"Ir derības - ja bikses saplīst, mēs pametam mūziku!" "Citi zēni" par skatuves gaitām un dalību "Supernovā"

Pāris vārdos – kas ir jūsu atšķirības zīme no pārējām latviešu grupām?

Roberts: Īsumā varu pateikt, ka mēs arī savā starpā tik ļoti atšķiramies. Nevar būt atšķirīgāki cilvēki par mums. (Smejas.)

Jānis: Paskatieties, viņš ir divmetrīgs, es esmu viens metrs septiņdesmit.  

Roberts: Man šķiet, ka tā ir darba ētika, arī tas. Varbūt nē... 

Jānis: Bet mūsu īsais apraksts ir pavisam vienkāršs. Ja tu paņem kādu gāzētu dzērienu, sakrati, nomet zemē un attaisi vaļā - viss izsprāgst pa sienām. Divdesmit pirmā gadsimta popmūzikas dīvas un repa prinči. 

Dagnis: Bet šo jau var visur izlasīt. Pasaki citiem vārdiem. 

Jānis: Nu traki. Ekspresīvi, krāsaini, jancīgi, citādāki. Mēs visu gribam izdarīt citādāk. Pagaidām izskatās, ka tas strādā. 

Kas jūs raksturo pirms kāpšanas uz skatuves un uz skatuves?

Dagnis: Tas laikam ir vairāk ārpus skatuves... 

Roberts: Mēs ļoti daudz diskutējam. Mums katram ir savs viedoklis. Mēs beigās vienmēr demokrātiski nonākam pie gala slēdziena. Tas ir ļoti grūti starp sešiem džekiem.

Jānis: Mūsu problēma ir tā, ka mums nav vadoņa. Mums nav viena izteikts līdera, kurš nolems, ka būs šādi un nekā citādāk. Ir skaļākas balsis, ir klusākas. Galu galā mēs visi diskutējam par visu, līdz pēdējai sekundei. 

Roberts: Katru dienu! Es viņus redzēju pirms astoņām stundām! Tas ir katru dienu! 

Jānis: Jā, bet man šķiet, ka tas beigās rezultējas ar to, ka mēs visu laiku ejam uz priekšu. Visu laiku sevi dzenam. Ir tāda puiku konkurence, kurš varēs izdomāt foršāk, stilīgāk, kā izdarīt labāk. To arī "Supernovas" finālā varēs redzēt. 

Dagnis: Bet svarīgākais ir arī redzēt, ka diskusijas mums ir ieliktas deadline (termiņa) rāmī. Paliek arvien karstāk līdz stundai, kad... 

Jānis: Un tajā stundā ir - jā, darām šitā! 

Kurš no jums izdomāja, ka jāstartē "Supernovā"? Pārējie grupasbiedri piekrita? 

Jānis: Mums bija jāsaprot, ko gribam darīt tālāk kā grupa. Pirmais albums ir. Protams, varējām uzreiz arī ķerties pie otrā albuma, bet gribējām izaicinājumu. Tādēļ nav daudz ko mānīties, jau pagājušajā vasarā sākām strādāt pie dziesmām angļu valodā. Sākotnējais mērķis varbūt nebija uzreiz - iesim uz "Supernovu", mēģināsim tikt uz "Erovīziju". Tomēr tas ļoti ātri parādījās. Tas bija loģiski. "Eirovīzija" un "Supernova" ir fantastisks pakāpiens māksliniekam, uz to vajag skatīties ļoti nopietni. Jā, mēs nenopietni pasniedzam kaut ko jēgpilnu. Bet tas ir ļoti nopietns pasākums. Tev ir iespēja izcelt sevi ārpus Latvijas robežām. Mums šķita, ka varbūt cilvēki grib mūs dzirdēt arī ārpus Latvijas - Eiropā. Šobrīd izskatās, ka pat pāri okeānam.

Roberts: Ir, ir. Japānā par mums raksta. Es vispār nesaprotu, kā tas ir noticis. 

Jānis: Jā, mums bija relīze Japāņu valodā. Pirmo reizi es pat iztulkot to nevarēju, nesaprotu. Cilvēki zīmē anime ar mums. 

Roberts: Crazy...

Jānis: Pilnīgs kosmoss... Tas viss notika šitā. (Rāda knipi.) Ir pagājis mēnesis kopš cilvēki mūs pirmoreiz redzēja. Pirms diviem mēnešiem izdevām albumu. Pirms mēneša mēs izdevām "Supernovas" dziesmu. 

