Lietuvā sarukuši vakcinācijas tempi pēc Covid-19 sertifikātu darbības apturēšanas (3)

Lietuvas Veselības ministrija gan neuzskata, ka vakcinācijas tempu kritums būtu saistīts ar "iespēju pases" darbības apturēšanu, taču skaitļi liecina ko citu, izpētījis Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT ziņu portāls.

Par to, ka Lietuva varētu vismaz uz laiku atteikties no Covid-19 sertifikāta, premjerministre Ingrīda Šimonīte pirmo reizi ieminējās 28. janvārī. Saskaņā ar Statistikas departamenta sniegtajiem datiem, todien Lietuvā poti pret koronavīrusu vēl saņēmuši aptuveni 8500 cilvēki, bet 31. janvārī - vairs tikai 3500, un kopš tā brīža vienas dienas laikā vakcinēto skaits vairs nav pārsniedzis 4000.

2. februārī valdība paziņoja, ka no 5. februāra iespēju pase vairs nebūs jāuzrāda, vienlaikus uzsverot, ka tās darbību var nākties atjaunot. Pēc šā paziņojuma vakcinācijas tempi turpināja kristies.

Pēdējā laikā jau bija ierasts, ka nedēļas nogalēs interese par vakcināciju ir krietni zemāka, toties darbdienās atkal būtiski pieaug. Pagājušajā mēnesī lielākais dienas laikā vakcinējušos cilvēku skaits Lietuvā fiksēts piektdien, 7. janvārī, kad poti saņēmuši apmēram 23 300 cilvēku. Mēneša laikā šis rādītājs nokrities līdz 1680 - tik cilvēku vakcinēti otrdien, 8.februārī.

Uz būtisku intereses kritumu tieši pēc "iespēju pases" darbības apturēšanas norādījuši arī veselības aprūpes iestāžu un aptieku pārstāvji.

Piemēram, Viļņas Antakalnes poliklīnikā janvāra pēdējā nedēļā pret Covid-19 vakcinēti aptuveni 1500 cilvēki, bet februāra pirmajā nedēļā vairs tikai 660, un šonedēļ potēm piesakās vēl mazāk cilvēku.

Aptieku tīklā "Eurovaistine", kas piedāvā iespēju vakcinēties Viļņā un Klaipēdā, pieraksts potes saņemšanai gandrīz vienmēr bijis maksimāli aizpildīts, bet pašlaik aizņemta tikai trešā daļa iespējamo pieraksta laiku, tikmēr aptieku tīklā "Camelia" - tikai 10%, turklāt lielākā daļa pieteikušos cilvēku vēlas saņemt otro vai trešo devu.

Portāls lūdzis Lietuvas Veselības ministriju komentēt šo tendenci, bet saņēmis atbildi, ka interese par vakcinēšanos kritusies citu iemeslu, nevis "iespēju pases" darbības apturēšanas dēļ.

"Balstvakcinēšanas apjomi samazinās jau kopš janvāra otrās nedēļas, tādēļ šo tendenci nevajadzētu saistīt ar "iespēju pases" apturēšanu. Iespējams, ka iedzīvotāji, kas reģistrējušies vakcinācijai, neierodas arī tādēļ, ka pieaug slimojošo un izolācijā esošo personu skaits," teikts ministrijas atsūtītajā komentārā.

Bijušais veselības ministrs Aurēlijs Verīga tikmēr uzskata, ka balstvakcīna cilvēkiem ļāva saņemt "iespēju pasi", bet tagad, kad šā dokumenta darbība apturēta, daļa cilvēku vairs nesaskata vajadzību doties pēc vēl vienas potes. Vienlaikus arī viņš atzinis, ka iemesli vakcinācijas tempu kritumam varētu būt plašāki.