VIDEO ⟩ Enerģētiskā neatkarība no Krievijas un atbalsts Ukrainai. Ko otrdien lēma valdība? (2)

Video: Preses konference pēc Ministru kabineta sēdes

Jautājums par Covid-19 kontaktpersonu statusa atcelšanu balstvakcinētiem skolotājiem joprojām bez konkrētas virzības

Speciālisti pieļauj iespēju, ka balstvakcinētiem skolotājiem varētu atcelt Covid-19 kontaktpersonu statusu, otrdien valdības sēdē pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), kurš vienlaikus skaidroja, ka par šo jautājumu diskusijas vēl turpinās.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga valdības sēdē norādīja, ka nedēļām ilgi cenšas panākt izmaiņas regulējumā par skolotāju kā kontaktpersonu statusu, tomēr valdības locekļi līdz šim argumentus nav sadzirdējuši.

Vanaga atzīmēja, - tā kā izglītības iestādēs ir tendence Covid-19 izplatībai samazināties, skolotājiem būtu jādod iespēja kā Covid-19 kontaktpersonām ne tikai doties uz darbu, kā tas jau noteikts pašreiz, bet arī iesaistīties sabiedrības dzīvē, apmeklējot dažādas publiskas vietas, pretējā gadījumā viņi sanāk iesprostoti starp darbu un mājām.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, atbildot uz Vanagas lūgumu, skaidroja, ka kontaktpersonu statusa noņemšana skolotājiem būtu risks, ka slimību plašāk iznes ārpus skolu vides.

"Vīrusam nav svarīgi, vai inficēts skolotājs, strādnieks vai grāmatvedis. Saslimšana attīstās visiem vienādi," sacīja Perevoščikovs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka šodienas valdības sēdē šāda veida lēmumu pieņemt nebūtu pareizi, jo iepriekš gūtas mācības, ka, pieņemot spontānus lēmumus, atsevišķi faktori var netikt ņemti vērā. Pie šī jautājuma esot jāturpina darbs ekspertu līmenī.

Līdzīga satura diskusija un solījums situāciju vērtēt valdības sēdē izskanēja arī pirms nedēļas.

Valdība uzdod "Latvenergo" un LVM strādāt pie kopīgu vēja parku izveides

Valdība uzdevusi diviem valsts uzņēmumiem - AS "Latvijas valsts meži" (LVM) un AS "Latvenergo" - kopīgi strādāt pie vēja parku izveides, otrdien pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš pauda, ka pieņemtais lēmums paredz abu kapitālsabiedrību kopuzņēmuma izveidi un vēja parku attīstību līdz 2027. gadam, kas palīdzēs Latvijai veicināt enerģētisko neatkarību no Krievijas dabasgāzes.

"Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu izpildei un Latvijas virzībai uz klimatneitrālu enerģētiku ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus," uzsver Vitenbergs, piebilstot, ka atjaunīgo energoresursu plašāka izmantošana ir viens no centrālajiem pīlāriem klimatneitralitātes sasniegšanā.

Ekonomikas ministrija (EM) informēja, ka šis ir tikai pirmais solis stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parku attīstībā, ministrijām vēl ir uzdots pilnveidot tiesību aktus un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šā gada 1.aprīlim, lai mazinātu šķēršus un veicinātu vēja enerģijas parku attīstību Latvijā.

Plānotais projekts neradīšot nekādu finansiālu slogu ne sabiedrībai, ne valsts budžetam. Projekts tikšot īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.

Projekta mērķis esot gūt maksimālu labumu sabiedrībai, izmantojot sinerģiju no valstij piederošu divu stratēģisku kapitālsabiedrību aktīvu, resursu un kompetenču apvienošanas.

"Projekts nodrošinās būtiskas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, kā arī sekmēs apkārtējo reģionu ekonomisko aktivitāti. Šāda izmēra projekta atrašanās Latvijā veicinās arī ilgtermiņa pieprasījumu apkalpojošajām augsto tehnoloģiju nozarēm Latvijā," klāsta ekonomikas ministrs.

"Latvenergo" ir Baltijā lielākais elektrības ražošanas uzņēmums ar augstu kredītreitingu un finanšu piesaistes kapacitāti, savukārt LVM ir ar 20 gadu pieredzi valsts stratēģisko aktīvu pārvaldīšanā un ilgtspējīgā apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu, palielināšanu un gūstot maksimāli iespējamos ienākumus īpašniekam - valstij. Apvienojot abu uzņēmumu kapacitātes klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, varētu iegūt maksimālu sinerģijas efektu un vislielāko labumu sabiedrībai - palielinot valsts energoneatkarību un energodrošību, kā arī izvairoties no papildu izdevumiem, kādus radītu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna saistošo mērķu neizpildīšana, uzskata EM.

Projekta tālākai virzībai valdība otrdien uzdeva "Latvenergo" un LVM kapitāldaļu turētājiem līdz 1.maijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā lēmumprojektu par atļaujas sniegšanu "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai vēja parku projektu attīstībai. Tāpat EM līdz 1. aprīlim jāsagatavo nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi, kas veicinās vēja parku attīstību Latvijā.

Vitenbergs pēc sēdes žurnālistiem vēl nevarēja atklāt potenciālās projekta izmaksas, norādot, ka otrdien pieņemtais lēmums ir konceptuāls. Vienlaikus esot skaidrs, ka projekta īstenošanai nebūs nepieciešams atsevišķs valsts finansējums - to paredzēts īstenot no abu uzņēmumu līdzekļiem.

Ministru kabinets šī gada 11. janvāra sēdē uzdeva EM sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju divu mēnešu laikā sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par sauszemes vēja parku turpmāko attīstību valstī, kurā arī tiks apskatīti jautājumi par citu vēja enerģijas projektu attīstību valsts meža zemēs.

Otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā izskatītais informatīvais ziņojums "Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs" ietver daļu no minētā uzdevuma izpildes.

Ukrainā esošo Latvijas valstspiederīgo evakuācijai pa sauszemi valdība piešķir 50 000 eiro

Valdība otrdien lēma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt 50 000 eiro Ukrainā esošo Latvijas valstspiederīgo evakuācijai pa sauszemi.

Kā norādīja Ārlietu ministrija (ĀM), rīkojuma mērķis ir segt izdevumus, kas radīsies, ja Krievijas radītā nopietnā drošības apdraudējuma dēļ Ukrainā ierobežotas gaisa satiksmes apstākļos būs nepieciešams veikt Latvijas valstspiederīgo evakuāciju.

Pēc ĀM paustā, saskaņā ar patlaban pieejamo informāciju Ukrainā īslaicīgi vai ilglaicīgi uzturas gandrīz 3000 Latvijas valstspiederīgo. Daļa no Ukrainā esošajām personām, ievērojot ĀM aicinājumu pamest Ukrainu, to būs izdarījušas, savlaicīgi izmantojot patlaban pieejamo transportu.

ĀM norādīja, ka, ja tiks slēgta gaisa satiksme ar Ukrainu un ierobežota starptautisko sauszemes pasažieru pārvadātāju kustība, radīsies vajadzība organizēt sauszemes transportu to Ukrainā palikušo Latvijas valstspiederīgo evakuācijai, kuri būs izteikuši vēlmi atgriezties Latvijā. Paredzams, ka tie varētu būt ap 500 Latvijas valstspiederīgo, kuri nebūs paguvuši savlaicīgi pamest Ukrainu.