Danis: Pirms divām nedēļām mēs "Muzikālajā bankā" nonācām... 

Jānis: Pēkšņi parādījāmies otrajā vietā. Tas bija super negaidīti. Tagad mēs cīnāmies par iespēju braukt uz "Eirovīziju". Kas notiek? 

Roberts: Kaut kas pareizi notiek. 

Jānis: Tos solīšus liekam pareizi. Neesam nokrituši uz mutes. Bikses gan nācās saplēst. 

Dziesma "Eat Your Salad" izraisījusi plašu rezonansi Latvijā un ārpus tās. Kā jums šķiet, kas ir dziesmas veiksmes atslēga?

Jānis: Vegāns nē, mēs esam vairāki veģetārieši. 

Roberts: Kopš tā brīža, kad izdevām dziesmu, mēs izdarījām milzīgu izaicinājumu sev. Mēs cenšamies... No sākuma pagrūti. Mēs esam divi divmetrīgi džeki, kuriem vajag dažreiz gaļu, bet mēs cenšamies ēst veģetāri. Ir pakāpeniski sperts solis uz veģetārismu un zaļāku dzīvesveidu. 

Jānis: Man šķiet, ka galvenais mērķis ir, ka vēlamies paši pamainīt savu dzīvesveidu uz kaut ko zaļāku. Pievērst uzmanību mazajām lietām. Es dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, Rīgā. Ir viena miskaste. Kādēļ, lai es nevarētu uzrakstīt dzīvokļu padomei, ka sāksim šķirot. Tas ir lētāk. Tas nav īpaši sarežģīti. Tajā pat laikā, esmu izdarījis labu darbu. Dziesma nav par uzturu. Tas bija veids, kā sanāca ērti izteikties. 

Roberts: Jā, tas ir rezonējis ar dažādām cilvēku grupām. Tas ir galvenais. Tur ir runāts par zaļāku dzīves veidu. Tas arī viss, tas ir galvenais. 

Jānis: Un tā rezonanse - kurš to varēja gaidīt? Mums ir uzdots jautājums par to, vai zinājām, kā būs - tā vai šitā... Nē, kā to varēja zināt?! 

Roberts: Acīmredzot dzīvot zaļi ir seksīgi. 

Jānis: Tas ir kaut kas, par ko bija jārunā. Tas rezonē ne tikai ar zaļā dzīvesveida piekritējiem, bet arī ar dažām seksuālajām minoritātēm. 

Roberts: Tā diezgan pamatīgi. 

Jānis: Rezonē arī ar komūnu, kurai patīk anime, patīk japāņu dzīvesveids. 

Roberts: Nevienā lirikā tas nav pieminēts. Tas vienkārši rezonē. Man šķiet, tas ir ļoti skaisti. 

Jānis: Vai to varējām paredzēt? Jā, centāmies rakstīt ar domu, lai tas būtu aktuāli mūsdienās. Mūzika ir mainījusies. Tev ir jābūt tādam, lai spētu pievērst sev uzmanību. Gan uz skatuves, gan aizskatuvē. Visā, ko dari. Mūsu mērķis nebija to izdarīt ar skandāliem.

Roberts: Pirmā rindiņa varbūt ir nedaudz skandaloza. 

Jānis: Viņa vienkārši ir ļoti trāpīga un tas ir jautājums, kā tu to traktē. (Smejas.) 

Dagnis: Tur ir doma. Tur ir ļoti laba un skaidra doma. Tā kā... 

Jānis: Ja tu dzirdi tikai to vienu vārdu, ja neizlasi visu teikumu, mēs nevaram palīdzēt. Ja izlasi visu teikumu un iedziļinies, tad ir skaidrs, ka nav mēģināts pateikt neko nepiedienīgu. Katra otrā dziesma, kas skan radio, ir ar nepieklājīgiem vārdiem, jo tie ir labskanīgi. Mūsu gadījumā tā nav. Ir gan labskaņa, gan nozīme. Ne vienmēr nenopietnas lietas nav jēgpilnas. 

Ažiotāžu izraisīja "Supernovas" fināla priekšnesuma beigas. Pastāstiet, vai saplēstās bikses bija misēklis?

Jānis: Visas plānotās lietas dzīvē galu galā ir neplānotas. Visas neplānotās lietas mēdz būt arī plānotas. 

