VIDEO ⟩ Epidemioloģiskā situācija valstī un mainīti karantīnas nosacījumi skolēniem. Par ko otrdien lēma valdība? (5)

Video: Epidemioloģiskā situācija valstī un mainīti karantīnas nosacījumi skolēniem. Par ko otrdien lēma valdība?

Valdība diskutēja par kontaktpersonu statusa atcelšanu skolās

Ministru kabinets otrdien varētu lemt par kontaktpersonu statusa atcelšanu skolās, pirmdien atklāja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Vietnē "Twitter" viņš raksta, ka agrākais kad valdība varētu lemt par būtiskiem Covid-19 ierobežojumu atvieglojumiem no 1. marta, ir 15. februāris.

Viņš atzīmē, ka varēs pārskatīt darbalaika, kvadrātmetru, apmeklētāju skaita, slēgto nozaru un citus ierobežojumus.

Savukārt skolu gadījumā Pavļuts skaidro, ka omikrona viļņa stabilizācija izglītības iestādēs ļauj piedāvāt diskusijai būtiskus atvieglojumus bērniem jau no nākamās nedēļas gan skolās, gan citur - pārskatot kontaktpersonu sistēmu un ieviešot citus drošības pasākumu atvieglojumus bērniem. Par kontaktpersonu statusa atcelšanu skolās valdība varētu lemt jau šodien.

Pēc viņa paustā, vakcinācija un balstvakcinācija, tāpat kā kvalitatīvas maskas, ir vēl arvien efektīvi pasākumi gan grupu, gan individuālās aizsardzības līmenī, tāpēc tās svarīgi plaši lietot arī turpmāk. Par izņēmumiem varot diskutēt, balstoties uz risku analīzi.

Pavļuts pirmdien pēc koalīcijas partneru sanāksmes sēdes žurnālistiem norādīja, ka par to, ka sabiedrībā kopumā omikrona izplatības viļņa augstākais punkts vēl tikai varētu būt priekšā, liecina vairākas pazīmes, kā piemēram, ģimenes ārstu noslodze un lēnām pieaugošais hospitalizēto pacientu skaits slimnīcās, un citas pazīmes.

Tāpat viņš norādīja - lai arī pēc 1. marta varētu būt sagaidām būtiski atvieglojumi, vairāki no tiem, visticamāk, saglabāsies, piemēram, medicīnisko masku un respiratoru lietošanas prasība.

Valdībā skatīja VM ziņojumu par epidemioloģisko situāciju

Ministru kabineta sēdē šodien tiks sniegti Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu ziņojumi par aktuālo epidemioloģisko situāciju, liecina valdības darba kārtība.

Uz rītdienas sēdi iesniegti divi šādi ziņojumi. Viens ir par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi, testēšanu, kā arī situāciju ģimenes ārstu praksēs, savukārt otrs - par aktuālo informāciju par vakcināciju pret Covid-19.

Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā, no 31.janvāra līdz 6.februārim, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 14,3%, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrā.

Pēdējās septiņās dienās par 18,1% pieaudzis arī stacionēto pacientu skaits, vidēji dienā slimnīcās nonākot 127 cilvēkiem. Vienlaikus, pēc centra paustā, saglabājas arī ievērojams pacientu skaits ar smagu slimības gaitu.

Pagājušajā nedēļā vidēji dienā veikti 22 409 testi, savukārt vidēji dienā atklāts 8731 jauns gadījums. No visiem veiktajiem testiem 15% jeb 24 161 tests bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 85% - 132 703 testi - pārējiem iedzīvotājiem.

No pozitīvajiem Covid-19 gadījumiem 12% jeb 7456 inficētie bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 88% - 53 660 inficētie - pārējā sabiedrības daļā. Tomēr neraugoties uz testu skaita samazinājumu, Covid-19 gadījumu skaits iepriekšējā nedēļā turpināja pieaugt.

No aizvadītajā nedēļā reģistrētajiem inficētajiem ar Covid-19 vairāk nekā trešdaļa jeb 34% bijuši bērni un jaunieši vecumā līdz 19 gadiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati par saslimstību dažādās vecuma grupās.

Valdība skatīja paskaidrojuma raksta projektus lietās, kurās imigranti sūdzas par Latvijas atteikšanos pieņemt patvēruma iesniegumus

Valdība otrdien slēgtā sēdē skatīs Iekšlietu ministrijas sagatavotos paskaidrojuma raksta projektus lietās, kurās pie Baltkrievijas robežas aizturētie imigranti sūdzas par Latvijas atteikšanos pieņemt patvēruma iesniegumus.

Jau ziņots, ka Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā tiesvedībā atrodas piecas administratīvās lietas, kas ierosinātas pēc Šrilankas, Irākas un Pakistānas pilsoņu pieteikumiem.

Pieteicēji 2021. gada oktobrī aizturēti Latvijas teritorijā pie Latvijas-Baltkrievijas robežas. Minēto valstu pilsoņi vēlas lūgt patvērumu Latvijā, taču Valsts robežsardze patvēruma iesniegumus atteikusies pieņemt, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu normu.

Saskaņā ar minēto normu Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs, kas izvietotas teritorijā, kurā ir izsludināta ārkārtas situācija, netiek pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Atbildētāju lomā minētajās lietās pieaicinātās iestādes ir Valsts robežsardze un Ministru kabinets.

Tiesa valstij lūgusi sniegt paskaidrojumus. Tos izskatīšanai valdībā sagatavojusi Iekšlietu ministrija.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja pērn no 11. augusta un vēlāk tā pagarināta līdz šī gada 10. maijam.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš pagājušā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt nelegālos imigrantus, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

Kopš pagājušā gada 13. decembra vērojams paaugstināts migrantu spiediens uz Latvijas robežu.