Kāda būs dzīve pēc 1. marta? Viss, kas jāzina par valdības sēdē pieņemto (23)

Vienlaikus no 1.marta sertifikāts vairs nebūs nepieciešams, piemēram, iekļūšanai tirdzniecības vietās ar platību virs 1500 kvadrātmetriem.

Lai kompensētu Covid-19 izplatības risku, noteikta prasība, ka tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas vietā uz vienu pakalpojuma saņēmēju ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās platības. Tādējādi tiek ierobežots cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas tirdzniecības vietā.

Pēc valdības sēdes Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas (OVG) direktors Jānis Citskovskis norādīja, ka tikmēr uz citām nozarēm, piemēram, naktsklubiem, sabiedrisko ēdināšanu vai citām pakalpojumu sniegšanas jomām, kvadrātmetru prasības vairs neattieksies.

Ar grozījumiem tāpat tiek paredzēts, ka atbildīgi uzņēmēji savu darbinieku un pakalpojumu saņēmēju aizsardzībai var izvēlēties arī citus noteikumos neminētos pakalpojumus sniegt epidemioloģiski drošā vidē. Šāda iespēja neattiecas uz pakalpojumiem, kas ir būtiski cilvēku tiesību un sabiedrības drošības nodrošināšanai, piemēram, publiskie pakalpojumi, pasta pakalpojumi, sabiedriskā transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, kuriem jābūt pieejamiem ikvienam.

Attiecībā uz darba pienākumu veikšanu no 1.marta tiek atcelts pienākums veikt darba pienākumus tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet, vadoties no Covid-19 izplatības tendencēm, tiek saglabāts nosacījums darba pienākumus klātienē veikt ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu tiem darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura rezultātā iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi.

Tāpat sertifikātu pieprasīs darbiniekiem, kuri nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, kuru nepārtrauktība ir nozīmīga sabiedrības veselībai vai drošībai.

Par šādu darbu veicējiem tiek uzskatīti ārstniecības iestāžu darbinieki, kas ikdienā strādā ciešā kontaktā ar pacientiem, darbiniekiem, kas ir tieši iesaistīti ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēju aprūpē un ieslodzījuma vietu amatpersonām.

Arī izglītības iestāžu un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kas strādā ciešā kontaktā ar bērniem, ir pakļauti augstam inficēšanās riskam ar Covid-19, tādēļ VM norāda, ka ir svarīgi novērst smagu risku šo darbinieku veselībai, kā arī novērst risku, ka šie darbinieki, saslimstot ar smagu slimības formu, ilgstoši nevar veikt savus darba pienākumus un tādējādi tiek kavēts izglītības process.

Nosacījums savus darba pienākumus veikt klātienē ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu būs arī darbiniekiem, kas savus darba pienākumus veic epidemioloģiski drošā vidē - proti iesaistīti pakalpojumu sniegšanā, kas saistīti ar izklaidi, tai skaitā diskotēkās, naktsklubos, ar azartspēlēm, derībām un atrakcijām, tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos, ar sportu, sabiedrisko ēdināšanu un individuālajiem pakalpojumiem, tai skaitā skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumi, kuru saņemšanas laikā netiek lietota sejas maska un ir ciešs kontakts ar pakalpojuma saņēmēju.

Reizē darba devējam būs tiesības noteikt darbus, kas ir jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē vai kuru veikšanas laikā pastāv paaugstināta iespēja inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms, vai darbinieku klātienes darba pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un tādējādi noteikt konkrētus darbiniekus, kuriem darba pienākumu veikšanai klātienē ir nepieciešams pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts.

Tāpat epidemioloģiskās drošības nolūkā darba devējs var noteikt arī darbiniekus, kuriem nepieciešams veikt Covid-19 rutīnas skrīninga testu, tai skaitā gadījumos, ja darba apstākļu dēļ darbinieks neievēro mājas karantīnu, lai veiktu darba pienākumus, un ir nepieciešams veikt rutīnas skrīninga paštestu katru reizi pirms darba pienākumu veikšanas. Šādos gadījumos testa veikšanu apmaksā darba devējs.

Grozījumu anotācijā minēts, ka, kaut arī tiek prognozēts, ka no 1.marta Covid-19 izplatība stabilizēsies, tā tomēr joprojām būs augsta, tādēļ nepieciešami izņēmumi izolācijas un mājas karantīnas nosacījumiem darba pienākumu veikšanai, lai novērstu organizāciju darbības nepārtrauktības riskus saimnieciskās darbības un valstiski svarīgu uzdevumu veikšanai. Tādējādi no 1.marta līdz 1.aprīlim tik saglabāti 18.janvārī ieviestie nosacījumi izolācijas un mājas karantīnas ievērošanai.