Tāpat ĀM skaidroja, ka patlaban noteikt precīzu nepieciešamo summu nav iespējams, jo nav apzinātas visas personas, kuras vēlētos izmantot valsts piedāvāto sauszemes transportu izceļošanai no Ukrainas. Rēķinot, ka tās varētu būt 500 personas, vidēji vienas personas transporta izdevumi varētu būt ap 100 eiro, tad kopējā summa būtu 50 000 eiro.

Skolēniem nepagarinās mācību gadu

Šajā mācību gadā skolēniem nepagarinās mācību gadu, paredz otrdien valdības pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Likumprojekta anotācijā atgādināts, ka rudens brīvdienas 2021./2022. mācību gadā pagarināja par vienu nedēļu, līdz ar to mācību gada ilgums 1.-12. klasei samazinājās par vienu nedēļu. Nosacījumu par rudens brīvdienu pagarināšanu nepiemēroja sociālās korekcijas izglītības iestādei "Naukšēni" un speciālās izglītības iestādēm, kā arī izglītības ieguvei tālmācībā.

Ņemot vērā to, ka skolēni ir noguruši no attālinātajām mācībām, kas saistītas ar periodiskās mājas karantīnas un izolācijas noteikšanu straujās Covid-19 infekcijas izplatības dēļ, pagarinātais mācību gads var vēl vairāk pazemināt viņu emocionālo labsajūtu, skaidrots likumprojektā.

Tādēļ pieņemts lēmums mācību gadu nepagarināt. 2021./2022. mācību gads 1.-8. klases un 10.-11. klases skolēniem beigsies kā vienmēr, proti, 31. maijā. 9. klases skolēniem mācību gads noslēgsies 14. jūnijā, 12.klases skolēniem - 21. jūnijā. 9. un 12. klases skolēni kārtos valsts pārbaudījumus atbilstoši noteiktajam grafikam.

Savukārt sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" audzēkņiem, izņemot 9. klases skolēnus, kuriem jākārto valsts pārbaudījumi, mācību gads ir pagarināts par trīs nedēļā. Šāds lēmums pieņemts, jo pagājušā gada rudenī šajā iestādē trīs nedēļas bija pārtrauktas mācības, ņemot vērā sociālās korekcijas iestādē "Naukšēni" izveidojušos ārkārtas situāciju, kuras rezultātā sociālās korekcijas izglītības iestādei pieejamais pedagoģisko darbinieku un uzraudzības režīma darbinieku skaits nebija pietiekams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbu.

Piešķir 1,3 miljonus eiro skolēniem paredzētu sejas masku iegādei

Valdība otrdien nolēma Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram (VALIC) piešķirt finansējumu, kas nepārsniedz 1 313 584 eiro, lai skolēniem iegādātos daudzreiz lietojamos mutes un deguna aizsegus.

Naudu pārskaitīs no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

Pandēmijas laikā VALIC ir atbildīgā iestāde, kura organizē individuālo aizsardzības līdzekļu un testu iegādi valsts, tostarp, skolu vajadzībām.

Vakcinēties pret gripu bez maksas šosezon varēs ikviens Latvijas iedzīvotājs

Otrdien valdība lēma atbalstīt grozījumus, kas paredz, ka pretgripas vakcīnu būs iespējas saņemt par velti ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Šī gada 1. februārī Vakcinācijas noteikumos jau tika veikts grozījums, kas paredzēja iespēju šīs gripas sezonas laikā no 3.februāra atbilstoši pieejamajam pretgripas vakcīnu apjomam veikt bērnu un iedzīvotāju, kas vecāki par 50 gadiem, vakcināciju pret gripu.

Ņemot vērā, ka gripas epidēmijas draudi joprojām pastāv, bet pretgripas vakcīnu, kuras valsts ir iepirkusi riska grupu vakcinācijai, izlietojums joprojām ir ļoti gauss, Veselības ministrija ir pieņēmusi lēmumu, ka esošās pretgripas vakcīnas ir jādara pieejamas visiem Latvijas iedzīvotājiem imunizācijai pret gripu.

Vienlaicīgi, pieaugot gripas un Covid-19 saslimstības rādītājiem, ir paredzams papildu slogs ārstniecības iestādēm, īpaši ģimenes ārstu praksēm. Lai to novērstu, ir nepieciešama plaša vakcinācija pret gripu.

Vakcīnas būs par velti līdz šīs gripas sezonas beigām.

Šāda riska grupu paplašināšana tiek noteikta uz terminētu periodu - tikai šai gripas sezonai un atbilstoši pieejamajam, valsts iepirktajam pretgripas vakcīnu apjomam - līdz brīdim, kad beigsies valsts iepirktās vakcīnas šai gripas sezonai.

Valdība apstiprina programmas "Latvijas skolas soma" finansējuma sadalījumu 2022. gadam

Valdība otrdien apstiprināja noteikumus, kas nosaka kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" mērķi un finansējuma sadalījumu programmas īstenošanai 2022. gadā.

Latvijas Nacionālais kultūras centra (LNKC) programmas "Latvijas skolas soma" pārstāve Inga Bika informēja, ka finansējums tiek piešķirts izglītības iestāžu dibinātājiem, lai nodrošinātu, ka vairāk nekā 200 000 Latvijas skolēni katrā mācību semestrī varētu iepazīt Latvijas kultūras un mākslas norises.

Programmā "Latvijas skolas soma" finanšu līdzekļus proporcionāli skolēnu skaitam saņem izglītības iestāžu dibinātāji - pašvaldības, ministrijas, biedrības, nodibinājumi un uzņēmumi, kas īsteno pamata un vidējās vispārējas un profesionālās, tai skaitā speciālās izglītības programmas.

Pēc Bikas paustā, sadalot finansējumu, tiek ņemts vērā skolēnu skaits 2021. gada septembrī un lietots Ministru kabineta noteikumos norādītais reizinātājs. Tā kā šogad programmai piešķirtais finansējums ir 2,5 miljoni eiro, reizinātājs pirmajā pusgadā ir seši eiro, otrajā pusgadā - četri eiro. Nākamajos gados programmas finansējums atkal plānots 3,5 miljonu eiro apmērā.

Programmas saturu veido daudzveidīgas, profesionāli veidotas kultūras norises, ko piedāvā valsts un pašvaldību, kā arī neatkarīgās kultūras institūcijas un radošie profesionāļi. Kultūras norišu pieredzēšana sniedz skolēniem māksliniecisku baudījumu, raisa pārdomas par personīgi nozīmīgiem un sabiedriski aktuāliem jautājumiem, izklaidē un vienlaikus palīdz paplašināt redzesloku un apgūt mācību saturu.

Valsts finansējums paredzēts, lai segtu kultūras norišu ieejas maksu un biļešu izdevumus, piekļuves maksu digitālajām norisēm, transporta izdevumus, kā arī maksu par kultūras norises pakalpojuma nodrošināšanu.

Programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja Aija Tūna norādīja, ka būtiska loma programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanā ir skolu administrācijām, pedagogiem un programmas koordinatoriem, ar kuriem veidojas aizvien ciešāka sadarbība.

"Pedagogi iegulda lielu darbu, lai no plašā piedāvājuma izvēlētos pēc iespējas daudzveidīgas un vecumposmam atbilstošas kultūras norises, vienlaikus efektīvi izmantojot pieejamo finansējumu. Arī šajā semestrī daudzas kultūras norises jau notikušas un plāni tiek veidoti līdz pat semestra beigām," pauda Tūna.

Pašvaldību policistu piemaksām par darbu Covid-19 laikā piešķir 332 413 eiro

Ministru kabinets otrdien nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai 332 413 eiro, lai segtu izdevumus piemaksām pašvaldību policijas darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos pandēmijas laikā.

