Teju puse vecāku nezina, ko internetā dara viņu bērni, liecina aptauja (1)

Veiktās aptaujas dati arī liecina, ka 30% vecāku atzīst, ka viņu atvase, sarakstoties internetā, varētu nonākt situācijā, kur viņu pavedina, piemēram, kameras priekšā, bet 34% vecāku pilnībā uzticas savam bērnam un viņa spējai pašam tikt galā ar potenciālām problēmsituācijām, pilnu atbildību par savām darbībām atstājot bērna ziņā. Tāpat 47% vecāku nezina, kādos sociālajos tīklos ikdienā komunicē viņu bērni.

"drossinternets.lv" skaidro, ka faktu, ka vecāki bieži vien nezina, kādos sociālajos tīklos bērni pavada laiku, izmanto cilvēki, kuriem ir nolūks pavedināt bērnus internetā.

Kā liecina droša interneta centra pieredze, bērni, kuri ir cietuši no pavedināšanas internetā, bieži vien neapzinās, ka pret viņiem ir izdarīts noziegums. Visbiežāk bērni atrodas drošā vidē - mājās, sarunājas ar interneta "draugu", izģērbjas, izrāda savu kailo ķermeni. Bērniem nav ne jausmas, par sekām, kas tiek radītas - pēc tam viņu kailfoto un video nonāk pedofilu forumos un fotogrāfiju apmaiņas vietnēs.

"drossinternets.lv" vadītāja Maija Katkovska norāda, ka vecāku uzdevums ir atcerēties, ka internetā ir savi rakstītie un diemžēl arī nerakstītie likumi, tāpēc drošība internetā ir sistemātisks darbs, kas sākas ar pirmajām bērnam iedotajām viedierīcēm un pēc tam - ikgadēju zināšanu atjaunošanu.

"Cilvēki ar nelāgiem nodomiem nesnauž un regulāri izdomā jaunus veidus, kā, izmantojot viltību, veikt noziegumus, tādēļ ir svarīgi atcerēties, ka bērna aizsardzība un drošība internetā, sniedzot viņam zināšanas par riskiem internetā, nav iejaukšanās bērna privātajā dzīvē. Jāapzinās, ka paļaušanās uz bērnu iespējama vien tad, ja mēs kā pieaugušie esam droši, ka bērns vispār zina, no kā viņam ir jāuzmanās," pauž Katkovska.

Signāli, kas var liecināt par kādām nepatikšanām, ar kurām bērns sastapies internetā, ir nomāktība, pārlieku liela noslēpumainība, saraušanās vecāku klātbūtnē, telefona paslēpšana, ja pēkšņi ienākat viņa istabā. Tāpat var parādīties dīvainu izteicienu izmantošana valodā, ko iepriekš bērns nav izmantojis.

Aptaujā vaicājot par to, kā vecāki rīkotos, uzzinot, ka bērns ir pavedināts internetā, lielākā daļa vecāku atbildējuši, ka viņi uzklausītu savu atvasi un palīdzētu risināt situāciju. Kā otra biežāk minētā rīcība šādā situācijā bija situācijas un draudu internetā izskaidrošana atvasei, bet 20% vecāku bērnu sodītu, savukārt 8% - sarātu bērnu.

"Šādās situācijās apmulsušas ir visas puses, tomēr vienmēr ir jāatceras - tāpat, kā mēs neesam vainīgi, ja, piemēram, kāds apzog mūsu mājokli, arī bērns nav vainīgs pie tā, ka kāds, izmantojot viltu un manipulāciju, ir panācis savu. Labākais risinājums šādā situācijā ir bērna uzklausīšana, atbalstīšana, nepieciešamo pierādījumu - sociālo tīklu kontu, sarakstes eksrānšāviņu un citas pieejamās informācijas - saglabāšana un nodošana Latvijas Drošāka interneta centram, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai vai Valsts policijai," atzīmē Katkovska.

Lai gan nav noteiktu īpašību, kas viennozīmīgi liecina par to, ka bērns varētu kļūt par pavedināšanas upuri, nereti tie ir bērni vai pusaudži, kuri jūtas vientuļi un kuriem ir grūtāk veidot attiecības ar vienaudžiem, tādēļ labprāt komunikācija tiek veidota tieši interneta vidē. Tomēr šādas situācijas var piemeklēt arī aktīvus un atvērtus bērnus, kas ir draudzīgi un labprāt komunicē pat ar svešiniekiem internetā.

Saskaroties ar pavedināšanu internetā, bērnam var rasties virkne negatīvu, spēcīgu emociju, piemēram, kauns, vainas sajūta, bezspēcība, bailes, trauksme, arī dusmas, kas traucē bērnam meklēt palīdzību. Nereti bērns jūtas viens un izmisis, jo nespēj izkļūt no draudu un prasību loka - vienreiz iekrītot noziedznieku lamatās, bērni mēdz turpināt izpildīt viņu prasības, lai neviens par to neuzzinātu. Piedzīvotais var izmainīt bērna uztveri par sevi un apkārtējo pasauli, par drošību, raisot šaubas un bažas par cilvēkiem, un veicinot vēlmi emocionāli norobežoties vai distancēties, neuzticēties, lai vēlreiz nepiedzīvotu sāpīgo pieredzi, skaidro Drošāka interneta centra pārstāvji.

Kā liecina "drossinternets.lv" dati, pērn saņemto ziņojumu skaits par bērnu seksuālu izmantošanu un pavedināšanu internetā saturošu materiālu apriti, kā arī nelegāla satura glabāšanu uz serveriem Latvijā strauji audzis - 2020. gadā tie bijuši 3993 ziņojumi, bet 2021. gadā - 22 925 ziņojumi.

Lai veiksmīgāk laikus pamanītu, vai bērns interneta vidē neiesaistās bīstamās draudzībās, Latvijas Drošāka interneta centrs, Valsts policija un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija aicina vecākus aizpildīt pašpalīdzības testu "sos.drossinternets.lv" un uzzināt vairāk, kā identificēt bīstamu draudzību internetā.

Aptauja veikta 2022.gada janvārī, sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija". Aptaujā piedalījušies 702 vecāki, kuriem ir bērni vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem.