VIDEO ⟩ Ārkārtējā situācija Baltkrievijas pierobežā un Covid-19 sertifikātu izmantošana. Par ko otrdien vienojās valdība (1)

Kariņš pieļauj iespēju atsevišķos gadījumos atteikties no Covid-19 sertifikātu izmantošanas

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļauj iespēju atteikties no "iekšzemes" Covid-19 sertifikātu izmantošanas atsevišķos gadījumos.

"Jautājums ir par iekšzemes sertifikātu izmantošanu - kuros apstākļos sertifikāts ir vai nav izmantojams. Iespējams, ka tur ir jāskatās," sacīja Kariņš.

Premjers otrdien valdības sēdē atzīmēja, ka pašlaik Covid-19 omikrona paveids izraisījis ļoti lielu saslimšanu, kas savukārt ir izaicinājums sistēmām, vienlaikus, par laimi, tas nerada lielu noslodzi slimnīcām.

"Tas rod cilvēkos frustrāciju, kurai nevajadzētu būt. Mums ir jāstrādā, un ir lūgums nākt ar priekšlikumiem, ko darīt, lai mēs varētu šo situāciju izmainīt. Tur es domāju, ka jāstrādā visiem roku rokā cieši kopā," sacīja Kariņš.

Viņš atzīmēja, ka tāpat pašlaik valstij ir izaicinājums ar Covid-19 testēšanas kapacitātēm, jo ir novērojamas situācijas, kad cilvēki, kuri uz testu veikšanu rindā gaida nedēļu, omikrona paveida gadījumā jau testa veikšanas brīdī var uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Tāpat redzami arī pretēji gadījumi - kur cilvēks, ilgi gaidot rindā, saņem pozitīvu rezultātu, tomēr šādos gadījumos tiek anulēts viņa Covid-19 sertifikāts pakalpojumu saņemšanai.

"Ja tests vēl ir pozitīvs, no tā brīža sertifikāts ir anulēts uz nedēļu, kaut gan varbūt tam cilvēkam faktiski pazūd visi simptomi. Mums rodas efekti, kuri nebija domāti un nebija paredzēti. Bet šis diemžēl nav Operatīvās vadības grupas (OVG) līmeņa jautājums, ko izrunāt. Tas ir konkrētas ministrijas un Slimību kontroles un profilakses centra [jautājums], lai, iespējams, arī kaut ko mainītu testēšanas algoritmos," norādīja Ministru prezidents.

Kariņš otrdien pēc valdības sēdes preses konferencē minēja, ka, ņemot vērā, ka omikrona paveida dēļ valstī situācija ar Covid-19 ir mainījusies, ir jārunā par pilnīgi visu un visas noteiktās prasības jāpielāgo reālām vajadzībām, kuras ir mainījušās.

"Tātad es uzskatu, ka ir jārunā par pilnīgi visu un jāizanalizē viss no tā redzespunkta, ka mēs redzam, ka saslimstība un hospitalizācija vairs, paldies Dievam, neiet roku rokā," sacīja premjers.

Tikmēr Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, komentējot sertifikātu jautājumu, žurnālistiem paskaidroja, ka pašlaik ir zināms, ka pamatvakcinācija ar laiku zaudē savu efektu, it sevišķi, sastopoties ar omikronu. Savukārt balstvakcinācija dod diezgan ievērojamu papildu efektu, tātad tie cilvēki, kuri ir saņēmuši balstvakcināciju, inficējas retāk.

Viņš norādīja, ka cilvēki, kuri ir saņēmuši balstvakcīnu, tāpat arī slimo īsāku laika periodu, kas nozīmē pēc iespējas ātrāku atgriešanos darba tirgū, tādēļ šajā aspektā jautājums varētu būt ietekme uz darba nespējas ilgumu saslimšanas gadījumā.

"Vēl viens aspekts, tīri epidemioloģiskais - vairākos pētījumos ir pierādīts, ja cilvēks ir vakcinēts un inficēšanās gadījumā slimo īsāku laiku, tātad var mazāk inficēt citus cilvēkus. Cilvēks, kurš nav vakcinēts, viņš slimo smagāk un ilgāk un vairāk līdz ar to varētu inficēt pārējos, turpinot kontaktus ar citiem cilvēkiem. Šādi riski ir, un tie pastāvēs droši vien," pauda Perevoščikovs.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors atzīmēja, ka tas, cik nozīmīgi būs šie riski un cik vērā ņemama saslimstība, mēs redzēsim nākotnē. "Tas būs tīri ekonomiskais jautājums, kā darba devējam būtu izdevīgāk," skaidroja Perevoščikovs.