Pašvaldību policijas darbinieki apsekoja tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un citas sabiedriskās vietas, nodrošināja sabiedrisko kārtību, veica sejas aizsargmasku, sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu kontroli, kontrolēja pulcēšanās ierobežojumus, kā arī piedalījās Valsts policijas rīkotājās zibakcijās, pārbaudot tirdzniecības vietas un sabiedrisko transportu.

Pašvaldības policijas darbiniekiem piemaksas piešķirtas par darbu pērn rudenī un decembrī.

Jau ziņots, ka Latvijā no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 28. februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija, lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību.

Saglabās tiesības uzdot mobilo sakaru operatoriem nosūtīt īsziņas iebraucējiem valstī par Covid-19 prasībām

Ņemot vērā mainīgo epidemioloģisko situāciju, Ministru kabinetam tiks saglabātas pilnvaras nepieciešamības gadījumā uz laiku noteikt pienākumu mobilo sakaru operatoriem nosūtīt īsziņas iebraucējiem valstī par Covid-19 prasībām arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Minētā pienākuma izpildes izmaksas elektronisko sakaru komersantam tiktu segtas no valsts budžeta.

Valdība šobrīd atteiksies no šī pakalpojuma izmantošanas, tomēr, ņemot vērā mainīgo epidemioloģisko situāciju, saglabās tiesības pēc nepieciešamības lemt par automātisko paziņojumu izsūtīšanu.

Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai. Paredzēts, ka tie stāsies spēkā 1. martā - pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Pašvaldībām būs jāorganizē vienots iestājpārbaudījums uzņemšanai 10. klasē

Pašvaldībām šogad būs jāorganizē vienots iestājpārbaudījums uzņemšanai 10. klasē, paredz šodien valdības pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Pašlaik normatīvais regulējums neparedz iespēju, uzņemot skolēnu vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē, pašvaldībā organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus.

Šovasar, ievērojot epidemioloģisko situāciju valstī, lai izvairītos no skolēnu pārvietošanās uz vairākām izglītības iestādēm vienas pašvaldības teritorijā iestājpārbaudījumu kārtošanas nolūkā, pašvaldības varēs organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus.

Šajā gadījumā vidusskolām un valsts ģimnāzijām, kuras skolēnus 10. klasē uzņems ar pašvaldībā saskaņotu iestājpārbaudījumu kārtību, pašvaldība varēs organizēt un pārraudzīt vienotu, centralizēti labotu iestājpārbaudījumu jebkuram izglītojamajam, kurš vēlas sākt mācības 10. klasē pašvaldības vispārējās vidējās izglītības iestādēs.

Līdz ar to, lai iestātos kādā no pašvaldības vidusskolām vai valsts ģimnāzijām, skolēnam tikai vienu reizi būtu jākārto iestājpārbaudījums, un tā rezultāti būs piemērojami, iestājoties jebkurā viņa izvēlētajā pašvaldības vidējās izglītības iestādē, atslogojot skolēnu no iestājpārbaudījumu kārtošanas vairākās pašvaldības vidējās izglītības iestādēs, un tādējādi mazinot Covid-19 infekcijas izplatības risku. Kaut arī vēl nav paredzams, vai epidemioloģisko apstākļu dēļ būs iespējams īstenot iestājpārbaudījumu norisi klātienē, šāds regulējums klātienes iestājpārbaudījumu kārtošanas gadījumā mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības risku, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldība, organizējot vienotus iestājpārbaudījumus, nosaka arī uzņemšanas kritērijus, turklāt tos varēs noteikt gan visām izglītības iestādēm vienotus, gan atsevišķām izglītības iestādēm specifiskus.

Piešķir 4,3 miljonu eiro finansējumu gaisa kvalitātes mērītāju iegādei skolām

Ministru kabinets otrdien nolēma piešķirt 4,3 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar gaisa kvalitātes mērītāju nodrošināšanu izglītības iestādēs.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ir nepieciešams nodrošināt līdzekļus ogļskābās gāzes gaisa kvalitātes mērītāju iegādei valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm.

IZM atzīmē, ka faktiskais iepirkumā pasūtīto gaisa kvalitātes mērītāju apmaksai nepieciešamā finansējuma apjoms būšot zināms tikai pēc tam, kad visas pašvaldības un valsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādes būs veikušas pasūtījumus vispārīgās vienošanās ietvaros.

Jau vēstīts, ka gaisa kvalitātes mērītājus skolām bija iecerēts sarūpēt jau uz mācību gada sākumu, taču process pamatīgi ievilkās. IZM izsludinātais gaisa kvalitātes mērītāju iegādes iepirkums noslēdzās 2021. gada 20. septembrī, un tajā tika saņemti astoņi piedāvājumi. Novembrī Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēma trīs sūdzības no uzņēmumiem SIA "VEFabrika", UAB "BIPA" un AS "SAF Tehnika" par IZM rīkoto gaisa kvalitātes mērītāju iegādes iepirkumu.

Ministrijai nācās atkārtoti vērtēt iepirkumā iesniegto gaisa kvalitātes mērītāju piedāvājumu, jo IUB, izskatot uzņēmumu "SAF Tehnika" un "VEFabrika" sūdzības, atzina tās par daļēji pamatotām un pieņēma lēmumu slēgt vispārīgās vienošanās ar konkursā iepriekš noteiktajiem uzvarētājiem. Tāpat birojs konstatēja pārkāpumu uzņēmuma SIA "GP Systems" pieredzes atbilstības izvērtēšanā, kā arī uzņēmuma "SAF Tehnika" piedāvājuma cenas izvērtēšanā atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, kas paredz pārāk dārga piedāvājuma noraidīšanu.

Sākotnēji par uzvarētājiem ministrija bija atzinusi trīs uzņēmumus - "GP Systems", SIA "Moduls Engeineering" un "SAF Tehnika". Tomēr vēlāk, 2021. gada 23. decembrī, IZM noslēdza vispārīgo vienošanos ar "Moduls Engineering" par gaisa kvalitātes mērītāju iegādi.

Saīsināts pašizolācijas laiks pēc uzņemšanas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai pēc atgriešanās no stacionāra

No desmit līdz septiņām dienām saīsināts laiks, kādā personām pēc uzņemšanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai pēc atgriešanās no stacionārās ārstniecības iestādes ir jāatrodas pašizolācijā, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Grozījumi veikti ar mērķi, lai būtiski nekavētu jaunu klientu uzņemšanu institūcijā un klientu izrakstīšanu no stacionārajām ārstniecības iestādēm.

Veselības ministrija grozījumu anotācijā norāda, ka šāds solis veicams, ņemot vērā, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās ir sasniegts ļoti augsts vakcinācijas rādītājs - līdz 2022. gada 1. februārim 95% klientu bija pabeiguši primāro vakcināciju pret Covid-19, kā arī 72% klientu bija saņēmuši balstvakcināciju.

Precizē valsts autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodiku

Lai pašvaldības valsts autoceļu aizsargjoslas noteiktu atbilstoši normatīvajam regulējumam, Ministru kabinets otrdien precizēja aizsargjoslu noteikšanas metodiku.

Satiksmes ministrijā skaidro, ka praksē pašvaldības, nosakot vai mainot valsts autoceļu aizsargjoslu, tostarp sarkano līniju platumus, nesaskaņo šīs izmaiņas ar Satiksmes ministriju atbilstoši spēkā esošajai Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodikai. Pašvaldības, paplašinot pilsētu un ciemu robežas, valsts autoceļiem nosaka aizsargjoslu, tostarp sarkano līniju platumu, kas ir mazāks nekā noteikts Aizsargjoslu likumā.

