Saeima atbalsta Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu uz kapitālsabiedrībām (3)

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima ceturtdien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002. gadā un 2012. gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Ceturtdien pieņemtie grozījumi nosakot, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē atvasināta publiska persona tiks pārveidota par kapitālsabiedrību, atzīmēja ministrs. Linkaits norādīja, ka piekrītot Tavara debatēs cita starpā paustajam, ka, veicot šāda veida izmaiņas, pastāv nianses, kuras varētu nebūt ņemtas vērā, tāpēc vēl varētu būt nepieciešami uzlabojumi.

Kapitālsabiedrība kā ostas pārvaldības forma plaši tiek īstenota Eiropā, tajā skaitā Roterdamas, Tallinas, Klaipēdas un Gdaņskas ostās, atzīmēja ministrs, kurš cer, ka jaunais pārvaldības modelis dos pienesumu Rīgas un Ventspils ostu darbībai. Linkaits un Tautsaimniecības komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans (JKP) pateicās Saeimas deputātiem, Tautsaimniecības komisijai un tās darbiniekiem par paveikto likumprojekta pieņemšanā.

Tavars norādīja, ka, lai gan kapitālsabiedrību kā pārvaldības formas izmantošana ostās ir novērojama tendence, tomēr gan Klaipēdas, gan Roterdamas ostas esot pavisam citādākā situācijā, jo pamata kontrole esot pilsētniekiem un tur neesot tāda valsts loma, kāda ir mūsu valstij Latvijas ostās. Politiķis prognozēja, ka pieņemtajā likumā būs vēl jāveic grozījumi kļūdu izlabošanai.

Saeimas sēdē atbalstu nesaņēma deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikums noteikt, ka lielajās ostās pārvaldi varētu veikt valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai pašvaldības iestāde. Komentējot šo priekšlikumu, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka jau iepriekš likumprojektā bija atbalstīts cits pārvaldes modelis.

Savukārt Valainis norādīja, ka arī galīgajā lasījumā nav par vēlu debatēt par to, lai pārvaldi varētu veikt pašvaldības iestāde kopējo publisko nevis, kā izteicās politiķis, "saimnieciski privāto interešu nodrošināšanai". Kapitālsabiedrības formas "piespiedu ieviešana", deputāta ieskatā nav likumīga, kā arī politiķis to nevarot vērtēt kā tiesisku.

Pašvaldības iestāde nodrošinātu labāku dialogu ar ostas uzņēmējiem, atzīmēja Valainis. Politiķis uzskata, ka ostu uzņēmēji paši vēl varētu nebūt sapratuši, bet viņi piedzīvošot vilšanos attiecībā uz valdības paustajiem solījumiem attiecībā uz kapitālsabiedrību, kad tā sākšot darboties privātā biznesa nišā.

Valainis un Feldmans apmainījās savstarpējiem pārmetumiem par maldināšanu jautājumā par šo kapitālsabiedrību privatizēšanas iespēju. ZZS deputāta ieskatā šāda iespēja pastāvot, savukārt Tautsaimniecības komisijas vadītājs uzsvēra, ka šādu iespēju likums neparedz.

Tavars norādīja, ka jaunais kapitālsabiedrību modelis būšot kā "milzis uz māla kājām", jo to darbībai neesot izveidots biznesa plāns, kurā būtu skaidrots, vai kapitālsabiedrība pelnīs un vai abās ostās būs kravas, ko pārkraut.

Savukārt Feldmans norādīja, ka likumprojekta anotācijā ir sniegts pamatojums, kāpēc izvēlēts tieši kapitālsabiedrības modelis. Pirms tam tika veikts pētījums, analizējot dažādus ostu pārvaldības modeļus ārvalstīs, atzīmēja deputāts. Tautsaimniecības komisijas vadītājs pauda, ka ostu pārvaldības uzticēšana kapitālsabiedrībām kļūst par izplatītu praksi arī ārpus Latvijas.

Satiksmes ministrs, atbildot uz Tavara jautājumu par Ventspils pašvaldības ierosinājumu uzklausīšanu, debatēs norādīja, ka pēc tikšanās ar Ventspils pašvaldības pārstāvjiem vienojās par uzlabojumu veikšanu likumprojektā uz galīgo lasījumu, kas arī ir veikti.

ZZS deputāts no savas puses uzsvēra, ka Ventspils pašvaldības pārstāvji aktīvi piedalījušies priekšlikumu izstrādē, mēģinot veikt uzlabojumu likumprojektā.