Kā ziņots, viena no valdību veidojošajām partijām - Jaunā konservatīvā partija (JKP) - pirmdien izplatīja ziņojumu presei, kurā norādīja, ka Latvijai būtu nepieciešams mainīt Covid-19 sertifikātu izmantošanu dažādos pasākumos Latvijā. Viena no sertifikātu sistēmas pamatfunkcijām bija inficēšanās ierobežošana, taču jaunākie dati liecinot, ka Covid-19 sertifikāti šo funkciju vairs nepilda tādā veidā, kā tas sākotnēji bija iecerēts.

JKP uzskata, ka pašreizējā Covid-19 sertifikātu sistēma radot zaudējumus valsts ekonomikai, tomēr nespējot darboties kā motivators tiem senioriem, kuri vakcināciju vēl nav veikuši, uzskata partijas pārstāvji.

Reizē no otrdienas spēkā stājās Eiropas Savienības (ES) regulas prasība par digitālā Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu ieceļošanai ES dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Šveicē, kas paredz, ka tas ir derīgs deviņus mēnešus.

Prasība par deviņu mēnešu jeb 270 dienu derīguma termiņu attiecas tikai uz ieceļošanu, savukārt prasības attiecībā uz vakcinācijas sertifikāta derīguma ilgumu un izmantošanu valsts iekšzemē - ēdināšanas iestāžu apmeklēšanai, veikalu apmeklēšanai, pakalpojumu saņemšanai un citos gadījumos, kad tiek prasīts uzrādīt derīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu - katra valsts nosaka individuāli.

Darba devējiem vairs nebūs jāiesniedz kontaktpersonu saraksti SPKC

Ņemot vērā omikrona paveida slimības apstākļus un lielo cilvēku inficēšanās apjomu, darba devējiem vairs nebūs Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) jāiesniedz kontaktpersonu saraksti, paredz valdībā otrdien atbalstītie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju.

Tāpat grozījumos paredzēts, ka kontaktpersonas ģimenes ārsts tiek informēts tikai nepieciešamības gadījumā - lai saņemtu darbnespējas lapu, kā arī tas, ka ģimenes ārsta prakse var nesniegt pakalpojumus, kas pacientiem nav kritiski, vai arī tos var saņemt pie citiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, komisijas autovadītāju medicīnisko izziņu izsniegšanai un ieroču nēsāšanas un uzglabāšanas atļaujas izsniegšanai.

Veselības ministrija (VM) grozījumu anotācijā norāda, ka, ņemot vērā faktu, ka pie šādiem inficēšanās rādītājiem, vairs nav iespējams apstrādāt visus datus ar kontaktpersonām, pašlaik nepieciešams pamata uzmanību vērst inficēto personu aprūpei un uzraudzībai.

Kontaktpersonām arvien būs jāvēro sava veselība un tikai nepieciešamības gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai ārstiem pamata uzmanību būtu iespējams pievērst Covid-19 inficēto personu aprūpei un uzraudzībai.

Grozījumi būs spēkā uz ārkārtējās situācijas laiku jeb līdz 28. februārim.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 68,4%. SPKC vērtējumā, patiesais saslimstības līmenis, visticamāk, ir lielāks, ņemot vērā antigēnu paštestu plašāku izmantošanu, pēc kuriem nav vairs jāveic apstiprinošais laboratorijas PĶR tests.

Valdība novirza 1,17 miljonus eiro Covid-19 apkarošanas mērķiem

Valdība otrdien piešķīra 1,17 miljonus eiro no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Covid-19 epidemioloģiskajai pārvaldīšanai ar telefona zvaniem un medikamentu pieejamībai.

Valdība piešķīrusi 724 049 eiro Covid-19 gadījumu epidemioloģiskajai pārvaldīšanai, līdz 30.jūnijam turpinot ārpakalpojumā iepirkt zvanu centra pakalpojumus. No šī finansējuma 489 805 eiro paredzēts piešķirt Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC), bet vēl 234 244 eiro - Veselības inspekcijai.

Tāpat 446 320 eiro piešķirti Nacionālajam veselības dienestam, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību Covid-19 ārstēšanas procesā. No šī finansējuma 231 280 eiro atvēlēti, lai nodrošinātu kombinēta monoklonālo antivielu preparāta "Casirivimab/imdevimab" pieejamību Covid-19 ārstēšanas procesā, un 215 040 eiro, lai nodrošinātu medikamenta "Regdanvimab" pieejamību.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 68,4%. SPKC vērtējumā, patiesais saslimstības līmenis, visticamāk, ir lielāks, ņemot vērā antigēnu paštestu plašāku izmantošanu, pēc kuriem nav vairs jāveic apstiprinošais laboratorijas PĶR tests.