Pēc Satiksmes ministrijā paustā, tādējādi tiek ierobežota valsts autoceļu attīstības un uzturēšanas iespējamība. Turklāt pilsētās un ciemos dzīvojošie iedzīvotāji tiek pakļauti gaisa piesārņojuma, trokšņa un vibrāciju negatīvajai ietekmei, ko rada dzīvošana valsts autoceļu tuvumā.

Konstatēts arī, ka situācijās, kad pilsētu vai ciemu robežas ir noteiktas pa valsts autoceļu nodalījuma joslu vai tiešā tā tuvumā, bet autoceļš pats fiziski atrodas ārpus pilsētas vai ciema, valsts autoceļiem netiek noteiktas aizsargjoslas, bet sarkanās līnijas tiek noteiktas mazākas nekā to nosaka Aizsargjoslu likums.

Valdības apstiprinātajā Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodikā noteikts, ka pašvaldībai, paplašinot pilsētas vai ciema robežas vai izveidojot jaunu pilsētu vai ciemu, valsts autoceļiem, tostarp autoceļiem, kam ir piešķirts nosaukums "iela", aizsargjoslas, tostarp sarkanās līnijas, nosaka tādā platumā, kas nav mazāks nekā noteikts Aizsargjoslu likumā.

Aizsargjoslu likums nosaka, ka lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi valsts galvenajiem autoceļiem ir 100 metri, valsts reģionālajiem autoceļiem - 60 metri, un valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem - 30 metri.

NVD un NMPD piešķir aptuveni 5000 eiro par medicīniskas palīdzības sniegšanu Baltkrievijas-Latvijas robežas pārkāpējiem

Valdība no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi Nacionālajam veselības dienestam (NVD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) 4896 eiro par medicīniskas palīdzības sniegšanu Baltkrievijas-Latvijas robežas pārkāpējiem.

Tostarp 3112 eiro piešķirti NVD un 1874 eiro NMPD, paredzot, ka dienesti palīdzību minētajām personām nodrošina pēc Valsts robežsardzes lūguma.

NMPD finansējumu izmaksās par periodu no pērnā gada 27. oktobra līdz 31. decembrim, savukārt NVD - par periodu no 1. decembra līdz 31. decembrim.

Lēmums par kompensācijas piešķiršanu Covid-19 vakcīnu blakusparādību gadījumā būs jāpieņem sešu mēnešu laikā

Lēmums par kompensācijas piešķiršanu Covid-19 vakcīnu blakusparādību gadījumā būs jāpieņem sešu mēnešu laikā, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas vēl būs jāapstiprina arī Saeimai.

Vienlaikus, ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, kompensācijas prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts uz laiku līdz vienam gadam.

Ir jāņem vērā, ka kompensācija izmaksājama nevis par jebkuru kaitējumu veselībai vai dzīvībai, bet par tādu, kas vērtējams kā smags un vidēji smags, proti, šo nosacījumu saglabājot no līdz šim spēkā esošā deleģējuma.

Tāpat grozījumos minēts, ka pacientam kompensācija par vakcīnas pret Covid-19 infekciju apstiprināto blakusparādību dēļ izraisīto smago vai vidēji smago kaitējumu jāpieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no vakcinācijas dienas.

Reizē ar grozījumiem arī paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību un prasības, kādā kompensāciju pieprasa, piešķir vai atsaka to piešķirt, un izmaksā, kā arī nosaka izmaksājamās kompensācijas apmēru atbilstoši kaitējuma smagumam, nepārsniedzot 142 290 eiro par vakcīnas pret Covid-19 infekciju apstiprināto blakusparādību dēļ izraisīto smago vai vidēji smago kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai.

Tieslietu ministrija grozījumu anotācijā skaidro, ka sabiedriskās apspriedes laikā tika saņemta virkne iebildumu, kas vērsti uz smagnējo vērtēšanas sistēmu, kas ietver kritērijus kompensācijas samazināšanai, pastāvot noteiktiem apstākļiem un nosacījumiem, kā arī kompensācijas apmēra noteikšanas formulu un padziļinātu veselības stāvokļa analīzi, piesaistot pārlieku daudz trešo personu, kas sasaucas vairāk ar ārstnieciskās darbības izvērtējumu, ne tikai ar vakcīnas ietekmes vērtējumu. Ņemot vērā, ka analoģija ar Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principiem un apmēriem izriet no spēkā esošā deleģējuma, bija nepieciešams veikt izmaiņas Ministru kabinetam dotajā deleģējumā.

Paredzēts, ka grozījumi likumā varētu stāties spēkā 1. martā.

Nosaka 2022./2023. mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Ministru kabinets otrdien apstiprināja 2022./2023.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus.

Pamatizglītības līmeņa latviešu valodas eksāmena rakstu daļa norisināsies 2023. gada 16. maijā un mutvārdu daļa būs no 16. maija līdz 19. maijam. Matemātikas eksāmens norisināsies 24. maijā. Svešvalodas eksāmena rakstu daļa norisināsies 1. jūnijā un mutvārdu daļa notiks 1. jūnijā un 2. jūnijā. Starpdisciplinārie valsts pārbaudes eksāmens notiks 6. jūnijā.

Vidējās izglītības līmeņa latviešu valodas eksāmena optimālajā mācību satura apguves līmenī rakstu daļa norisināsies 22. maijā, mutiskā daļa - no 22. maija līdz 24. maijam, bet augstākajā mācību satura apguves līmenī rakstu daļa norisināsies 22. maijā, mutiskā daļa - 24. maijā un 25. maijā. Matemātikas eksāmens norisināsies 15. maijā.

Vidējās izglītības līmeņa angļu valodas eksāmena, gan augstākajā gan optimālajā mācību satura apguves līmenī, rakstu daļa norisināsies 9. maijā. Optimālajā līmenī mutvārdu daļa būs no 9. maija līdz 11. maijam, augstākajā līmenī - 11. maijā un 12. maijā. Franču valodas eksāmens būs 10. maijā, vācu valodas būs 11. maijā un krievu valodas būs 12. maijā.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija, būtisks nosacījums bijis neatļaut divu vai vairāku eksāmenu kārtošanu 24 stundu periodā, lai sargātu jauniešu fizisko un emocionālo veselību.

Paredz jaunas informēšanas prasības, pirms patērētājs ir uzņēmies līguma saistības

Ministru kabinets otrdien apstiprinājis grozījumus noteikumos par distances līgumiem un par līgumiem, kas noslēgti ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, tiem paredzot sekmēt patērētāju informētību un augstāku tiesību aizsardzības līmeni, kā arī modernizēt normatīvos aktus.

Ekonomikas ministrija informēja, ka noteikumi paredz jaunas informēšanas prasības, pirms patērētājs ir uzņēmies līguma saistības. Jau pašlaik ir noteikts, ka pakalpojumu sniedzējiem ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem un distances līgumiem jāiegūst patērētāja skaidra piekrišana sākt līguma izpildi.

Turpmāk tirgotājam būs pienākums pieprasīt un iegūt apliecinājumu no patērētāja par atteikuma tiesību zaudēšanu līdz ar līguma izpildi, ja patērētājs vēlas saņemt pakalpojumu atteikuma tiesību termiņa laikā. Šie nosacījumi primāri ir attiecināmi uz digitālu pakalpojumu un digitāla satura produktu iegādi.

Papildus tam, tirgotājam būs jāsniedz patērētājam skaidra informācija par to, ka cena ir personalizēta un par preču ar digitāliem elementiem, kā arī digitālā satura un digitālā pakalpojuma funkcionalitāti.

