Latvijas banka tikusies ar baņķieri no Krievijas. Viņa vārds atrodams ASV sankciju projekta sarakstā (24)

1990. gadu sākumā kādreizējais ekonomists Pjotrs Avens nokļūst politikā. Sākumā kā ārlietu ministra pirmais vietnieks Jegora Gaidara valdībā.

Tad Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs un Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina pārstāvis G8 padomē. Bet drīz vien Avens pievērsās biznesam, kļūstot par finanšu impērijas "Alfa banka" līdzīpašnieku.

Kā liecina biznesa izdevums "Forbes", 2021. gadā Avens bija 30. bagātākais cilvēks Krievijā.

2000. gadu sākumā Latvijas - Krievijas sadarbības padomi, kurā abu valstu ietekmīgi uzņēmēji stiprināja sadarbību, no Latvijas puses vadīja Vasīlijs Meļņiks.

Krievijas delegāciju - Pjotrs Avens. Politiķi neoficiālās sarunās min, ka tieši Meļņikam bija liela ietekme, lai Avens sāktu interesēties par biznesu Latvijā.

Intervijās Avens uzsvēra, ka viņa saknes ir Latvijā. Esot latviešu sarkanā strelnieka mazdēls. 2009. gadā, kad Latvija mokās pēc finanšu krīzes, laikraksts Čas raksta, ka Avens nopietni apsver ideju kļūt par Latvijas premjeru. 2012. gadā Avens saņem III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Par Avena plāniem Rīgā atvērt savas privātās kolekcijas muzeju raksta "Financial Times". Pirms gada Avens muzeja vajadzībām iegādājās ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 19.

Latvijā Avens dibinājis fondu "Paaudze", kas palīdz slimnīcām, organizē labdarības akcijas, piešķir naudu studentiem. Avens dāvinājis 150 tūkstoš eiro dārgas klavieres maestro Raimondam Paulam, kurš tās nodevis Latvijas radio.

Bet Latvijā Avena vārds iesaistīts arī kādā skandālā. 2019. gadā KNAB uzsāka kriminālprocesu par aizdomām, ka Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam maksāts 10 tūkstošu eiro liels kukulis par pielaidīgu attieksmi Latvijas pilsonības piešķiršanā Pjotram Avenam.

Pilsonība viņam pienācās, jo Avena priekšteči līdz 1941. gadam dzīvojuši Latvijā. Atlika tikai nolikt latviešu valodas zināšanu pārbaudi.

Kā liecina Nekā personīga rīcībā esošais KNAB lēmums par nepietiekamu pierādījumu dēļ izbeigto kriminālprocesu, Avens PMLP 2015. gada novembrī esot licis latviešu valodas zināšanu eksāmenu un izkritis.

Eksāmena komisija secināja, ka Avena valodas zināšanas ir nepietiekamas un latviski sniegtās atbildes pat nesaprotamas. Tikai dažus mēnešus vēlāk otrais pārbaudījums Avenam izrādās veiksmīgs.

KNAB rīcībā bija ieraksti sarunām, kas notikušas starp uzņēmēju Gunti Rāvi, kuram ar politiku un basketbolu saistītais Edgars Jaunups mudinājis "iedot desmitnieku" PMLP vadītāja Jēkabsonam. Saruna notiek pēc tam, kad Avenam nav izdevies nokārtot pirmo pārbaudījumu.

Citās sarunās Jaunups Jēkabsonu sola kādreiz uzaicināt uz tēju un "vēl kaut ko iedot". Tiek saskaņoti laiki, kad Avens varēs ierasties uz atkārtotu eksāmenu. Sazvanīšanās notiek arī pārbaudes dienā - 2016. gada 20. aprīlī.

Rāvis, Jaunups un Jēkabsons kukuļošanas faktu noliedza. Uz pratināšnu kā liecinieks KNAB 2020. gada 2. jūlijā bija izsaukts arī Avens, kurš kukuļošanu neapstiprināja.

Viņš liecībās atklāj, ka ticies ar Jaunupu, bet tikai lai runātu kā basketbolam piesaistīt naudu no Krievijas. Citus pierādījumus KNAB iegūt neizdevās un procesu slēdza.

Bet KNAB izmeklēšana atklāja ne tikai to, ka Avenam brīnumainā kārtā dažu mēnešu laikā uzlabojušās latviešu valodas zināšanas. Bet arī netipisko ātrumu kādā viņš ticis pie jaunas Latvijas pases un ID kartes.

Pēdējo nedēļu laikā pieredzētā Krievijas tanku, raķešu un citu ieroču vešana uz Ukrainas pierobežu izsauca asu ASV pretreakciju. Tapa sankciju saraksts, ko Vašingtona draud iedarbināt, ja Krievija iebruks Ukrainā. Dokumentā, kas sagatavots 19. janvārī, līdzās Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam kā trešais minēts arī Pjotrs Avens.

Trīs nedēļas vēlāk Avenu uzņēma Latvijas bankā. Kā intervijā Nekā personīga skaidroja tās prezidents Mārtiņš Kazāks, viņš par Krievijas baņķiera iekļaušanu sankciju projektā neesot bijis informēts. Tikšanās ar Avenu vairākkārt atlikta līdz beidzot notikusi.

Tā saskaņota ar Satversmes aizsardzības biroju. Kad šis saskaņojums no drošības iestādes saņemts mums neatklāja ne Latvijas bankā, ne SAB.

Vai sarunā Avens iztaustījis iespēju Latvijā atvērt banku vai tās filiāli, sarunas dalībnieki neatklāj. Raidījumam zināms, ka kopā ar Kazāku Avenu uzklausījusi arī FKTK vadība.

Līdz šim ASV ieviestās sankcijas pat, ja personas nav iekļautas Eiropas sankciju sarakstos, rūpīgi cenšas ievērot Latvijas bankas un šādus cilvēkus neapkalpo. Pjotra Avena fonds Latvijā atteicās sniegt kādus skaidrojumus kā sankcijas ietekmētu Avena darbību Latvijā, jo fonds nesniedzot komentārus par politiskajiem procesiem.

Kā raidījumam apliecināja FKTK, ASV Ārvalstu kapitāla kontroles biroja noteiktās sankcijas pret Aivaru Lembergu joprojām ir spēkā un FKTK ir sniegusi atsevišķas atļaujas, kas nepieciešamas joprojām cietumā esošā Lemberga pamatvajadzību nodrošināšanai.