Pēdējās septiņās dienās vērojams stacionēto pacientu skaita pieaugums: pagājušajā nedēļā vidēji dienā slimnīcās nonāca 107 cilvēki, bet nedēļu iepriekš - 80 cilvēki, turklāt lielākā daļa pacientu stacionēti ar Covid-19 pamatdiagnozi.

Ģimenes ārsti varēs uz laiku nesniegt pakalpojumus, kas nav kritiski

Lai padarītu pēc iespējas pieejamāku medicīnisko palīdzību akūtajiem un hroniskajiem pacientiem un atslogotu ģimenes ārstu darbu, uz laiku prakse varēs nesniegt pakalpojumus, kas nav kritiski, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

To vidū, piemēram, būs nosūtījumu izsniegšana darbspējas ekspertīzes komisijai, autovadītāju medicīniskās izziņas, ieroču nēsāšanas un uzglabāšanas atļaujas un Covid-19 kontaktpersonu medicīniska novērošana.

Pēc Veselības ministrijas paustā, šāds regulējums mazinās slodzi ģimenes ārstiem, jo, piemēram, nosūtījuma sagatavošana Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijai, lai pagarinātu invaliditātes termiņu, ir darbietilpīgs process, kas ietver nosūtījumus uz izmeklējumiem, rezultātu apkopošanu, pamatojumu ekspertīzes nepieciešamībai.

Pašlaik spēkā esošais regulējums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā iepriekš noteiktais invaliditātes termiņš automātiski tiek pagarināts uz sešiem mēnešiem, saglabājot iepriekš noteikto invaliditātes grupu, kā arī visas sociālās garantijas. Savukārt autovadītājiem nepieciešamās medicīniskās izziņas, ieroču nēsāšanas un uzglabāšanas atļaujas iedzīvotāji var saņemt arī, piemēram, veselības centros.

Tāpat paredzēts, ka ģimenes ārstiem nebūs jāveic kontaktpersonu medicīniska novērošana. Kā norāda ministrijā, cilvēkam, kuram ir Covid-19 inficētā kontaktpersonas statuss, ir jāvēro savs veselības stāvoklis un nepieciešamības gadījumā jāsazinās ar savu ģimenes ārstu. Savukārt darbnespējas lapa tiks izsniegta tikai gadījumos, ja darba pienākumi jāveic klātienē un darbiniekam nav iespēju piemērot saīsināto karantīnas laiku, piemēram, testēties pirms darba pienākumu veikšanas, saņemt negatīvu testēšanas rezultātu pēc kontakta ar inficēto vai veikt atkārtotu testu 3.-4. karantīnas dienā.

Vienlaikus ar šiem grozījumiem līdz ārkārtējās situācijas beigām darba devējiem, skolām, bērnudārziem un citiem kolektīviem atcelts pienākums apzināt kontaktpersonas, veidot to sarakstus un iesniegt tos Slimību profilakses un kontroles centrā. Šāds lēmums pamatots ar straujo Covid-19 omikrona paveida izplatību un iestāžu kapacitātes trūkumu apzināt kontaktpersonas.

Kā vēstīts, lai pacienti varētu saņemt informāciju par Covid-19 ārstēšanu mājas apstākļos, kopš 31. janvāra ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001 atkal strādā diennakts režīmā.

Pagarināts VKKF atbalsta programmas termiņš biļešu kompensācijai ārkārtējās situācijas ietekmētajiem pasākumu rīkotājiem

Ņemot vērā, ka ārkārtējā situācija ilgs līdz 28. februārim, valdība pagarinājusi atbalsta programmas termiņu, lai turpinātu atbalstu Covid-19 krīzes ietekmētajiem kultūras pasākumu rīkotājiem, kompensējot izmaksas, kas radušās, atdodot naudu skatītājiem par biļetēm uz ārkārtējās situācijas laikā atceltajiem kultūras pasākumiem.

Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule informēja, ka atbalsts turpināsies, īstenojot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammu "Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija"

Vizule uzsvēra, ka patlaban publisko pasākumu norises ierobežojumi, kas noteikti normatīvajā regulējumā, būtiski ietekmē kultūras un izklaides pasākumu rīkotājus un apmeklētājus.

