Zviedris gan uzsvēris, ka Krievija šobrīd jau zināmā mērā sasniegusi tos mērķus, ko gribēja. "Tā ir atgriezusies pie sarunu galda - ar to runā ASV, NATO, ES dalībvalstis individuāli vai kopā, bet runā. Tā ir nosūtījusi ziņu, ka tās intereses Ukrainā ir zināmā mērā saistītas arī ar ekonomiskajām attiecībām ar ES," situāciju skaidroja amatpersona.
Savukārt Latvijas kontekstā esot svarīgi, lai sabiedrībai būtu precīzi sniegta informācija par drošības situāciju, tādējādi veidotos kritiskā izpratne.
Zviedris atzīmējis, ka viņa vadītais dienests pievērš uzmanību gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kurās tikšot aktualizēti dažnedažādi, ar vēlēšanu norisi formāli pat nesaistīti procesi. "Tas var ienest zināmu polarizāciju sabiedrībā. Tāpēc ir ļoti būtiski ne tikai monitorēt, bet arī fiksēt un attiecīgi reaģēt uz šāda veida situācijām," piebildis dienesta vadītājs.
Taujāts, kā vēlētājiem atpazīt Krievijas ietekmi partijās, Zviedris atteicis: "Ja ir priekšstats par naudas koferi un tamlīdzīgi - tādas lietas jau sen vairs nenotiek, ņemot vērā ierobežotās iespējas šāda veida naudu izmantot Latvijas finanšu sistēmā."
"Latvijas līdz šim uzņemtās saistības ES un NATO ir divi stūrakmeņi, kas garantē Latvijas drošību un neatkarību. Ja redzam kādus aicinājumus mainīt šo sistēmu, mēģinājumus radīt priekšstatu, ka dalība aliansēs ir kaitīga Latvijas valstij, tad tas jau varētu būt tā... Protams, tas ir arī politisko viedokļu brīvības jautājums. Jāskatās kompleksi, cik tālu tas ir politiskais viedoklis un kad parādās apzināta vēlme mainīt," piebildis Zviedris.