Starptautiskie vērtētāji: Latvijai izdevies izvairīties no katastrofas, paglābjoties no naudas atmazgātāju saraksta (1)

Pagājuši četri gadi kopš "ABLV" bankas kraha, un joprojām turpinās tās likvidācija. Tas viss arī iezvanīja vērienīgas reformas banku nozarē, ko Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vēlāk nokristīja par finanšu nozares kapitālo remontu.

"ABLV" banka pēc aktīvu apmēra tolaik bija viena no lielākajām kredītiestādēm Latvijā un to nogremdēja ASV iestāžu apsūdzības naudas atmazgāšanā.

Šis ir tikai uzskatāms piemērs, dažādas institūcijas, tai skaitā starptautiskas, ilgstoši Latviju brīdināja par augsto nerezidentu noguldījumu īpatsvaru finanšu sektorā un izrietošo risku.

Pēcāk Latvija izskauda tā sauktās "čaulas kompānijas", būtiski pastiprināja banku uzraudzību un ieviesa citas stingras prasības nozarē.

Tas ļāva izvairīties no naudas atmazgātāju pelēkā saraksta. Vērtētāji šodien Saeimā uzsvēra, ka Latvijai par mata tiesu izdevies izvairīties no katastrofas.

"Tas būtu ļoti drausmīgi Latvijai, ļoti drausmīgi. Starptautiskais Valūtas fonds nesen aplēsa, ka ekonomiskā cena būšanai šajā sarakstā var sasniegt pat 10% no IKP," norāda Finanšu darījumu darba grupas (FATF) līdzšinējais izpildsekretārs Deivids Lūiss.

Starptautiskie eksperti norādīja, ka šādas situācijas mēdz gadīties valstīs, taču tās tiešā veidā neizriet no naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām.

“"a svārsts aiziet vienā virzienā, kurā ir ļoti vāja kontrole, kā tas Latvijā arī bija, tad, svārstam kustoties atpakaļ otrā virzienā, vienmēr ir pārspīlēta reakcija," skaidro Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" bijušais priekšsēdētājs Daniels Telesklāfs.

Finanšu nozares asociācijā nenoliedz, ka, bankām ieviešot riska mazināšanas pasākumus, ir bijušas problēmas, taču pēdējā pusotra gada laikā sadarbībā ar nozares uzraugu izdevies situāciju pakāpeniski atvieglot. Vienlaikus atsevišķs stāsts joprojām ir biznesa sadarbība ar NVS valstīm un riska vērtēšana šajā jomā.

Video: TV3 Ziņas sižets