Laika posmā no 2021. gada 11. oktobra līdz 2021. gada 21. oktobrim publiskie pasākumi nevarēja pulcēt vairāk kā 1000 apmeklētājus, papildus nosakot prasības attiecībā uz sēdvietu izkārtojumu un personalizāciju, kā arī nosakot nodrošināmo platību vienam apmeklētājam pasākumos bez sēdvietām.

Publisko pasākumu norise no 2021. gada 21. oktobra līdz 2021. gada 15. novembrim tika aizliegta, bet pēc tam atjaunoti sākotnējie nosacījumi, vienlaikus samazinot pieļaujamo apmeklētāju skaitu no 1000 uz 500 un aizliedzot pasākumu norisi, kas nenorisinās sēdvietās.

Ārkārtējā situācija pagarināta līdz 28. februārim un līdz ar to arī spēkā esošie darbības ierobežojumi kultūras pasākumiem, nosakot, ka var notikt tikai kultūras pasākumi ar fiksētām sēdvietām. Atkarībā no skatītāju zāles konfigurācijas faktiskā ietilpība ir ap 40 līdz 60%, ņemot vērā, ka sēdvietas jāizkārto pamīšus pa divām, starp tām paredzot vismaz divas brīvas sēdvietas.

KM pārstāve uzsvēra, ka līdz ar to kultūras pasākumu organizēšana daudziem kultūras norišu organizatoriem joprojām ir ekonomiski neiespējama, ņemot vērā, ka, saskaņā ar nozares sniegto informāciju, pie pasākuma aizpildījuma, kas ir tuvs 100%, organizators var gūt 5% līdz 20% peļņu no pasākuma rīkošanas, savukārt, organizējot pasākumu pie apmēram 50% aizpildījuma, pasākums nes zaudējumus. Organizatori ir spiesti atcelt pasākumus, kuru norise bija plānota no 2022. gada 11. janvāra līdz 2022. gada 28. februārim.

Līdz 10. maijam pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā

Ņemot vērā migrācijas jomā joprojām nemainīgi saspringto situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, valdība otrdien nolēma līdz 10. maijam pagarināt ārkārtējo situāciju Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Iekšlietu ministrija (IeM) minējusi, ka kopš pagājušā gada 10.augusta līdz vakardienai no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 5477 cilvēki. No 13.decembra robežu nelegāli šķērsot gribētāju skaits pieaudzis.

IeM skaidro, ka šāds straujš Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita pieaugums ir saistīts ar taktikas maiņu, proti, no 13. decembra trešo valstu valstspiederīgie mēģina nelikumīgi šķērsot robežu mazās grupās no trim līdz 12 personām vairākas reizes diennaktī un dažādās vietās.

Ministrija norāda, ka prognozējamais finansējums 2022. gada trīs mēnešiem, lai segtu papildu izdevumus, kas rastos ārkārtējās situācijas pagarināšanas dēļ, ir 3,888 miljoni eiro.

Primāri tiks izvērtēta iespēja izdevumus segt no šim mērķim attiecīgajai iestādei piešķirtajiem valsts budžeta un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, bet to nepietiekamības gadījumā - no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) valdības sēdē norādīja, ka kopumā iekšlietu dienesti sadarbībā ar armiju ar robežas kontroli ir tikuši galā izcili veiksmīgi. Ja situācija uz robežas būtiski uzlabosies, tad ārkārtējā situācija varētu beigties agrāk par 10. maiju.

Pērn vasarā valdība ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju izsludināja no 11. augusta līdz 10. novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz šā gada 10. februārim.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš pagājušā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

Vieglā auto vadītāja apliecības iegūšanas eksāmenā figūras būs jāveic ceļu satiksmē nevis ierobežotā laukumā

Mopēda un vieglās automašīnas vadītāja apliecības iegūšanas eksāmenā figūras jeb speciālie manevri turpmāk tiks veikti ceļu satiksmē, un daļu eksāmena jāvadās pēc navigācijas iekārtas norādēm, paredz šodien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi noteikumos par transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtību un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtību.

Paredzēts, ka jaunā kārtība stāsies spēkā šī gada 1. aprīlī.

