Igaunija vēl aizvien gaida Vācijas atļauju piegādāt Ukrainai haubices

"Mēs neesam saņēmuši no Vācijas oficiālu atbildi par haubicēm. Katrai valstij pašai ir jāizlemj, kādu palīdzību tā vēlētos piedāvāt Ukrainai," viņa norādījusi, lūdzot komentēt Vācijas piesardzību attiecībā uz bruņojuma piegādēm Ukrainai. "Igaunija grib piegādāt Ukrainai ieročus un munīciju, lai sadarbībā ar sabiedrotajiem palīdzētu aizsargāties pret Krievijas agresiju."

Igaunija plānojusi nodot Ukrainas rīcībā savulaik Padomju Savienībā ražotās haubices D-30, kas sākotnēji bija dislocētas tolaik padomju ietekmes sfērā esošajā Austrumvācijā, bet deviņdesmitajos gados pēc Vācijas atkalapvienošanās nodotas Somijai, kura tās savukārt 2009.gadā pārdeva Igaunijai. Lai nodotu šo bruņojumu Ukrainas rīcībā, Igaunijai jāsaņem atļauja no Vācijas.

Vācija pēdējo nedēļu laikā kritizēta par to, ka atteikusies piegādāt Ukrainai letālu bruņojumu.

Kā Igaunijas premjere sacījusi izdevumam "Politico", jautājums par haubicēm jāizlemj Vācijai. Vienlaikus viņa uzsvērusi, ka nebūtu lūgusi Berlīnes atļauju, "ja necerētu uz apstiprnošu atbildi".

"Tomēr, ņemot vērā viņu sabiedrisko domu, izskatās, ka atbilde varētu būt noraidoša," viņa piebildusi.

Igaunijas Aizsardzības ministrijas lūgumu Vācija izskata kopš decembra, un Kallasa neslēpusi, ka viņu pārsteidz, cik saspringtas kļuvušas šīs diskusijas.

"Jūtamies mazliet neērti, ka esam nonākuši šo diskusiju centrā," viņa piebildusi.

Kallasa intervijā aģentūrai DPA arī mudinājusi paturēt prātā, ka pašreizējo drošības krīzi nav izraisījusi nedz NATO, nedz Eiropas Savienība, tādēļ Krievija ir tā, kam jāgādā par spriedzes mazināšanu.

Viņa aicinājusi Rietumus uz "stratēģisku pacietību" un ieteikusi būt vienotiem un neatlaidīgiem savos diplomātiskajos centienos novērst karu Austrumeiropā, norādot, ka Krievijas agresija ietekmētu ne tikai Ukrainu, bet arī Eiropu kopumā.

Igaunijas valdības vadītāja uzsvērusi, ka Eiropas drošības arhitektūra jānosargā, un aicinājusi nepieļaut nekādu piekāpšanos, jo Krievija katru iespējamo piekāpību var iztulkot kā iedrošinājumu un tas var novest pie līdzīga vai vēl spēcīgāka spiediena citviet pasaulē.

Jau ziņots, ka Kallasa ceturtdien kopā ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu Berlīnē tikās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu.

Runājot kopīgajā preses konferencē, Igaunijas premjere atzinīgi novērtēja Vācijas lielo ieguldījumu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā un tās neseno lēmumu nosūtīt uz Lietuvu papildu karavīru kontingentu, kā arī atgādināja, ka Vācija un Igaunija kopīgi dāvinājušas Ukrainai lauka hospitāli.

Tikmēr Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte ceturtdien, uzturoties vizītē Ukrainā, paziņoja, ka Kijeva tuvāko dienu laikā saņems no Viļņas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "Stinger", un vienlaikus izteica novēlējumu, lai Ukrainai tās nekad nebūtu jāizmanto.