Lietuva aicina pilsoņus atturēties no nebūtiskiem ceļojumiem uz Ukrainu

"Mēs aicinām Lietuvas pilsoņus, kas jau atrodas valstī (Ukrainā), izvērtēt nepieciešamību turpināt uzturēšanos valstī," teikts ministrijas paziņojumā.

Lietuvas pilsoņiem, ka atrodas Ukrainā vajadzētu reģistrēties ministrijas tīmekļa vietnē, lai ar viņiem varētu sazināties konsulārās palīdzības nepieciešamības gadījumā, teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā presei.

"Lūdzu saglabājiet modrību, sekojiet ziņām, informējiet radiniekus par savu atrašanās vietu, kā arī sekojiet Ukrainas varasiestāžu un Ukrainas valdība oficiālajiem ieteikumiem," aicinājusi ministrija.

"Mēs stingri iesakām nedoties uz Krimu, kā arī uz Doņeckas un Luhanskas apgabaliem," uzsvērusi ministrija, norādot teritorijas, kuras okupējusi Krievija vai tās uzturētās kaujinieku bandas.

Tikmēr Lietuvas vēstniecība Kijevā turpina pildīt visas savas funkcijas.

Arī Igaunija piektdien aicinājusi pilsoņus atturēties no ceļojumiem uz Ukrainu, bet Latvija mudinājusi Ukrainā esošos pilsoņus steigšus atgriezties.

Kā ziņots ASV, brīdinot, ka Krievijas uzbrukums, visticamāk sāksies ar gaisa bombardēšanu un raķešu zalvēm, piektdien aicinājusi savus pilsoņus 48 stundu laikā atstāt Ukrainu.

Savukārt sestdien Vašingtona paziņoja par savas Kijevas vēstniecības daļēju evakuāciju un konsulāro pakalpojumu pārtraukšanu Ukrainas galvaspilsētā.

Pieaugot satraukumam par iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā, arī Maskava sestdien paziņojusi, ka tā atsauc no kaimiņvalsts daļu diplomātiskā personāla.

Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Tomēr, neskatoties uz Maskava atkārtotajiem apgalvojumiem, ka tā neplānojot uzbrukumu kaimiņvalstij, un uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumiem nesēt "paniku", pēdējā laikā pieaugušas bažas, ka karš ir neizbēgams.

Šobrīd rietumvalstis viena pēc otras aicina savus pilsoņus doties prom no Krievijas iebrukuma apdraudētās Ukrainas.

Sestdien ar šādiem aicinājumiem nākušas klajā Austrālija, Jaunzēlande, Beļģija, Vācija un Izraēla.

Izraēla arī paziņojusi, ka evakuē no Kijevas savu diplomātu ģimenes locekļus.