Vienlaikus tiešsaistes tirdzniecības vietas pakalpojuma sniedzējiem pirms līguma noslēgšanas jāinformē patērētāji par parametriem, kas nosaka preču vai pakalpojumu ranžējumu, par izņēmuma gadījumiem, ja uz noslēgto līgumu nebūs attiecināms patērētāju tiesību aizsardzības regulējums, kā arī par pienākumiem, ko pats tiešsaistes tirdzniecības vietas pakalpojuma sniedzējs uzņemas pret patērētāju, piemēram, attiecībā uz piegādi vai atteikumu tiesībām.

Paredzēts, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā 2022. gada 28. maijā.

Latvija ar 50 000 eiro atbalsīs Tongu dabas stihiju radīto seku mazināšanai

Valdība otrdien nolēma piešķirt 50 000 eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai sniegtu atbalstu Tongai un tās iedzīvotājiem 15. janvārī notikušo dabas stihiju radīto seku mazināšanai.

Kā norādīja Ārlietu ministrija (ĀM), 15.janvārī pēc spēcīga zemūdens vulkāna izvirduma Klusā okeāna valsts Tongas krastus sasniedza cunami, izraisot nopietnus postījumus. Sākotnējie ziņojumi liecināja par sagrautām ēkām un kritiskiem infrastruktūras bojājumiem Tongatapu salas rietumu piekrastē un citās salās, kas atrodas tuvāk vulkāna izvirduma vietai.

Saskaņā ar Tongas Sarkanā Krusta biedrības datiem, kopumā dabas stihijā bojā gājušas trīs personas un no tās sekām cieš ap 85 000 personu jeb 84% valsts iedzīvotāju. Pateicoties agrīnās brīdināšanas sistēmai, izdevies izvairīties no liela bojāgājušo skaita.

ĀM norādīja, ka cunami izraisīto sālsūdens plūdu un vulkāna izvirduma pelnu radītā piesārņojuma dēļ ap 50 000 cilvēku nav piekļuves tīram dzeramajam ūdenim. Valstī tiek veiktas regulāras ūdens kvalitātes pārbaudes, starptautiskā sabiedrība piegādā ūdens attīrīšanas un atsāļošanas iekārtas, tomēr lielākā daļa cilvēku joprojām ir atkarīgi no pudelēs pildīta ūdens piegādes ar humānās palīdzības kravām.

Nodarīti arī nopietni postījumi lauksaimniecības nozarei. Sākotnēji visi sakari ar valsti bija traucēti, bet patlaban telekomunikāciju pakalpojuma sniedzēji ir daļēji atjaunojuši telefonu sakarus un interneta darbību ierobežotā līmenī. Saziņa ar Tongu vēl aizvien ir ierobežota.

Pēc ĀM paustā, Tonga vēlas saglabāt "No Covid-19 brīvas valsts" politiku, tamdēļ lūdz visu starptautisko palīdzību nogādāt bezkontakta ceļā. Humānās palīdzības kravas, izņemot ūdeni, tiek pakļautas 72 stundu karantīnai. Arī piegādes pa ūdens un gaisa ceļiem ir apgrūtinātas.

Lai gan atjaunota Tongas starptautiskā lidosta, putekļu un pelnu mākoņi joprojām traucē lidojumu pilnīgu atjaunošanu. Izveidots speciāls pagaidu gaisa koridors humānās palīdzības piegādei no Austrālijas un Jaunzēlandes. Ar humānās palīdzības kravām Tongas iedzīvotājiem tiek piegādāti sadzīves priekšmeti, higiēnas preces, brezents, teltis, ūdens un pārtikas pakas.

ĀM atzīmēja, ka palīdzību iedzīvotājiem nodrošina Tongas valdība, sadarbībā ar Tongas Sarkanā Krusta biedrību, donoriem un ANO aģentūrām. Kopumā palīdzību Tongai jau piedāvājušas vai jau sniegušas Austrālija, Jaunzēlande, Japāna, ASV, Ķīna, Francija, Lielbritānija, Norvēģija, Eiropas Savienība, kā arī Pasaules banka un Āzijas attīstības banka. Arī Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts veiks iemaksu 200 000 eiro apmērā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness nacionālo biedrību Federācijā.

ĀM skaidroja, ka, ņemot vērā ievērojamo ģeogrāfisko attālumu un to, ka kravu piegāde caur gaisu un ūdeni ir apgrūtināta, piemērotākā un ātrākā iespēja Latvijai sniegt palīdzību Tongai ir finansiāla iemaksa Tongas Sarkanā Krusta biedrībā.

Piešķir 54 000 eiro finansējumu nepilngadīgo patvēruma meklētāju izglītības nodrošināšanai

Valdība otrdien nolēma piešķirt 54 097 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar nepilngadīgo patvēruma meklētāju izglītības nodrošināšanu.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijā būtiski ir palielinājies nepilngadīgu patvēruma meklētāju skaits, kuriem nepieciešams nodrošināt izglītības ieguvi. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijas, šī mācību gada otrajā pusgadā Latvijā ir jānodrošina izglītības iespējas 37 nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem.

Izglītības un zinātnes ministrija jau ir noslēgusi līgumus ar izglītības iestādēm par šo bērnu izglītošanu. Kopumā 37 jauniešu mācību nodrošināšanai nepieciešami 58 870 eiro, ko kuriem 4773 eiro ministrijas rīcībā jau bija, bet par atlikušo summu šodien nolēma piešķirt valdība.

Slēdzot līgumu ar valsts vai pašvaldības izglītības iestādi, kas nodrošina nepilngadīga patvēruma meklētāja izglītības ieguvi, tiek nodrošināts finansējums no Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžetā paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Zinātņu akadēmijas ēku nodos Latvijas Zinātņu akadēmijas īpašumā

Valdība otrdien nolēma Zinātņu akadēmijas augstceltnes ēku Akadēmijas laukumā 1, Rīgā, nodot bez atlīdzības Latvijas Zinātņu akadēmijas īpašumā.

Latvijas Zinātņu akadēmija 2019. gada 4. jūlija vēstulē par Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas un infrastruktūras attīstības programmu, kas adresēta finanšu ministram, lūdza atbalstīt jautājumu par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Zinātņu akadēmijas īpašumā bez tiesībām to atsavināt, kā arī lūdza sniegt Latvijas Zinātņu akadēmijai ceļa karti nekustamā īpašuma pārņemšanai nolūkā sekmīgi to attīstīt un apsaimniekot.

Patlaban valsts nekustamais īpašums Akadēmijas laukumā 1 ierakstīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā uz valsts vārda Latvijas Zinātņu akadēmijas personā.

Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības un divām būvēm - administratīvās ēkas un pagalma izbūves/autostāvvietas.

Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2021. gada 1. janvārī bija 1 605 363 eiro, zemes vienības lietošanas mērķi ir izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 0,7656 hektāru platībā, komercdarbības objektu apbūve 0,3638 hektāru platībā, kā arī atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas 0,1182 hektāru platībā.

Ar finanšu ministra 2019. gada 17. decembra rīkojumu izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāvji, lai sagatavotu priekšlikumus par nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas iespējām.

Darba grupā tika izskatīti četri nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas iespējamie varianti - nekustamā īpašuma nodošana Latvijas Zinātņu akadēmijas īpašumā bez tiesībām to atsavināt, nekustamā īpašuma pārņemšana VNĪ pārvaldīšanā, risinot jautājumu par Latvijas Zinātņu akadēmijas izvietošanu citā nekustamajā īpašumā, nekustamā īpašuma pārņemšana VNĪ pārvaldīšanā, nododot lietošanā Latvijas Zinātņu akadēmijai, un nekustamā īpašuma izmantošana vairāku ar izglītību un zinātni saistītu institūciju izvietošanai, īstenojot valsts iestāžu biroju optimizāciju.