Tāpat arī tiek saglabāts nosacījums, ka uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, tai skaitā izglītības iestāžu vadītājiem, nav pienākuma informēt Slimību profilakses un kontroles centru par iestādē konstatētajām kontaktpersonām. Atcelti nosacījumi, ka ģimenes ārstiem nav jāveic regulāra kontaktpersonu medicīniskā novērošana.

Tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem atceļ darba laika ierobežojumus

Tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem tiek atcelti darba laika ierobežojumi, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Tādējādi tirdzniecības pakalpojuma sniedzēji arī ārkārtējās situācijas laikā varēs strādāt laika periodā no plkst. 23 līdz plkst. 6, kas iepriekš bijis aizliegts.

Kā aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), līdz šim darbības laika ierobežojums tika attiecināts uz tirdzniecības vietām, kas strādā epidemioloģiski drošajā vidē jeb "zaļajā" vidē, savukārt tas netika attiecināts uz epidemioloģiski nedrošajā vidē jeb "sarkanajā" vidē strādājošām tirdzniecības vietām. Tādējādi darbības laika ierobežojums joprojām tiek saglabāts citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanai un pasākumu organizēšanai.

Vienlaikus ar grozījumiem paredzēta iespēja daudzfunkcionālajā hallē "Arēna Rīga" pasākumus apmeklēt vairāk nekā 500 apmeklētajiem, ja tiek nodrošināts, ka pasākuma vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 60% no maksimālā apmeklētāju skaita, kā arī pasākuma epidemioloģiskās drošības protokols ir saskaņots ar Slimību profilakses un kontroles centru un Veselības ministriju (VM).

Ministrija grozījumu anotācijā atklāj, ka 500 apmeklētāju limits ārkārtējās situācijas laikā noteikts vienādi visām norises vietām, neatkarīgi no to kopējās platības un kapacitātes.

Tādējādi, neskatoties uz to, ka konkrētās arēnas kapacitāte, piemēram, basketbola spēles laikā ir 11 200 sēdvietas, saskaņā ar spēkā esošo regulējumu šo spēli patlaban var apmeklēt tikai 500 skatītāji, kas ir 4,46% no maksimālās arēnas kapacitātes.

Ņemot vērā daudzfunkcionālās halles "Arēna Rīga" specifiku un to, ka tās infrastruktūra un arēnas iekšējais Covid-19 drošības protokols ļauj nodrošināt, ka apmeklētāji, kas atrodas dažādos norobežotos arēnas sektoros, savstarpēji nesatiekas, ir iespējams personu skaitu, kas vienlaikus atrodas arēnā, palielināt līdz 60% no maksimālā apmeklētāju skaita.

Ministru kabineta sēdes laikā Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pauda, ka grozījumi stāsies spēkā uzreiz pēc to izsludināšanas.

Bērniem pakalpojumu saņemšanai nebūs nepieciešams Covid-19 sertifikāts

Bērniem pakalpojumu saņemšanai vai dalībai pasākumos nebūs nepieciešams Covid-19 sertifikāts, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Tāpat noteiktos gadījumos un ar noteiktiem nosacījumiem tiks atļauts neievērot mājas karantīnu.

Ņemot vērā Covid-19 izplatības samazināšanās tendences bērnu vecuma grupā, atcelti jebkādi epidemioloģiskās drošības pasākumi bērniem gan dalībai izglītības procesā, interešu izglītībā, kā arī pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai.

Tai skaitā bērni, kam nav derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, brīvi varēs saņemt jebkādus pakalpojumus vai apmeklēt pasākumus.

Vienīgie epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas tiek saglabāti bērnu vecuma grupā, ir skrīninga testēšana izglītības iestādēs, lai pēc iespējas agrāk atklātu inficēšanās gadījumu un to izolētu.

Tāpat tiek saglabāts iepriekš ieviestais nosacījums mutes un deguna aizsegu lietošanai bērniem vecuma grupā virs septiņu gadu vecumam, proti, izglītības iestādēs, kā arī sabiedriskajā transportā bērni var lietot izglītības iestādēs iegādātās auduma higiēniskās maskas, savukārt apmeklējot publiskos pasākumus vai saņemot citus pakalpojumus, bērniem, kas vecāki par 12 gadiem, ir jālieto medicīniskās maskas vai respiratori, bet bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, publiskos pasākumos un izmantojot pakalpojumus var lietot higiēnisko auduma masku.

Tāpat ar grozījumiem tiek noteikta iespēja neievērot izglītības iestāžu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un darbiniekiem mājas karantīnu, ja viņiem ir noteikts kontaktpersonas statuss, vienlaicīgi paredzot, ka izglītības iestādēs veic regulāru Covid-19 testēšanas skrīningu, lai pēc iespējas agrīnāk atklātu inficēšanās gadījumus.