Satiksmes ministrija skaidro, ka speciālo manevru veikšana ceļu satiksmē nevis norobežōtā laukumā, kā līdz šim, uzlabos jauno vadītāju gatavību patstāvīgi piedalīties ceļu satiksmē, jo gan apmācībā apgūtās, gan eksāmena laikā pārbaudītās iemaņas būs notikušas reālos apstākļos, kas sniegs ieguldījumu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Līdz šim vadīšanas eksāmenā personām jādemonstrē iemaņas figūru izpildē speciāli izveidotā eksaminēšanas laukumā. Lai arī, veicot figūras ar noteiktu kustību skaitu, tiek demonstrētas transportlīdzekļa kontrolēšanas pamatiemaņas, tomēr praksē daudzos gadījumos figūras tiek veiktas mehāniski, bez izpratnes. Tā kā figūru izpilde eksaminēšanas laukumā patlaban ir vadīšanas eksāmena būtiska sastāvdaļa, tad nereti vadītāja sagatavošanās posmā tai tiek veltīta daudz lielāka uzmanība nekā reālai dalībai ceļu satiksmē, un, nonākot ceļu satiksmē, jaunie vadītāji bieži vien nemāk novietot transportlīdzekli stāvvietā vai veikt citus manevrus, izmaiņu nepieciešamību skaidro Satiksmes ministrija.

Satiksmes ministrija arī norāda, ka autobūves attīstības rezultātā liela daļa automobiļu ir aprīkota ar drošības sensoriem, kas palīdz speciālos manevrus veikt droši. Turklāt nepieciešamības gadījumā eksaminācijas inspektors var pārņemt transportlīdzekļa vadības kontroli, tādejādi speciālo manevru izpilde ceļu satiksmē neradīs papildus draudus satiksmes drošībai.

Tāpat grozījumos ietverts punkts, kas paredz daļu vadīšanas eksāmena laika veltīt patstāvīgas braukšanas iemaņu pārbaudei, braukšanas maršrutu izvēloties pēc virzienu rādītājiem vai izmantojot navigācijas iekārtu. Satiksmes ministrija skaidro, ka, attīstoties tehnoloģijām un mainoties transportlīdzekļu vadītāju paradumiem, nepieciešams paredzēt iespēju eksāmenos izmantot navigācijas iekārtu, lai novērtētu topošā vadītāja kompetenci braukt, vadoties pēc tās norādēm.

Satiksmes ministrija skaidro, ka pirms jauno tiesību normu piemērošanas ir jāveic sagatavošanās, piemēram, autoskolu un apmācāmo personu informēšana un eksaminācijā iesaistīto darbinieku apmācība, tāpēc noteikumu projektā paredzēts, ka jaunā vadīšanas eksāmenu pieņemšanas kārtība stāsies spēkā šī gada 1. aprīlī.

Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirs vēl 250 miljonus eiro

Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma kompensēšanas pasākumiem šā gada valsts budžetā atvēlētie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tiks palielināti vēl par 250 miljoniem eiro, otrdien nolēma valdība.

Sākotnēji likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tika paredzēti 82 570 325 eiro, teikts valdības rīkojuma anotācijā.

Ņemot vērā, ka 2022. gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā nebija skaidrs par 2022. gadā papildus nepieciešamā finansējuma apmēru Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai, likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" tika iekļauts 53. pants par finanšu ministram dotām tiesībām palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un vienreizējām valsts budžeta investīcijām.

Tāpat finanšu ministram likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" paredzētas tiesības palielināt budžeta likumā noteikto maksimālo valsts parādu 2022. gada beigās un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

Lai nodrošinātu finansējumu Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un vienreizējām valsts budžeta investīcijām, 6. janvārī valdība nolēma šā gada budžetā līdzekļus neparedzētiem gadījumiem palielināt par 300 miljoniem eiro. Līdz ar to kopējais līdzekļu neparedzētiem gadījumiem apmērs sasniedza 382 570 325 eiro. Savukārt, ņemot vērā līdz 27. janvārim no tiem pārdalīto finansējumu ar Finanšu ministrijas rīkojumiem, pieejamais līdzekļu atlikums vēl ir 259 898 211 eiro.

Šobrīd ir jau pieņemta virkne Ministru kabineta rīkojumu, kā arī ir sagaidāmi papildu pieprasījumi no nozaru ministrijām atbilstoši līdz šim pieņemtajiem Ministru kabineta konceptuālajiem lēmumiem saistībā ar izstrādātiem atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un noteikto aizliegumu un ierobežojumu radīto zaudējumu kompensējošiem pasākumiem.

Līdz ar to, pēc valdības rīkojuma anotācijā paustā, ar programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamiem līdzekļiem nav iespējams nodrošināt finansējumu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteiktiem laikā terminētiem valsts atbalsta pasākumiem, lai mazinātu negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistīti ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu.

Lai nodrošinātu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto laikā terminēto atbalsta pasākumu īstenošanu, bija nepieciešams palielināt līdzekļu neparedzētiem gadījumiem apmēru par vēl 250 miljoniem eiro.

