/nginx/o/2019/11/19/12751345t1h29df.jpg)
Sākoties atkušņiem, autovadītājiem uz ielām un ceļiem jākļūst sevišķi izvairīgiem – bedru ir arvien vairāk. Ceļu uzturētāji, pašvaldības un ceļu būvētāji atzīst – naudas trūkst, tāpēc ik pavasari ar bedrēm būs jāsamierinās, bet šis gads īpaši iezīmējas ar sliktas kvalitātes ceļiem visā valstī, vēsta "ReTV Ziņas".
Latvijā ir tāds teiciens – līdz ar sniegu kūst arī asfalts. Ne mazums autovadītāju būs pamanījuši – mazu, asu bedru ir vairāk gan pilsētā, gan ārpus apdzīvotām vietām. "Tas ir raksturīgi īpaši tiem autoceļiem, kas savu laiku ir nokalpojuši. Viņu resurss jau ir izsmelts – segums un pamata konstrukcija jau ir nokalpojuši. Satiksmes rezultātā veidojas mazas plaisas, kur šis ūdens nokļūst," sacīja Vilnis Vigulis, "Latvijas autoceļu uzturētājs" pārstāvis.
"Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš: "Es gribu teikt, pēc šīs ziemas ceļu uzturētājiem būs noteikti ļoti, ļoti daudz darba, ko darīt."
"Protams, ka tā pašvaldībām ir problēma. Ja rēķinām ielu, autoceļu kopgarumu, tad mums tā problēma ir divreiz lielāka nekā valstij, bet finansējums ir piecas reizes mazāks," pauda Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis.
Pamatīga viena kilometra pārbūve uz galvenās nozīmes autoceļa izmaksā aptuveni vienu miljonu eiro. Savukārt palielas un ne pārāk dziļas bedres lāpīšana – 200 līdz 300 eiro. Lai sakārtotu visus Latvijas ceļus, tādas naudas, kas mērāmas miljardos, nav.
"Katra sasalšana ir atkal, tie ielāpi, kas ir salikti pa ziemu, rudens pusē, ir tā kā tādas vecas plombas – no zobiem paukšķēdamas nāk laukā. Šoziem tas ir bijis vairāk nekā desmit reizes, un īstenībā tas ir bijis galvenais iemesls," pauda Andris Bērziņš.
Eksperti skaidro – ceļi ir vai nu pilnībā jāpārbūvē, vai arī bedres jālāpa, tad drīz vien šīs bedres būs atkal.
"Šādās situācijās autoceļu uzturētājs veic remontu arī ziemas sezonā. To veicam ar auksto asfaltu. Šis process protams nav ilglaicīgs, jo arī apkārt ielāpam veidojas bedres," pauda Vilnis Vigulis.
"Tās bīstamās bedres, avārijas bedres, varētu sākt mēģināt ar šo ziemas apstākļos lietojamo metodi lāpīt, to jau varētu sākt darīt Kurzemē šur, tur, Liepājā, taču Vidzemē, Latgalē līdz tam vēl ir ļoti tālu," pauda Aino Salmiņš.
"Izdomā: es mēģināšu iziet lētāko ceļu, tad es varēšu vairāk kilometrus noasfaltēt. Es tai pašai pussabrukušajai ceļa pamatkārtai uzlikšu virsū plānu, mazu kārtiņu asfalta. Gan jau kādus četrus līdz piecus gadus nostāvēs. Tā tas īstenībā arī notiek," pauda Andris Bērziņš.
Tas izmaksātu desmit reizes vairāk iepretim jaunas, plānas asfalta kārtas uzlikšanai. Ik gadu valsts ceļu uzturēšanai atvēlēti 60 miljoni eiro. Kopbudžets pašvaldībām – 54.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)