Roberts: Šoreiz bija otrais variants. 

Jānis: Mēs zinājām, ka ir piecdesmit pret piecdesmit iespēja, ka bikses neizturēs. Mēs cerējām, ka tās nepadosies. Tās padevās. Neko darīt, kam nav dzīvē gadījies saplēst bikses? Man ir gadījies vairākas reizes. Vienīgi tas, ka uz pēdējo sitienu "Supernovā", kad visa Latvija skatās... 

Roberts: Īsumā, mums bija trīs vai četri bikšu pāri. Tas nozīmē, ka mēs nojautām, ka varētu tā notikt... 

Jānis: Jā, bet to mēs nojautām dienu pirms, kad nebija vairs variantu. 

Roberts: Tad mēs arī vienkārši nebaidījāmies un riskējām. 

Jānis: Bet tagad ir trīs prototipi biksēm. Špagats būs un bikses nedrīkst saplīst. 

Roberts: Tur ir pāršūts četras reizes. Gumijas iešūtas. 

Jānis: Mēs mēģinām dažādus variantus kopā ar stilisti. Mums ir darbnīca. Mēģinām izveidot bikses, kuras neplīsīs. 

Roberts: Mums tagad ir derības - ja bikses saplīst, mēs pametam mūziku. (Smejas.)

Eirovīzijas un "Supernovas" fani gadu no gada priekšnesumos gaida dūmus, uguni, šovu… Kas ieplānots "Supernovas" finālā? 

Jānis: Te mēs uzreiz gribam pieminēt, ka mūsu gadījumā ar dziesmas vēstījumu nepasē šaut gaisā "CO2", dzirksteles vai pirotehniku. Tas šķiet lieki. Mūsu izaicinājums ir vēlme parādīt, ka paši par sevi esam gana interesanti, lai piesaistītu uzmanību. Protams, ka mēs analizējam pusfinālu. Bija daudzas lietas, kuras pielabot. Pat kardināli mainīt. 

Roberts: Mēs arī mainījām... 

Jānis: Varu pateikt mīklas formā, kas būs galvenā izmaiņa. Es būšu spēris vismaz simttūkstoš soļus, bet nebūšu pakustējies ne milimetru un priekšu. Varat domāt, kas tas ir. 

Roberts: Es jau teicu, ka visi domās, ka Jānim vienkārši ir īsas kājas. 

Jānis: Es esmu īss, bet ne jau tik īss. 

Roberts: Ir, ir īss. Metrs sešdesmit. 

Jānis: Nav metrs sešdesmit. Ir metrs septiņdesmit septiņi. 

Roberts: Tad nav tik traki. 

Jānis: Tāds vidējais latvietis. Tu pēc svara, es pēc auguma. (Smejas.)

Kas ir jūsu spēcīgākais konkurents "Supernovā"?

Jānis: Man šķiet, ka visi ir ļoti spēcīgi un ļoti sagatavojušies. Man nav kauns nevienā mirklī vai pārdomas, ka šis ir vājākais "Supernovas" gads. Mēs redzējām sarakstu, kad dziesmas tika izziņotas. Mēs pirms pusotra gada sākām šādā sastāvā darboties un nu mēs esam tur. 

Roberts: Manā skatījumā ir ļoti daudz konkurenti, kuri ir spējīgi aizbraukt uz "Eirovīziju" un arī tur labi startēt. 

Dagnis: Seši, septiņi cilvēki jau ir bijuši tur. 

Jānis: Lai neatbildētu klišejiski, es pats sev gribēju definēt, kurš ir mans favorīts. Sapratu, ka šoreiz jāuzvar labākajam. Man šķiet, ka ir spēcīgi varianti. 

Roberts: Kurš ir labākais? 

Jānis: Labākajiem ir jābūt mums. Nav variantu. Ar tādu attieksmi ir jāiet. 

Roberts: "Bujāns" dziedāja, ka tu esi labākais. Vai kāds cits ir labākais. Paši par sevi nedziedāja. Viņi vairs nevar būt labākie. Tāpēc ka viņi pateica, ka tu esi labākais... Paši netīšām iešāva sev kājā. (Smejas.) 

Kādēļ tieši jums būtu jādodas uz "Eirovīziju"?