Paredzēts, ka Labklājības ministrija sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ne vairāk kā 44 250 390 eiro apmērā.

Covid-19 informatīvais tālrunis 8345 turpinās darboties vismaz līdz maija beigām

Covid-19 informatīvais tālrunis 8345 turpinās darboties vismaz līdz maija beigām, paredz otrdien valdībā tā darbības turpināšanai apstiprinātais finansējums no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Lai segtu tālruņa izmaksas par darbu decembrī un no šī gada janvāra līdz maijam, nepieciešami 64 847 eiro.

Valsts kanceleja norāda, ka tālrunis 2020. gada martā izveidots, lai operatīvi sniegtu atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem saistībā ar Covid-19 un nepārslogotu veselības nozares iestādes ar iedzīvotāju zvaniem par dažādiem arī ar veselības nozari nesaistītiem jautājumiem.

Kopš tālruņa izveides zvanu skaits ir būtiski pieaudzis no 4500 zvaniem sākotnējos darbības mēnešos, sasniedzot pat 17 572 iedzīvotāju zvanus 2021. gada jūlijā. Savukārt 2021. gada oktobrī zvanu skaits bija vairāk nekā 40 000.

Lielākā daļa jeb apmēram 60% zvanītāju jautājumi ir saistīti ar veselības tēmu. Pārējie jautājumi bijuši par pārvietošanos, drošības pasākumiem, nodarbinātību, izglītību, atbalsta pasākumiem, kā arī par pulcēšanās ierobežojumiem, robežšķērsošanu un ierobežojumu kontroli.

Vienas sarunas ilgums vidēji ir aptuveni divas minūtes.

Valsts kanceleja skaidro, ka, kopš vienotā informatīvā tālruņa darbības sākuma ir ievērojami pieaugušas pakalpojuma nodrošinātāja SIA "Tet" operatoru zināšanas un kompetence par plaša spektra jautājumiem, kas interesē iedzīvotājus saistībā ar Covid-19 pandēmiju. "Tet" katru mēnesi rīko arī apmācības darbiniekiem, izmantojot valsts pārvaldes sagatavotos un pieejamos resursus, kā rezultātā operatori spēj atbildēt uz jautājumiem paši, tādā veidā ievērojami samazinot pāradresēto zvanu skaitu uz valsts iestādēm.

Dziesmu un deju svētku amatierkolektīvu dalībniekiem mēģinājumos nodrošinās bezmaksas Covid-19 paštestus

Valdība šodien lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu laikā Dziesmu un Deju svētku kustības dalībniekiem pirms mēģinājumiem veikt bezmaksas Covid-19 paštestus.

KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale informēja, ka līdz ar šo lēmumu normatīvajā regulējumā papildinātas fizisko personu grupā uzskaitītās personu kategorijas, kas no pašvaldības bez atlīdzības var saņemt epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursus - dziesmu un deju kustības nodrošināšanā iesaistītie amatierkolektīvu dalībnieki no savām pašvaldībām varēs saņemt Covid-19 paštestus.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pauda gandarījumu par valdības un Ministru prezidenta izpratni un atbalstu Dziesmusvētku kustībai, par to liecina gan papildu piešķirtais finansējums 2022. gada valsts budžetā kolektīvu vadītājiem, gan lēmums pašvaldībām izsniedzamo valsts apmaksāto Covid-19 testu grupu papildināt ar jaunu pozīciju - testiem dziesmusvētku kustības nodrošināšanā iesaistītajiem 40 000 kolektīvu dalībniekiem. Pēc ministra paustā, tas ir būtisks solis ceļā uz tradīcijas simtpiecdesmitgadi 2023. gadā.

Kokale norādīja, ka tuvākā mēneša laikā dziesmu un deju svētku kustības turpinātībā iesaistītajiem koru un deju amatierkolektīvu dalībniekiem epidemioloģiski drošākam mēģinājumu procesam tiks nodrošināti 320 000 Covid-19 paštestu. Plānots, ka paštestus koru un deju mēģinājumu dalībnieki veiks divas reizes nedēļā.

Valsts apmaksās vakcināciju pret gripu arī cilvēkiem no 50 gadu vecuma un visiem bērniem

Valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu varēs saņemt visi bērni līdz 18 gadu vecumam un iedzīvotāji no 50 gadu vecuma, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Vakcinācijas noteikumos.

Veselības ministrija norāda, ka šāda kārtība būs spēkā šajā gripas sezonā atbilstoši pieejamajam pretgripas vakcīnu apjomam.

