Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sarunā ar Latvijas Televīziju norāda, ka šis ir izšķirošs brīdis Rietumiem parādīt savu spēku, jo no tā būs atkarīga arī Latvijas drošība.
"Mēs tagad zīlējam kafijas biezumos." Eksprezidente par situāciju Ukrainā (23)
Vaicājot par reāla kara iespējamību 21. gadsimtā, sacīja Vaira Vīķe–Freiberga: "Mēs tagad zīlējam kafijas biezumos – iebruks šodien, iebruks rīt, atkāpsies, kas notiks? Mums vajag diplomātiju un runāt.
Kāda gan diplomātija var būt ar valsti, kas saka - mēs gribam atgriezt laika ratu atpakaļ uz 1997. gadu vai vēl labāk - uz 1991. gadu?
Krievija grib noteikt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt Ukraina. Ko drīkst Baltijas valstis un ko nedrīkst savas drošības labā darīt Polija un agrākās satelīta valstis vai jebkurš cits, kas viņiem ienāk prātā.
Viņi prasa, un tas ir, ko prezidents Putins pilnīgi skaidri pateica savā 2007. gada runā – "mēs esam pazemoti, jo vairs nevaram šīm valstīm ar savu zābaku kāpt uz galvas"."
Bijusī Valsts prezidente uzsvēra, ka šis ir pārbaudījuma brīdis Rietumiem. "Vai nu Rietumi parāda, ka tiešām ir sapuvuši, izkurtējuši un nevarīgi - un tas mani šausmīgi biedē -, vai tiešām būs realizējusies gadu desmitiem ilgā komunistu propaganda par Rietumu sapuvušo sistēmu," piebilda Vīķe–Freiberga.
Viņa uzsvēra, ka latviešiem gatavošanās šādam brīdim ir notikusi kopš neatkarības atgūšanas, kopš brīža, kad pirmā tā laika Latvijas valdība deklarēja savu vēlmi iestāties NATO.
"Ja ideja, kas radās, dibinot NATO, vēl joprojām ir dzīva, un ja Rietumu demokrātijas izpratni vēl joprojām respektē, tad mums principā vispār nedrīkstētu būt nekādu šaubu par to, ka – ja vienai NATO dalībvalstij tiek uzbrukts, tad tas ir uzbrukums visai aliansei. Tad nebūs jādzird – diplomāti, pakojiet savas mantiņas, jo mēs negribam, lai jūs sašauj, un tad mums kaut kā būs jāreaģē. Nē! Lai Dievs dod, ka to, ko ir apsolījuši, domā arī savā rīcībā realizēt," sacīja Vaira Vīķe–Freiberga.