdots pilnveidot tiesību aktus un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šā gada 1.aprīlim, lai mazinātu šķēršus un veicinātu vēja enerģijas parku attīstību Latvijā.

Plānotais projekts neradīšot nekādu finansiālu slogu ne sabiedrībai, ne valsts budžetam. Projekts tikšot īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.

Projekta mērķis esot gūt maksimālu labumu sabiedrībai, izmantojot sinerģiju no valstij piederošu divu stratēģisku kapitālsabiedrību aktīvu, resursu un kompetenču apvienošanas.

"Projekts nodrošinās būtiskas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, kā arī sekmēs apkārtējo reģionu ekonomisko aktivitāti. Šāda izmēra projekta atrašanās Latvijā veicinās arī ilgtermiņa pieprasījumu apkalpojošajām augsto tehnoloģiju nozarēm Latvijā," klāsta ekonomikas ministrs.

"Latvenergo" ir Baltijā lielākais elektrības ražošanas uzņēmums ar augstu kredītreitingu un finanšu piesaistes kapacitāti, savukārt LVM ir ar 20 gadu pieredzi valsts stratēģisko aktīvu pārvaldīšanā un ilgtspējīgā apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu, palielināšanu un gūstot maksimāli iespējamos ienākumus īpašniekam - valstij. Apvienojot abu uzņēmumu kapacitātes klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, varētu iegūt maksimālu sinerģijas efektu un vislielāko labumu sabiedrībai - palielinot valsts energoneatkarību un energodrošību, kā arī izvairoties no papildu izdevumiem, kādus radītu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna saistošo mērķu neizpildīšana, uzskata EM.

Projekta tālākai virzībai valdība otrdien uzdeva "Latvenergo" un LVM kapitāldaļu turētājiem līdz 1.maijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā lēmumprojektu par atļaujas sniegšanu "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai vēja parku projektu attīstībai. Tāpat EM līdz 1.aprīlim jāsagatavo nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi, kas veicinās vēja parku attīstību Latvijā.

Vitenbergs pēc sēdes žurnālistiem vēl nevarēja atklāt potenciālās projekta izmaksas, norādot, ka otrdien pieņemtais lēmums ir konceptuāls. Vienlaikus esot skaidrs, ka projekta īstenošanai nebūs nepieciešams atsevišķs valsts finansējums - to paredzēts īstenot no abu uzņēmumu līdzekļiem.

Ministru kabinets šī gada 11.janvāra sēdē uzdeva EM sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju divu mēnešu laikā sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par sauszemes vēja parku turpmāko attīstību valstī, kurā arī tiks apskatīti jautājumi par citu vēja enerģijas projektu attīstību valsts meža zemēs.

Otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā izskatītais informatīvais ziņojums "Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs" ietver daļu no minētā uzdevuma izpildes.