Ministrs: Pašvaldībām būs pienākums veidot municipālās policijas (4)

Viņš skaidroja, ka līdz šim Pašvaldību likumā bijis liels robs saistībā ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Tas bijis gan iepriekšējā 119 pašvaldību modelī, gan arī pašreizējā pēc reformas.

Ministrs norādīja, ka ir ļoti liela neskaidrība, kā organizēt sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Vienas pašvaldības dibina pašvaldības policiju, kas no likumiskā viedokļa ir visskaidrākais ceļš.

Citas pašvaldības dibina sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļu vai kādu citu institūciju. Tām no likumiskā viedokļa tiesības un pilnvaras ir daudz mazākas. Pašlaik ir ļoti neskaidrs juridiskais regulējums un pieejas jautājuma risināšanai ir ļoti dažādas, klāstīja politiķis.

"Ar jauno likumu nodrošināsim, ka katrā pašvaldībā obligāti būs jābūt pašvaldības policijai. Tas nodrošinās, ka izpratne, funkciju apmērs un līmenis visās pašvaldībās būs jānodrošina vienā līmenī, lai iedzīvotāji justos droši un sabiedriskā kārtība tiktu nodrošināta," teica ministrs.

Viņš ir pārliecināts, ka šīs Saeimas laikā likums tiks pieņemts. Pašlaik Saeimas atbildīgajā komisijā otrajā lasījumā notiekot likumprojekta izskatīšana. Tam iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumi.

Būtiskākais, kas šajā likumā ir paredzēts, ir aktualizēt pašvaldību funkciju formulējumu, par ko pašvaldībai būs jārūpējas. Piemēram, izveidot pašvaldības policiju, nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumus, veicināt rūpes par dabu, daudz plašāk lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīt jauniešus, stāstīja Plešs.

Tāpat ir precizēta domju institūciju un amatpersonu kompetence, daudz skaidrāk nodalot politisko varu no administratīvās varas. "Tas, kas noteikti ir ļoti būtiski, - ir paredzēts tāds mehānisms kā līdzdalības budžets, lai plašāk iesaistītu iedzīvotājus lemšanā par pašvaldības lietām un norisēm," stāstīja politiķis.

"Tas, manā ieskatā, ir ļoti efektīvs veids, kā cilvēkus iesaistīt, - veltīt daļu pašvaldības budžeta lemšanai iedzīvotājiem par dažāda veida iniciatīvām," norādīja Plešs.

Liels akcents esot likts uz iedzīvotāju iesaisti pašvaldības darbā, gan veidojot kolektīvos iesniegumus, gan iedzīvotāju padomi, par ko vēl sagaidāmas plašas diskusijas Saeimā.

Kopumā pašvaldībām būs lielāka loma un atbildība saistošo noteikumu izstrādē, pašām izvērtējot saistošo noteikumu likumību. Pēc likuma pieņemšanas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vairs neizvērtēs visus saistošos noteikumus, kā tas bijis līdz šim, bet pāries vairāk uz riskos bāzētu pieeju, izlases kārtībā izvērtējot kādu no saistošajiem noteikumiem.