Kāds 2021. gads bijis no mežu īpašnieku perspektīvas?

Aizvadītajā gadā auga pieprasījums pēc zāģbaļķiem, īpaši skujkoku. Tāpat ievērojami pieauga to cena.

"Salīdzinot ar 2020. gadu atsevišķām skujkoku zāģbaļķu grupām cenas pieaugums bija pat par 70 procentiem. Pīķa mēneši bija jūlijs, augusts.

Saistībā ar zāģbaļķiem 2021. gads bija viens no pēdējā laikā labākajiem gadiem no meža īpašnieku skatu punkta, bet tas nebija pret visu sortimentu, piemēram, egles papīrmalkai cena bija zema" vērtē Muižnieks.

Tāpat viņš norāda, ka sekojot līdzi notikumiem Eiropā, pozitīvi vērtējams, ka mežos Latvijā plašos apjomos nav izplatījies egļu astoņzobu mizgrauzis. Eiropā bojātas plašas mežu platības, kas raisījis bažas.

"Mēs nevaram atslābt un ceram, ka šis gads nebūs, kad būs mizgraužu populācijas pieaugums. Tāpēc būtu jābūt uzmanīgiem," paskaidro valdes priekšsēdētājs.

Viņš meža īpašniekiem pēc spēcīgajām vēja brāzmām iesaka doties apraudzīt savas meža platības, it īpaši kur ir skujkoku audzes. Ja ir kādi izgāzti vai nolauzti, tad tos sala laikā būtu vēlams izvākt laukā, lai tie nekalpotu par mizgraužu vairošanās vietām šajā gadā.

Jaunaudžu kopšana un Eiropas zaļais kurss

2021. gadā tika izsludināts atbalsts mežu īpašniekiem jaunaudžu kopšanai. Tam varēja pieteikties Lauku atbalsta dienestā. "Pieejamais finansējuma apjoms bija seši miljoni eiro. Principā visi meža īpašnieki, kuri atbilda prasībām, finansējumu jaunaudžu kopšanai ieguva, kas ir ļoti pozitīvi.

Jaunaudžu kopšana ir viens no tādiem labākajiem pasākumiem, lai mēs veicinātu mūsu audžu produktivitāti un kvalitāti, un tas arī vienlaicīgi kalpo gan klimata mērķu sasniegšanai,

kas ir ļoti būtiski, ņemot vērā Eiropas zaļā kursa uzstādījumu. Koptas jaunaudzes aug labāk nekā nekoptas. Jo koks augs labāk, jo vairāk tas piesaista CO2," skaidro Muižnieks.

Saistībā ar Eiropas zaļo kursu meža īpašniekiem vēl ir daudz neskaidrību. Par šiem jautājumiem tiek diskutēts Eiropas līmenī.

"Ir skaidrs, ka Eiropas Zaļai kurss skars ikvienu sabiedrības locekli, bet, protams, arī meža īpašniekus, kas ir liela sociālā grupa. Latvijā ir vairāk nekā 130 tūkstoši meža īpašnieku.

Tas nākotnē ietekmēs meža apsaimniekošanu, šeit gan vēl ir daudz neskaidrību," atklāj biedrības valdes priekšsēdētājs.

"Pagājušajā gadā bija plašas diskusijas par jauno Eiropas meža stratēģiju, kas tika apstiprināta.

Mežu īpašnieki pauda ļoti lielu neapmierinātību, jo tajā bija ļoti liela nekonkrētība un netika novērtēts koksnes potenciāls klimata pārmaiņu mazināšanā."

Koksne ir vietējais atjaunojamais resurss Eiropā, un koksnes izmantošana vairākās jomas var aizstāt fosilo resursu izmantošanu.

"Es domāju, ka daudziem cilvēkiem patīk koka logi un mēbeles un, protams, tas ir sabiedrības uzstādījums, vai mēs izvēlamies plastmasas logus. Koka izmantojums ir ļoti plašs. Jautājums, vai mēs lietajam audumus, ko ražo no naftas produktiem, vai no koksnes," norāda Muižnieks.

Līdz ar to Eiropas mežu īpašnieku organizācijas nolēma, ka savs viedoklis ir jāpauž aktīvi. Pagājušā gada oktobrī Vīnē, Austrijā tika sasaukts mežu īpašnieku organizāciju kongress. Mežu īpašnieku pārstāvji diskutēja par Eiropas mežu stratēģiju un sagatavoja petīciju, kuru nosūtīja savu valstu atbildīgajām ministrijām.

Tomēr tas nav vienīgais jautājums, kur Latvijas Mežu īpašnieku biedrība aktīvi iesaistījās. Tika strādāts, lai tiktu ņemtas vērā Eiropas mežu atšķirības Eiropas līmeņa dokumentos. "Mežsaimniecība boreālajos mežos Zviedrijā vai Somijā, arī Latvijā nav tāda pati kā Vidusjūras reģionā, Portugālē, Spānijā, kur ir daudzas citas problēmas. Nevar novilkt vienu rāmi visām dalībvalstīm meža apsaimniekošanā," skaidro Muižnieks.