Balstoties uz darba grupas izstrādāto informatīvajā ziņojumā atspoguļoto nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas iespēju analīzi, tostarp to īstenošanas laika grafikiem, potenciālajiem ieguvumiem un riskiem un to finansiālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, darba grupa secināja, ka visizdevīgākā nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas alternatīva ir Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas nodošana Latvijas Zinātņu akadēmijas īpašumā bez tiesībām to atsavināt.

Šajā turpmākās izmantošanas variantā tiktu veikts Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas attīstības projekts, veidojot to kā zinātnes un inovāciju centru un nodrošinot Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, atjaunošanu.

Minētajā turpmākās izmantošanas variantā Latvijas Zinātņu akadēmijas attīstības projektu plāno īstenot piesaistot Eiropas Investīciju bankas (EIB) un privāto institūciju aizdevumu, Latvijas Zinātņu akadēmijas pašu kapitālu un grantu vai īstenot attīstības projektu pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) principiem.

Atbilstoši Latvijas Zinātņu akadēmijas izstrādātajai Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas un apkārtnes teritorijas attīstības programmai Latvijas Zinātņu akadēmijas attīstības programma aptver ne tikai inovāciju sadarbības centra/platformas izveidi Baltijas jūras reģionā un finanšu resursu piesaisti tehnoloģiju attīstībai un komercializācijai, bet arī Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas rekonstrukciju, jo kopējais ēkas tehniskais nolietojums ir noteikts 40%.

Latvijas Zinātņu akadēmijas augsceltnē cita starpā plānots izveidot zinātnes un radošuma centru, lai celtu Latvijas sabiedrības izpratnes un izglītības līmeni par zinātni, plānots nodrošināt dinamisku un interaktīvu ekspozīciju par zinātnes sasniegumiem. Vienlaikus attīstības programma paredz attīstīt sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un pētnieku grupām.

Zinātniskajam institūtam "BIOR" piešķir 50 148 eiro Covid-19 izmeklējumiem ūdeļu populācijā

Valdība otrdien piešķīra 50 148 eiro pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR" Covid-19 izmeklējumiem ūdeļu populācijā.

Finansējums piešķirts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Finansējums nepieciešams, lai laikposmā no 1.  janvāra līdz 30. jūnijam nodrošinātu ūdeļu, citu Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu populācijā ņemto paraugu laboratorisko izmeklēšanu Covid-19 infekcijas ierosinātāja noteikšanai, kā arī dzīvnieku līķu sekciju un iznīcināšanu.

Jau ziņots, ka pērn ūdeļu audzētavā SIA "Baltic Devon Mink" gan darbiniekiem, gan ūdelēm tika atklāta inficēšanās ar Covid-19.

Novietnē vairākkārt veiktas atkārtotas pārbaudes, un saskaņā ar janvārī publiskoto informāciju jauni saslimšanas gadījumi ūdeļu populācijā patlaban nav konstatēti.

"BIOR" uzdevums ir rūpēties par sabiedrības un dzīvnieku veselību, pārtikas un vides kvalitāti, zivju un citu ūdens bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, nodrošinot starptautiskiem standartiem atbilstošu pētniecisko darbību, veicot kvalitatīvu zinātnisko ekspertīzi un laboratoriskos izmeklējumus, sniedzot pakalpojumus starptautiskā mērogā.

Pēc 1. marta bāriņtiesām saglabās tiesības lemt un pieņemt lēmumus klātienē un attālināti

Ņemot vērā, ka arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas paliek spēkā epidemioloģiskie ieteikumi un norādījumi par distancēšanos, sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumu dēļ, samazinot klātienes kontaktēšanos, kā arī bāriņtiesu administratīvā sloga mazināšanai, bāriņtiesām būs saglabājamas tiesības lemt un pieņemt lēmumu bāriņtiesas sēdē gan klātienē, gan attālināti, šodien lēma valdība.

Saskaņā ar lemto bāriņtiesām saglabājamas tiesības lemt un pieņemt lēmumu bāriņtiesas sēdē gan klātienes sēdēs, gan rakstveida procesā, gan attālināti - videokonferences režīmā. Rakstveida procesā bāriņtiesai ir obligāts nosacījums saņemt lietas dalībnieku piekrišanu un nodrošināt to procesuālo tiesību ievērošanu. Bāriņtiesai ir tiesības noteikt lietas izskatīšanu bāriņtiesas sēdē klātienē, ja tās ieskatā lieta ir saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un nav iespējama un pieļaujama lēmumu pieņemšana rakstveida procesā, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus.

Ja bāriņtiesa nesaskata nepieciešamību lietu izskatīt mutvārdu procesā, tad tā, saņemot lietas dalībnieku rakstisku piekrišanu, var noteikt rakstveida procesu.

Ja bāriņtiesa lietu izskata rakstveida procesā, iepazīšanās ar lietas materiāliem tiek nodrošināta klātienē atbilstoši kārtībai, kāda noteiktajos noteikumos "Bāriņtiesas darbības noteikumi", "Apmeklētāju pieņemšana un iepazīšanās ar lietas materiāliem" vai attālināti pēc attiecīga personas parakstīta pieteikuma saņemšanas. Tas ir nepieciešams, lai pēc iespējas nodrošinātu to, ka personām nav pienākuma ierasties iestādē klātienē. Bāriņtiesas triju darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas uz personas norādīto e-pasta adresi nosūtot skenētas lietas materiālu kopijas, informāciju par piekļuvi lietas materiāliem elektroniski vai arī nosūta lietas materiālu kopijas uz personas norādīto adresi.

Vienlaikus bāriņtiesai saglabājamas tiesības noteikt, ka procesuālās darbības, tai skaitā arī bāriņtiesas sēdē veicamās darbības, tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja to prasa Covid-19 infekcijas izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi vai epidemioloģiskā situācija valstī. Šīs tiesības var tikt īstenotas tikai gadījumos, kad nav iespējams, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, novērst veselības apdraudējumu un ar šādu rīcību būtiski netiek skarta bērna vai aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzība.

Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā stāsies spēkā 1. martā.

Pēc ārkārtējās situācijas beigām IeVP būs tiesības lemt par līdz šim likumā neparedzētām ieslodzīto satikšanās formām

No 1. marta Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam (IeVP) tiks piešķirtas tiesības lemt par citām, līdz šim likumā neparedzētām ieslodzīto satikšanās īstenošanas formām, piemēram, tiesībām noteiktā laika periodā noteikt satikšanos norisi videosaziņas veidā, otrdien lēma valdība.

Covid-19 infekcijas ierobežošanas mērķa labad ieslodzījuma vietās jau kopš 2020.gada sākuma ar neilgiem pārtraukumiem ir tikuši noteikti būtiski ieslodzījuma vietu apmeklēšanas ierobežojumi, tajā skaitā aizliegums ieslodzītajiem satikties ar radiniekiem. Šāda situācija un fakts, ka ierobežojumus ieslodzījuma vietās epidemioloģiskās drošības apsvērumu dēļ nevarēs atcelt tik ātri kā sabiedrībā kopumā, rada nepieciešamību noteikt iespējas citu, līdz šim likumos neregulētu ieslodzīto satikšanās formu piemērošanai, lai mazinātu iespējamu cilvēktiesību pārkāpumu riskus.

Ņemot vērā, ka arī turpmāk ir paredzami šādi ierobežojumu periodi ieslodzījuma vietās, un ka ilgstoša ieslodzīto satikšanos ierobežošana var radīt cilvēktiesību pārkāpumus, likumprojektā tiek noteiktas IeVP tiesības šādos gadījumos lemt par citām, līdz šim likumā neparedzētām satikšanos īstenošanas formām, piemēram, tiesībām noteiktā laika periodā noteikt satikšanos norisi videosaziņas veidā.

