Pārāk ilga izmeklēšana, nepietiekama profesionalitāte, liekas pratināšanas reizes – šie ir daži no Tiesībsarga biroja secinājumiem atzinumā, kas tika sniegts pēc plašas izpētes par to, kā tiek izmeklētas lietas par noziegumiem, kas vērsti pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību. LTV raidījums "De facto" vēsta, ka kāds bērns, kurš ir cietušais lietā par seksuālu vardarbību, bijis spiests teju desmit reizes stāstīt par to, kas ar viņu ir noticis.
Īsi pēc tam, kad bērna mammai radās aizdomas par iespējamu pāridarījumu bērnam, viņi devās pie psihologa, kurš gan seksualizētu uzvedību nepamanīja, bet bērns par iespējamo varmāku nebija runājis. Atklājoties jauniem faktiem, pēc pusgada notikušas vairākas sarunas jau ar citu psihologu. Pēc tam policija uzsāka kriminālprocesu.
Zēnu nopratināja, divas dienas vēlāk notika tiesu medicīniskā ekspertīze, pēc mēneša – kompleksā tiesu psihiatriskā un psiholoģiskā ekspertīze, pēc pusotra mēneša – vēl viena nopratināšana. Taču neviena no nopratināšanām nav ierakstīta. Lai gan likums to prasa darīt. Māte parakstījusi dokumentu par atteikšanos no ieraksta, taču nav zinājusi, kāda tam ir nozīme.
“Saprotiet, es nezināju, kam tur jānotiek, kā tās visas procesuālās darbības… Tagad tikai, es esmu pirmoreiz dzīvē saskārusies ar tādām iestādēm un tādām visādām darbībām. Un to visu gaitu, ko vajag filmēt un ko nevajag filmēt, un kā tas notiek - nu es nezināju!” saka bērna māte.
Policija un prokuratūra lietu izmeklējusi ātri. Pusgada laikā tā nonākusi tiesā. Bērna tēvam uzrādīta apsūdzība pēc smagākajiem pantiem par seksuālu vardarbību. Lietā ir vairākas epizodes. Apsūdzētais pusgadu pavadījis cietumā, bet vēlāk atbrīvots pret drošības naudu.