Ja izglītojamajam Covid-19 inficēšanās gadījums ir mājsaimniecībā, par to, ka izglītojamam ir kontaktpersonas statuss, ir jāinformē izglītības iestāde, lai tās vadība var lemt par papildus epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešanu, piemēram, izglītojamo un darbinieku veselības stāvokļa novērošanu, papildu testēšanu, klases ar paaugstinātu Covid-19 izplatības risku nošķiršanu.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestādē mājas karantīnas nosacījumus var neievērot tikai tādos gadījumos, ja kontakts ar inficēto personu ir noticis ārpus mājsaimniecības, jo kontakts ar Covid-19 inficēto mājsaimniecībā ir ar ļoti augstu risku, un tā kā pirmsskolas izglītības iestādēs netiek veikts regulārs izglītojamo skrīnings, nav iespējams pietiekami operatīvi atklāt inficēšanās gadījumu.

Valdības sēdē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga aicināja Ministru kabinetu skolās atcelt kontaktpersonu statusu, kā arī skolēniem noteikt masku nēsāšanu kā rekomendējošu.

Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas (OVG) vadītājs Jānis Citskovskis, atbildot uz komentāru, pauda, ka šādiem priekšlikumiem OVG atbalsta nav. Vienlaikus par tiem nākotnē vēl tiks turpināts diskutēt.

Izglītības un zinātnes ministrija atgādina, ka pilngadīgiem izglītojamiem vai nepilngadīgā bērna likumiskajam pārstāvim ir pienākums informēt izglītības iestādi, ja bērns ir inficējies ar Covid-19, atrodas izolācijā, mājas karantīnā vai pašizolācijā. Tāpat jāatceras, ka klātienē izglītības iestādi drīkst apmeklēt tikai tad, ja nav saslimšanas simptomu.

Vienlaikus izglītojamais, tostarp pirmsskolas izglītības pakāpē, izglītības iestādē nodarbinātais vai izglītojamā asistents ir tiesīgs mājas karantīnas laikā tomēr nedoties uz izglītības programmas īstenošanas vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietu klātienē.

Tāpat joprojām saglabājas iespēja mājas karantīnu, kas sākta pēc pēdējā kontakta ar inficētu personu, noslēgt arī ar ne agrāk kā septītajā dienā laboratorijā veiktu testu, ja rezultāts ir negatīvs.

Jaunās prasības piemērojamas arī attiecībā uz jau sāktajām mājas karantīnām. Tas nozīmē, ka pēc grozījumu stāšanās spēkā pašlaik mājas karantīnā esošie izglītojamie, izņemot izglītojamos pirmsskolas izglītības pakāpē, ja kontakts ar inficētu personu ir saistīts ar Covid-19 gadījumu mājsaimniecībā un šis kontakts turpinās, izglītības iestādē nodarbinātie un izglītojamo asistenti var atgriezties klātienes izglītības procesā. Pirms atgriešanās klātienes izglītības procesā nav nepieciešams veikt testu.

No marta privātos pasākumos varēs pulcēties līdz 50 cilvēkiem; publiskos - līdz 3000

Pēc ārkārtējās situācijas beigām jeb no 1.marta privātos pasākumos varēs pulcēties līdz 50 cilvēkiem, bet īpašos gadījumos piemēram, kāzās, bērēs un kristībās būs ļauts pulcēties līdz 250 personām, paredz otrdien Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Vienlaikus publiskos pasākumos, tai skaitā aizsargātas miermīlīgas pulcēšanās brīvības izpausmēs, tostarp sapulcēs, gājienos un piketos, vienkopums drīkstēs pulcēties līdz 3000 personām.

Reizē atsevišķa prasība izstrādāta noteiktiem valstiski nozīmīgiem kultūras vai sporta pasākumiem, kas varēs noritēt, neievērojot noteikumu iepriekš minēto cilvēku skaitu, ja tiek nodrošināts, ka pasākuma vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 60% no maksimālā apmeklētāju skaita un pasākuma epidemioloģiskās drošības protokols ir saskaņots ar centru un Veselības ministriju.

No marta atcels visas pašizolācijas prasības ieceļošanai

Pēc ārkārtējās situācijas beigām jeb no 1.marta tiks atceltas prasības ievērot pašizolāciju pēc ieceļošanas Latvijā, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Veselības ministrija (VM) skaidro, ka pie esošās Covid-19 izplatības Latvijā ievesti gadījumi nerada papildu slogu sabiedrības drošībai.