Biotopu kartēšana un atlīdzība mežu īpašniekiem

Latvijā turpinās biotopu kartēšanas laikā iegūto rezultātu apkopošana un diskusijas, ko darīt tālāk. Mežu apsaimniekošanas biedrība piedalās biotopu kartēšanas uzraudzības grupā, ko ir izveidojusi VARAM.

"Galvenais jautājums ir, ko ar šiem datiem tālāk darīt un kādi būs nosacījumi meža apsaimniekotājiem, kuru īpašumos ir atrasti Eiropas nozīmes meža biotopi.

Ja mēs neņemam vērā atrasto meža biotopu kvalitāti un visur tiktu ierobežota saimnieciskā darbība, tā ietekme gan uz individuālajām mājsaimniecībām, gan uz meža īpašnieku ģimenēm, gan uz nozari kopumā būtu ļoti būtiska.

Vairāk nekā 60 miljoni kubikmetru atrodas šajās platībās, kur ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi. Daļa platību ir tādas, kur meža īpašnieki tagad vai tuvākajā laikā varētu gūt ieņēmumus savām mājsaimniecībām.

Viņi šos mežus ir apsaimniekojuši - kopuši, aizsargājuši pret bojājumiem, bet tagad tur aug mežs, kas atbilst kritērijiem, lai to nosauktu par biotopu. Diskusija vēl nav noslēgusies, cik daudz jaunas aizsargājamas platības mēs veidojam," norāda Muižnieks.

"Ja mēs kādu platību privātajos mežos ierobežojam, tad

īpašniekam būtu jāsaņem adekvāta kompensācija, jo pretējā gadījumā veidojas situācija, ka mēs šo pakalpojumu ko sniedz mežs, vēlamies, bet visas rūpes un izdevumus mēs uzliekam uz meža īpašnieku pleciem.

Tamdēļ mēs arī esam rosinājuši VARAM atjaunot darba grupu par kompensācijām, lai tās par ierobežotajām teritorijām būtu taisnīgas, un jāatzīst, ka mūsu lūgums ir uzklausīts. Droši vien šogad tā sāks savu darbu."

Fosilo kurināmo cenas un koksnes izmantošana

"Pēdējos mēnešos, skatoties, kas notiek ar dažādu fosilo kurināmo cenām, ir bijusi diskusija par koksnes izmantošanu enerģijas ražošanai. Manuprāt, ir jābūt saprātīgiem lēmumiem Eiropas līmenī, jo ir viens dokuments par kuru ir diskutēts arī iepriekšējos gados un turpinās diskutēt arī šogad, tā ir atjaunojamo energoresursu direktīva, gan otrā, gan trešā versija.

Mežu īpašnieku bažas ir par to, ka šajā direktīvā tiks nepamatoti ierobežotas koksnes izmantošanas iespējas ražošanā.

Viens no tiem uzstādījumiem, ka koks primāri ir jāizmanto augstākas pievienotās vērtības ražošanai, bet šeit ir jāņem vērā lokālā situācija. Mums ir ļoti daudz mazvērtīgo audžu, bet ir pilnīgi skaidrs, ka viens no mazvērtīgo audžu koksnes izmantojumiem ir tieši enerģijas ražošana.

Latvijā ir gana daudz mājsaimniecību, kas koksni izmanto apkurei. Mūsuprāt, nav pieļaujams tādas straujas izmaiņas.

To nav iespējams izdarīt pāris gados vai līdz 2030. gadam. It īpaši Latvijā, jo tas var novest līdz lielām finansiālām sekām.

Šī diskusija ir jāturpina. To pierāda arī pagājušā gada nogale ar to, kas notika ar naftas un gāzes cenām un kā tas ietekmēja mūs katru. Koksne ir vietējais resurss un mūsu energoneatkarība, kas ir jāņem vērā, ja notiek kāds piegādes pārtraukums, piemēram, gāzei. Domāju, ka tuvākajos 10 gados mums ir jāorientējas koksnes izmantošanai enerģijas ražošanai," skaidro biedrības valdes priekšsēdētājs.

Konkurss "Sakoptākais mežs"

Mežu īpašnieku biedrība konkursu 2021. gadā rīkoja jau piekto reizi. Tas ir labs veids, kā uzrunāt mežu īpašniekus, lai viņi apkārtējiem parāda labās prakses meža uzturēšanā. Tāpat tas ir labs veids, kā informēt un izglītot sabiedrību par ilgtspējīgiem mežiem un kādus ieguvumus tas dod visiem.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.