Deputāts Aldis Gobzems (LuK) debatēs apgalvoja, ka šo grozījumu mērķis esot "nozagt" ostas, un kritizēja Linkaita darbību kopumā, pārmetot ministram arī par problēmām tranzīta jomā un ceļu slikto stāvokli. Pēc vēl citas, asākas apsūdzības veltīšanas ministram, sēdes vadītāja, Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) pārtrauca Gobzema uzstāšanos.

Saeima arī mainīja likuma nosaukumu - no Likuma par ostām uz Ostu likums.

Likuma pārejas noteikumos noteikts, ka Ministru kabinetam (MK) un Rīgas pašvaldībai līdz šī gada 1. septembrim jāpieņem lēmumu par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldīšanai. Panākot vienošanos par kopīgas - valsts un pašvaldības - kapitālsabiedrības izveidi, tās pamatkapitālā valsts ieguldīs Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus, bet Rīgas pašvaldība - tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Rīgas brīvostas pārvaldes valdījumā.

Tāpat noteikts, ka AS "Ventas osta" pamatkapitālā līdz 1. septembrim valsts iegulda Ventspils brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus un, ja tiek panākta vienošanās ar Ventspils pašvaldību par tās dalību kapitālsabiedrībā, Ventspils pašvaldība iegulda tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā.

Abās kapitālsabiedrībās valstij piederēs ne mazāk kā 60% un pašvaldībai - ne vairāk kā 40% kapitāla daļu. Kapitāla daļu turētāji noslēgs akcionāru līgumu, lai noteiktu un precizētu kapitāla daļu turētāju tiesības un pienākumus un atbildību saistībā ar kapitālsabiedrības kopīgu pārvaldību.

Noteikts, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija un navigācijas iekārtas un ierīces, ar valsts zemi saistītās valstij piekrītošās vai piederošās ēkas (būves). Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā pārvaldes valdījumā atradīsies ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi, valsts vai pašvaldības īpašumā esošās piestātnes, bet citās ostās - valsts vai pašvaldības īpašumā esošās kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes.

Ostas pārvalde būs tiesīga tās valdījumā esošo valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu iznomāt, izīrēt, piešķirt par to apbūves tiesību, apgrūtināt ar lietu tiesībām, tai skaitā ar servitūtiem ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai.

Tāpat pārvaldei būs tiesības būvēt uz tās valdījumā esošās valstij vai pašvaldībai piederošās zemes ostas darbībai nepieciešamās ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šīs ēkas (būves) ostas pārvalde ieraksta zemesgrāmatā uz sava vārda. Tādas pašas tiesības ostas pārvaldei būs arī attiecībā uz juridisko vai fizisko personu zemi, uz kuru nodibināts personālservitūts.

Reizē noteikts, ka ostas pārvalde darījumos ar tās valdījumā esošo valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu ir atbildīga par visām nastām un ar savām darbībām īpašniekam un trešām personām nodarītajiem zaudējumiem.

Likumā noteikts, ka Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde likvidējamas līdz 2022 .gada 31. decembrim. Lēmumu par Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidāciju pieņems MK, un likvidācijas procesu īstenos MK apstiprināta likvidācijas komisija, kura veic Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, tā nodrošinās abu brīvostu pārvalžu saistību (tiesību un pienākumu) un mantas līdz ar visu saistīto pienākumu, tiesību un apgrūtinājumu, tostarp kredītsaistību, nodošanu kapitālsabiedrībām, kuras būs ostu pārvaldes abās pilsētās. Noteikts, ka likvidācijas komisijas MK jāizveido līdz 2022. gada 31. martam.

Līdz šī gada 31. decembrim tiks pārjaunoti Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes noslēgtie un spēkā esošie līgumi ar ostas pakalpojumu sniedzējiem, attiecīgo brīvostu pārvalžu vietā stājoties kapitālsabiedrībām.

Likumā noteikts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (SM), Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas tiks nodotas turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau pašlaik ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, likumā noteikts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas, arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai likumā ietverts jauns pants, kas nosaka ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanā. Izmaiņu autoru skatījumā tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

Ostu pārvaldības reforma attiecas uz Ventspils un Rīgas ostu. Liepājas SEZ saglabās savu statusu līdz 2035. gada 31. decembrim.

Likumā arī precizēts mazo ostu regulējums.