Jānis: Ir daudzi iemesli, kādēļ mēs ceram, ka tiks dota šī iespēja. Galvenais no tiem, ka esam vienkārši citādāki. Esam "Citi zēni", cenšamies būt citādāki. Tas ir arī mūsu mērķis "Eirovīzijā", ja mūs uz turieni aizsūtīs. Skatīsimies, ko dara citi un kā varam atšķirties. Skaidrs, ka "Eirovīzijā" uzvarētāju izvēlas krietni pirms paša pasākuma. Ja paskatāmies pēc bukmeikeriem, ir zināms, kā tas viss sarindosies. Jautājums mums ir, vai mēs varam gana spēcīgi trīs mēnešus strādāt, lai būtu uz 120% gan uz skatuves, gan gatavojoties. Tas nenozīmē, ka ieslēdzies savā alā un strādā pie priekšnesuma un ceri, ka trīs minūtēs visi tevi pacels debesīs. Tā tas nenotiek. Tas ir liels darbs. Mēs to apzināmies. Esam gatavi trīs mēnešus rakt, mūrēt, braukt, intervēt, runāt. Esam gatavi darīt visu, kas ir mūsu spēkos. 2023. gadā varbūt jāievieš robs mūsu budžetā un jāved "Eirovīzija" atpakaļ uz Latviju - mājās. 

Minējāt, ka šis ir atbildīgs un intensīvs darbs. Kā tiekat galā ar stresu?

Roberts: Par stresu runājot, nevienam nav tāds stress kā misteram "saulstaram", kurš dara miljons darbus nedēļā. To nevar redzēt.

Jānis: To nevar redzēt.

Roberts: Tā ir tā lielā māksla Jānī. Viņš dara miljons darbus, bet to nevar redzēt. Kad lamājamies, tad dažreiz iznāk tāds dēmons, ka šķiet - kas tas tikko bija? 

Jānis: Ir skaidrs, uz skatuves esot, nevienam nav jāredz, kā esi gatavojies. Tam jābūt viegli. Mēs ceram, ka tas izdodas. Kā ar stresu tikt galā - savākt galvu. 

Roberts: Mēģinājumi ir smagi, mēs diskutējam daudz. Mēs cenšamies atstāt... Kā es vienmēr saku, ka nav svarīgi, kur sāc, kā ir pa vidu. Svarīgi ir tas, kā tu finišē. Finiša taisne ir tas, kur mēs esam uz "Supernovas" vai "Eirovīzijas" skatuves. Tur nedrīkst būt stress, tur jābūt pārliecinātiem, visam jābūt izdarītam. Tāpēc mums ir stress visu pārējo nedēļu.

Jānis: Vienkārši vienā brīdī esi izstresojis visu. Kad cilvēks raud, viņš izraudās un tad ir pa sauso. Mums tāpat ar stresu. Nekas vairs nenāk ārā, tagad pa sauso. 

Ko vēlaties sasniegt tuvākajā laikā un kāds ir grupas sapnis ilgtermiņā?

Jānis: Daudz kas atkarīgs no "Supernovas" iznākuma. Mums ir daudz materiāla, lai censtos doties ar plašāku skatu pasaulē. Ja mūs sūtīs uz "Eirovizīju" tad sekos albums angliski. Tas būs fantastiski un forši. Par tuvākajiem plāniem - ir lieli jaunumi. Mēs vēl nedrīkstam tos izpaust. Fokuss ir "Supernova", visa ikdiena pavērsta uz to. Mēs mostamies un ejam gulēt ar deju soļiem un dziedāšanu. Mēs esam visi puikas grupā. Mēs nevaram fokusēties uz vairākām lietām. Viena lieta vienā reizē. Tad, kad tā būs pabeigta, tad skatīsimies, kur iesim tālāk. 

Dagnis: Bet skices ir. 

Jānis: Piecgades plāns ir sastādīts. Būs jāaudzē govis, jāsēj, jāpļauj. 

Roberts: Būs jānomet vēderi. 

Jānis: Kā kuram. (Smejas.) 

Roberts: Ir arī daudz laba mūzika uzrakstīta, kuru neviens nav dzirdējis. Mēs ticam mūsu "angļu" debijai. 

Jānis: Ir arī latviski jauna mūzika uzrakstīta. 

Roberts: Mums vairāk ir nolikta malā mūzika nekā izdota. Tā tam laikam jābūt. 

Jānis: Pēc "Supernovas" plāns ir paņemt vienu nedēļu projām vienam no otra un atpūsties. 

Roberts: Pēc tam iekarot pasauli! (Smejas.)