Vienlaikus tiek saglabāti nosacījumi Eiropas Savienības (ES) digitālo Covid sertifikātu izdošanas un izmantošanas ievērošanai.

Proti, tiek saglabāts nosacījums, ka ieceļot Latvijā var tikai uzrādot sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu vai arī Covid-19 testa pārskatu, ja cilvēks ieceļo no valsts, kas nav pievienojusies ES sertifikātu sistēmai.

Tāpat atbilstoši ES regulai tiek saglabāti izņēmumi šo nosacījumu ievērošanai, piemēram, sertifikāti netiek pieprasīti bērniem līdz 12 gadu vecumam.

Lai mazinātu neskaidrības pasažieriem, sekmētu pasažieru satiksmes atjaunošanos un izvairītos no komplicētu ieceļošanas noteikumu interpretācijas, kas mazina efektīvu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, tiek mainīta kopējā epidemioloģiskās drošības pieeja, atsakoties no valstu dalīšanas riska grupās, bet saglabājot ieceļotāju medicīnisko dokumentu kontroli, kas nodrošinās vienādas prasības neatkarīgi no ieceļošanas valsts.

Tāpat, ņemot vērā, ka atcels nosacījumus ceļotāju pašizolācijai, tiks apturēta "Covidpass.lv" platformas lietošana. Esošajā situācijā ir secināts, ka dati no šīs platformas vairs netiek efektīvi izmantoti, vien radot neērtības ceļotājiem.

Vienlaikus Slimību profilakses un kontroles centrs turpinās veikt saslimstības un citu ar Covid-19 izplatības risku saistītos rādītājus, tai skaitā vakcināciju pret Covid-19, un publicēt savā tīmekļvietnē valstu sarakstus, vadoties no riska novērtējuma. Vadoties no minētā riska novērtējuma, tiks identificētas tās valstis, kur Covid-19 izplatības riski ir tik augsti, ka tiek radīts risks sabiedrības veselībai.

Grozījumi paredz īpašus drošības pasākumus, ieceļojot no šādām valstīm, piemēram, aizliegumu ieceļot bez pamatota iemesla, ieceļojot veikt Covid-19 testu uz vietas Latvijā. Paredzēts, ka šādas valstis varētu būt tādas, kur tiek identificēti jauni Covid-19 celmi, kas rada apdraudējumu sabiedrībai, vai citi tamlīdzīgi faktori. Pašlaik šādas valstis nav identificētas.

Pavļuts: Jārēķinās, ka rudenī var sekot jauns Covid-19 vilnis

Būtu jārēķinās, ka rudenī varētu atkal sākties jauns Covid-19 uzliesmojuma vilnis, runājot par aizvadītajā nedēļā gūtajām atziņām Eiropas Savienības līmeņa veselības ministru sanāksmē, sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

"Neviens ar drošu pārliecību nevar šobrīd pateikt, kā tieši attīstīsies notikumi.

Mums ir jārēķinās, ka rudenī var sekot vēl viens pandēmijas vilnis. Kāds, kāda tipa paveids vai uz kāda paveida bāzes - šobrīd ir neiespējami noteikt," atklāja politiķis.

Tādēļ, ministra ieskatā, būtu jāizmanto turpmākie mēneši, lai gatavotos nākotnei un lai spētu reaģēt uz dažādiem scenārijiem. "Ja nepieciešams, balstvakcinēt vēlreiz mūsu gados vecākos iedzīvotājus un tamlīdzīgi," par nākotnes plāniem piebilda Pavļuts.

Pavļuts pieļauj, ka balstvakcīnas prasība pakalpojumu saņemšanai, visticamāk, nestāsies spēkā

Balstvakcinācijas pret Covid-19 prasība, lai saņemtu konkrētus pakalpojumus, visticamāk, spēkā nestāsies, preses konferencē pieļāva veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Sākotnēji bija plānots, ka šāda prasība stātos spēkā 15. februārī, taču pēc koalīcijas savstarpējām diskusijām šie plāni tika mainīti.

Pēc ministra paustā, termiņš sākotnēji pārlikts uz 1.martu koalīcijas partiju konsultāciju rezultātā. Taču patlaban šī prasība atkārtoti "pārbīdīta" uz 1.aprīli. Ministra izpratnē, tas nozīmē, ka balstvakcīnas prasība pakalpojumu saņemšanai, visticamāk, spēkā nestāsies nemaz.

Viņš arī minēja, ka arguments, ko koalīcijas partneri esot lietojuši, bija, ka dažu nedēļu dēļ nav vērts ieviest papildu piespiedu pasākumus, kas radīs lielas neērtības iedzīvotājiem vai vismaz daļai no tiem.

VIDEO: Kas notiks pēc 1. aprīļa? Veselības ministrs ieskicē situāciju