Šajā gripas sezonā ievērojami paplašināts to iedzīvotāju loks, kuri var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu. Aizvadītā gada decembrī papildus jau noteiktajām personu grupām tika paplašināts pretgripas vakcīnu saņēmēju loks, iekļaujot Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm - policistus, ugunsdzēsējus, robežsargus -, vispārējās izglītības iestāžu pedagogus, ieslodzītos un ieslodzījumu vietās nodarbinātos, kuri nonāk tiešā saskarē ar ieslodzītajiem.

Pēc Veselības ministrijas paustā, šie lēmumi ir saistīti ar gripas aktivitātes palielināšanos visā Eiropas reģionā.

Turpinot gripas monitoringu, Latvijā pagājušajā nedēļā ģimenes ārstu praksēs tika reģistrēti seši klīniskie gripas gadījumi - Daugavpilī un Liepājā. Vienlaikus saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām ir ievērojami augstāka nekā iepriekšējā sezonā.

Par slimnīcā nogādātiem gripas pacientiem ziņojusi Rēzeknes slimnīca, kurā stacionēti seši pacienti, un par vienu hospitalizētu gripas pacientu informēja Daugavpils reģionālā slimnīca.

Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija informē, ka no izmeklētajiem 55 klīniskajiem paraugiem sešos apstiprināti A tipa gripas vīrusi, kuriem noteikt A/H3 apakštips.

Vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām - sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un citi, kuriem ir novājināta imunitāte. Vienlaikus vakcinēties pret gripu ir būtiski arī citām personu grupām, kurām savas profesionālās nodarbošanās dēļ pastāv paaugstināts inficēšanās risks.

Veselības ministrija skaidro, ka vakcinēties nepieciešams savlaicīgi, lai, sākoties lielākam gripas pacēlumam, organismam jau būtu aizsardzība. Tāpat ministrija atgādina, ka gripas vakcīnu var saņemt kopā ar vakcīnu pret Covid-19.

Valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas var saņemt ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta. Informācija un ieteikumi iedzīvotājiem par gripas profilakses pasākumiem pieejama Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā, savukārt par valsts apmaksāto vakcināciju pret gripu Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

Latvija ziedos vakcīnas pret Covid-19 Bangladešai, Moldovai, Tunisijai un Ukrainai

Ministru kabinets (MK) otrdien pieņēma lēmumu atbalstīt Ārlietu ministrijas (ĀM) virzīto iniciatīvu ziedot vakcīnas pret Covid-19 Bangladešai, Moldovai, Tunisijai un Ukrainai.

ĀM informēja, ka 14 400 "Astra Zeneca" vakcīnas tiks ziedotas Tunisijai, 50 000 "Janssen" vakcīnu - Bangladešai, 80 000 "Janssen" vakcīnu - Moldovai un 20 000 "Janssen" vakcīnu - Ukrainai.

Pēc ĀM paustā, vakcīnu saņēmēji izraudzīti, ņemot vērā Latvijas ārpolitiskās prioritātes - stabilitātes veicināšanu kaimiņu reģiona valstīs, Latvijas drošības interešu nodrošināšanu un sadarbības sekmēšanu ar dažādiem reģioniem pasaulē.

Eiropas Savienība (ES) un tās dalībvalstis kā vienota komanda jeb "Team Europe" līdz 2022. gada 18. janvārim ir ziedojušas 383 miljonus vakcīnu devu. 81% ziedojumu veikti ar "Covax" mehānisma starpniecību, bet 19% - divpusēji.

Latvija līdz 2022. gada 31. janvārim ir ziedojusi 473 070 vakcīnu devu šādām valstīm: Albānijai - 30 000, Beninai - 80 000, Ēģiptei - 115 000, Gruzijai - 83 070, Kenijai - 55 200, Moldovai - 30 000, Tunisijai - 49 800 un Vjetnamai - 30 000.

Ziedošanai ar "Covax" mehānisma starpniecību Latvija ir nodevusi 610 200 "Astra Zeneca" un 105 000 "Janssen" vakcīnu devu. Pirmie 48 000 "Astra Zeneca" vakcīnu devu 2022. gada 11.janvārī tika piegādāti Indonēzijai. Nākamie 84 000 "Astra Zeneca" devu tiks sūtīti Alžīrijai.