Šādu ierosinājumu Tieslietu ministrijai ir izteicis arī tiesībsargs, aicinot nepieļaut ieslodzīto cilvēktiesību pārkāpumus.

Tāpat ieslodzījuma vietas ir paaugstināta Covid-19 infekcijas izplatības riska vide ieslodzījuma vietu infrastruktūras, ieslodzīto veselības stāvokļa un ieslodzījuma izpildes nosacījumu dēļ. Tāpēc ieslodzījuma vietās ir nepieciešami īpaši nosacījumi, kas vērsti uz to, lai pēc iespējas mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības risku šajā slēgtajā vidē, turklāt tādi ir nepieciešami arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Vislielākais risks infekcijas nonākšanai ieslodzījuma vietās ir personu plūsmas. Lai mazinātu infekcijas risku, ko rada ieslodzīto plūsmas, normatīvajos aktos ir noteikti dažādi ierobežojumi un attālinātas saziņas pienākums ar ieslodzītajiem.

Tomēr visas šādas ieslodzīto plūsmas apturēt nav iespējams, jo ir izņēmuma gadījumi, kad ieslodzītā konvojēšana un sekojoša atgriešanās ieslodzījuma vietā ir nepieciešama, tāpat katru dienu ieslodzījuma vietās tiek uzņemti jauni apcietinātie un notiesātie, skaidro ministrijā. Tāpēc grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz specifiskus epidemioloģiskās drošības nosacījumus, šādu personu preventīvi izolējot no pārējiem ieslodzītajiem uz noteiktu laiku.

Valdība turpinās atbalstīt pašvaldības Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai

Valdība turpinās atbalstīt pašvaldības Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai, to paredz šodien valdības pieņemtie noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā 2022. gadā tiek izvērtēti un izsniegti valsts aizdevumi pašvaldībām.

Kā skaidro Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), 2020. gadā sāktā un 2021. gadā turpinātā valsts budžeta aizdevumu programma pašvaldību investīciju projektu realizācijai bija īstermiņa risinājums situācijā, kurā pašvaldības ir viena no galvenajām iesaistītajām pusēm ekonomiskās situācijas stimulēšanā.

Valdība nolēmusi šādu aizdevumu programmu turpināt arī 2022. gadā.

Viens no pamatnosacījumiem, lai pašvaldības iecerētais investīciju projekts varētu pretendēt uz valsts budžeta aizdevumu, investīciju projekta īstenošanai jābūt paredzētai attiecīgās pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā, turklāt nav pieļaujamas būtiskas novirzes no investīciju projektā norādītā finansējuma apmēra.

Tāpat ir jābūt pieņemtam attiecīgās pašvaldības domes lēmumam, kas apliecina pašvaldības gatavību iesniegt un īstenot investīciju projektu.

Valsts budžeta aizdevuma kopējam apmēram investīciju projektam ir jābūt ne mazākam kā 50 000 eiro.

Pašvaldības var pieteikt vienā pieteikumā vairākus objektus, ja tie izpilda nosacījumu - katram objektam individuāli minimālajam aizdevumam jābūt 50 000 eiro.

Investīciju projekta ilgtspēja tiks vērtēta atbilstoši pašvaldības iesniegtajai informācijai par investīciju projekta uzturēšanas izmaksām trīs gadus pirms un ne mazāk kā 10 gadus pēc investīciju projekta īstenošanas. Proti, pašvaldībai piesakot investīciju projektu valsts budžeta finansējumam, ir jāveic izvērtējums par investīciju projekta ilgtspēju un tā radīto ietekmi uz pašvaldības budžetu turpmākajos 10 gados.

Noteikuma projekts paredz, ka būvdarbu investīciju projektiem ir jāapliecina tehniskā gatavība, ir jābūt izdotai būvatļaujai un tajā veiktai atzīmei par projektēšanas nosacījumu izpildi vai ir akceptēta būvniecības iecere.

Atšķirībā no 2021. gada, noteikumi paredz jaunu prasību - uz investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas brīdi ir jābūt paziņotiem nepieciešamo iepirkumu rezultātiem. Minētā prasība attiecas uz pašvaldību, tostarp to iestāžu un kapitālsabiedrību veiktajiem iepirkumiem.

Lai mazinātu klimata pārmaiņas vai pielāgotos tām, noteikumos saglabāti investīciju projektu mērķi, kas vērsti, piemēram, uz energoefektivitātes pasākumiem.

Noteikumi arī paredz, ka pašvaldības budžeta līdzfinansējums investīciju projekta īstenošanai ik gadu, sākot ar 2022. gadu, nav mazāks par 15% no pašvaldības kopējām investīciju projekta izmaksām attiecīgajam gadam plānotā ieguldījumu apjoma.

VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa informē, ka šogad tiks paplašinātas pašvaldību iespējas aizņemties, papildinot aizdevumu programmu ar iespēju projektus pieteikt arī pašvaldības īpašumā esošās ēkās atjaunojamo energoresursu izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

Pašvaldības varēs aizņemties arī vispārējās izglītības iestādes ēkas pārbūvei vai jaunas ēkas būvniecībai un 5G infrastruktūras attīstībai pašvaldībās.

Joprojām tiks atbalstīta projektu īstenošana pārējo mērķu grupās - transporta infrastruktūras attīstībai; pašvaldības ēku energoefektivitātes paaugstināšanai; higiēnas prasību nodrošināšanai izglītības iestādēs un sociālās aprūpes centros, pašvaldības pakalpojuma aizstāšanai ar jaunu bezkontakta vai autonomu risinājumu.

Tiks atbalstīta iedzīvotāju nekustamā īpašuma pievienošanai centralizētajiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem, ēku pielāgošana pašvaldības pakalpojumu sniegšanai, īres dzīvokļu izveidošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona, pašvaldības meliorācijas sistēmas atjaunošanai un lielu investīciju būvprojektu izstrādei.

Aizdevumiem pašvaldību investīciju projektiem 2022. gadā ir paredzēti 70 miljoni eiro.

Pagājušajā gadā, finansējuma saņemšanai tika atbalstīti 303 pašvaldību investīciju projekti par kopējo summu 142,19 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadā tika atbalstīti 307 pašvaldību investīciju projekti 99,6 milj. eiro apmērā.

Piešķir 2,5 miljonus eiro ģimenes ārstiem par prombūtnē esošu kolēģu aizvietošanu

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiks piešķirti 2,5 miljoni eiro ģimenes ārstiem par kolēģu aizvietošanu slimības vai citas attaisnotas prombūtnes laikā un citas prakses pacientu ārstēšanu, otrdien nolēma valdība.

Kopumā šim mērķim laika posmā no šā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēti 2,5 miljoni eiro, taču samaksa tiks nodrošināta atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

Ģimenes ārstus pārstāvošās organizācijas iepriekš vairākkārt uzsvērušas, ka, aizvietojot kolēģus slimības un citas attaisnotas prombūtnes laikā, ievērojami pieaug darba slodze, jo palīdzība jāsniedz gan saviem, gan aizvietojamās prakses pacientiem.

Turpinot stiprināt ģimenes ārstu darbu Covid-19 pandēmijas laikā un, lai saglabātu pēc iespējas pieejamāku medicīnisko palīdzību īpaši akūtajiem un hroniskajiem pacientiem, Veselības ministrija turpina īstenot atbalsta pasākumus ģimenes ārstiem.

Jau ziņots, ka ģimenes ārsti uz laiku var nesniegt pakalpojumus, kas nav kritiski.

Lielākiem uzņēmumiem finanšu pārskata pielikumā būs detalizēti jāinformē par pētniecības un attīstības izmaksām

Vidējiem un lieliem uzņēmumiem finanšu pārskata pielikumā būs jāsniedz arī detalizēta informācija par pētniecības un attīstības izmaksām, paredz valdības otrdien apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu un grozījumi gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumos.

Grozījumi bija nepieciešami, jo Saeima pērn 11. novembrī pieņēma grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas paredz šādu prasību.

Ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk vidējiem un lieliem uzņēmumiem jāsniedz informācija par bilancē iekļautām (kapitalizētām) attīstības izmaksām, izdevumos norakstītām pētniecības un attīstības izmaksām, pētniecībā un attīstībā nodarbināto vidējo darbinieku skaitu un viņiem aprēķināto atlīdzības kopsummu, saņemto valsts finansējumu pētniecības un attīstības darbu veikšanai un noslēgtiem līgumiem par pētniecības darbu izpildi ar citiem uzņēmumiem Grāmatvedības likuma izpratnē.

Piešķir 373 000 eiro Liepājas Universitātes infrastruktūras attīstīšanai

Valdība otrdien nolēma piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) 373 000 eiro, kas tiks izmantoti Liepājas Universitātes infrastruktūras attīstīšanai.

Piešķirtais finansējums tiks izmantots Liepājas Universitātes infrastruktūru un mācību aprīkojuma modernizācijai prioritāro virzienu studiju kvalitātes uzlabošanai un vides pieejamības uzlabošanai ēkā Lielajā ielā 14.

Liepājas Universitāte 2021. gadā bija pārdevusi nekustamo īpašumu Baseina ielā 9, Liepājā, un par īpašumu saņemtos 373 070 eiro ieskaitījusi valsts budžetā, bet tagad šo summu faktiski saņems atpakaļ.

Šogad janvārī Liepājas Universitāte lūdza valdību, lai nekustamā īpašuma Baseina ielā pārdošanā iegūtie 373 070 eiro tiktu novirzīti izglītības iestādei laboratoriju un telpu modernizācijai un mācību ēkas Lielajā ielā 14 uzturēšanai.

Reliģisko organizāciju vadības pilnvaru termiņu, kas beidzas līdz 31. martam, pagarinās līdz 1. septembrim

Otrdien valdība lēma, ka Uzņēmumu reģistra vestajā reliģisko organizāciju un iestāžu reģistrā reģistrēto reliģisko organizāciju un to iestāžu vadības institūciju sastāvu, kā arī personu, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju vai tās iestādi, pilnvaru termiņš, kas beidzas līdz 31.martam, ir uzskatāms par automātiski pagarinātu līdz 1. septembrim.

Līdz 28. februārim spēkā ir rīkojums "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas, lai pārvaldītu Covid-19 infekcijas izplatību, paredz stingrus epidemioloģiskus drošības pasākumus. Rīkojums paredz ierobežojumus, kas tiek attiecināti arī uz pulcēšanos reliģiskās darbības veikšanas vietās.

Pulcēšanās var notikt epidemioloģiski drošā vidē, lietojot sejas maskas, nodrošinot apmeklētājiem individuālas sēdvietas un ievērojot rīkojumā noteiktās prasības.

Ja pulcēšanās laikā netiek nodrošinātas sēdvietas, apmeklētāji atrodas iezīmētās fiksētās stāvvietās, ievērojot divu metru distanci un vienam apmeklētājam nodrošinot ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamo telpu platības. Savukārt, ja netiek uzrādīti vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti, iekštelpās vienlaikus var atrasties ne vairāk par desmit apmeklētājiem.

Līdz ar to, ņemot vērā to, ka reliģisko organizāciju pamatdarbības jautājumi tiek risināti kopsapulcēs, līdz 28. februārim šādas kopsapulces organizējamas, stingri pieturoties pie rīkojumā noteiktā. Ar 1.martu spēku zaudē rīkojums, spēkā stājas grozījumi, kas paredz pakāpenisku epidemioloģisko drošības pasākumu mazināšanu.

Reliģisko organizāciju likuma 9.1. pants nosaka, kādas ziņas ir iekļaujams reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā. Minētie panti neizvirza pienākumu noteikt pilnvaru termiņus vadības institūcijām, vienlaikus bieži vien reliģisko organizāciju un to iestāžu pamatdarbības dokumentos ir noteikti pilnvaru termiņi.

Tieslietu ministrijas rīcībā ir nonākusi informācija, ka rīkojumā noteikto epidemioloģisko drošības pasākumu dēļ reliģiskajai organizācijai nav bijis iespējams noorganizēt kopsapulci, lai ievēlētu jaunu pārvaldes institūciju.

Ministrija apzinoties, ka uz likumprojekta pieņemšanas brīdi, iespējams, arī citu reliģisko organizāciju kopsapulces nav notikušas rīkojumā noteikto prasību dēļ, kā arī to iestāžu vadības institūciju termiņi jau, iespējams, ir beigušies. Tāpēc nepieciešams paredzēt, ka Uzņēmumu reģistra vestajā reliģisko organizāciju un iestāžu reģistrā reģistrēto reliģisko organizāciju un to iestāžu vadības institūciju sastāvu, kā arī personu, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju vai tās iestādi, pilnvaru termiņš, kas beidzas līdz 31. martam, ir uzskatāms par automātiski pagarinātu līdz 1. septembrim, ja vien Uzņēmumu reģistrā nav reģistrētas jaunas ziņas par reliģisko organizāciju un to iestāžu vadības institūciju sastāvu, kā arī par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju vai tās iestādi, kuras ir ievēlētas vai ieceltas atbilstoši Reliģisko organizāciju likumā noteiktajai kārtībai.

Līdz gada beigām pagarina atbalsta programmu jaunu farmācijas, biomedicīnas un medicīnas produktu un tehnoloģiju izstrādei

Līdz 2022. gada 31. decembrim pagarināta programma jaunu farmācijas, biomedicīnas un medicīnas produktu un tehnoloģiju izstrādei, paredz otrdien valdībā pieņemtais lēmums.

Termiņš pagarināts, lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu, kā arī sasniegtu SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs" attīstības stratēģijā noteiktos mērķus un rezultātus pētniecības virzienos.

Paredzams, ka pagarinājums samazinās pētniecības projekta īstenošanas risku, sniedzot iespēju sasniegt sākotnējo mērķi un noteiktos rezultātus.

Turpmāk stādīšanai paredzētajam meža reproduktīvajam materiālam jābūt tikai augu pasēm

Turpmāk meža reproduktīvajam materiālam paredzētajiem kokiem jābūt tikai augu pasēm, kas aizstāj līdzšinējo prasību pēc apvienotās etiķetes-augu pases, otrdien lēma valdībā.

Līdz šim bija noteikts, ka, tirgojot fitosanitārajai kontrolei pakļauto materiālu, piegādātājs etiķetei vai piegādātāja dokumentam pievieno augu pasi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu vai veido apvienoto etiķeti-augu pasi.

Turpmāk nepieciešama tikai augu pase, kas sastāv no četrām daļām, saskaņā ar Eiropas Savienības Augu veselības regulu.

Augu pases administrēšanu koordinē Valsts augu aizsardzības dienests.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par meža reproduktīvo materiālu attiecas uz meža reproduktīvā materiāla piegādātājiem, kas nodarbojas ar fitosanitārajai kontrolei pakļautā materiāla ražošanu, tirdzniecību vai importu.