Latvija ES un ANO formātos atbalsta nepieciešamību dalīties ar vakcīnām, lai veicinātu globālo vakcināciju un atbalstītu trešās valstis Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

ĀM norādīja, ka "Team Europe" ir lielākais ieguldītājs "Covax" instrumentā - papildus ziedotajām vakcīnām ES un dalībvalstis tajā ir ieguldījušas aptuveni 3 miljardus eiro. Izmantojot šo instrumentu, Eiropas Komisija paredz investēt 1 miljardu eiro, lai attīstītu vakcīnu ražošanu Āfrikā. ES ieguldījums vakcīnu solidaritātē ir īpaši svarīgs, lai veicinātu globālo vakcināciju un cīņu pret pandēmiju.

IeM piešķir vēl nepilnus 2,73 miljonus eiro izdevumiem par pandēmijas piemaksām un virsstundām

Valdība otrdien nolēma piešķirt nepilnus 2,73 miljonus eiro Iekšlietu ministrijai (IeM), lai segtu izdevumus par virsstundu darbu un piemaksām pandēmijas laikā.

Nauda piešķirta no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

2 515 967 eiro nepieciešami, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar piemaksām policistiem un robežsargiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un tā seku novēršanu pērn decembrī. Tāpat šī nauda nepieciešama virsstundu darba apmaksai par laika periodu no pērnā septembra līdz decembrim.

209 581 eiro nepieciešams, lai kompensētu papildu izdevumus par vidējās izpeļņas pieaugumu, kas radies, nosakot piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, un samaksu par virsstundu darbu saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu.

Jau ziņots, ka līdzīgiem mērķiem pērn valdība policistiem un robežsargiem par virsstundu darbu un piemaksām pandēmijas laikā piešķīra vismaz 14,2 miljonus eiro.

Kritēriji piemaksas piešķiršanai joprojām ir nemainīgi, proti, amatpersona ir tiešā saskarē ar Covid-19 inficētām vai iespējami inficētām personām. Tāpat pienākas amatpersonai, kura piedalās pasākumos, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un noteikto ierobežojumu kontroli.

Piešķir 1,176 miljonus eiro Rīgas metropoles areāla transporta reformas īstenošanas pētījumu izstrādei

Rīgas metropoles areāla transporta reformas īstenošanai nepieciešamo pētījumu, novērtējumu un saistītās dokumentācijas izstrādei piešķirs 1,176 miljonus eiro, šodien lēma valdība.

Satiksmes ministrija skaidro, ka, ņemot vērā izaicinājumus saistībā ar pieaugošām siltumnīcefekta gāzu emisijām, gaisa un trokšņa piesārņojumu, kā arī sastrēgumiem un ceļu satiksmes negadījumiem, atbilstoši Eiropas zaļajiem mērķiem un Eiropas Komisijas rekomendācijām Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pilsētmezglam, ilgtermiņā plānots attīstīt drošu, ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu.

Ilgtspējīgai Rīgas un Pierīgas transporta reformas īstenošanai ir nepieciešams veikt izpētes darbus, tostarp dzelzceļa pakalpojuma piedāvājumam, optimālam dzelzceļa elektrifikācijas scenārijam un bezizmešu ritošā sastāva tehnoloģijām. Tāpat izpēte nepieciešama sabiedriskā transporta un mikromobilitātes infrastruktūras, maršrutu un multimodālo mobilitātes punktu un saistīto nosacījumu novērtējumam un attīstībai, kā arī saistīto dokumentu izstrādei.

Ministrija skaidro, ka plānoto aktivitāšu ietvaros 2023. gadā tiks sagatavots integrēta sabiedriskā transporta priekšlikums Rīgas metropoles areālam, uz kā pamata tiks izstrādāts ilgtspējīgs sabiedriskā transporta plāns, kas vienlaikus tiks veidots kā daļa no Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga mobilitātes plāna un ietver maršrutu tīkla attīstības plānu, biļešu cenu (tarifu) politiku, integrētu stratēģisko kustības grafiku, plānotos pārvadājumu apjomus un citus nosacījumus.

Minēto izpētes un reformas sagatavošanas pasākumu īstenošanai plānots viens miljons eiro Kohēzijas fonda finansējuma no Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējuma pārdales un valsts budžeta finansējums 176 400 eiro apmērā. Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir Satiksmes ministrija, tā īstenošana plānota līdz 2023. gada beigām.

Rīgas metropoles areāla transporta reformu plānot īstenot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros, lai mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Kopumā šim mērķim plānots 295 miljonu eiro ANM finansējums.

Organizēs papildu atlases kārtu programmā mazo, vidējo komersantu izveidei un attīstībai

Programmā mazo, vidējo komersantu izveidei un attīstībai pieejamā finansējuma sadalei tiks organizēta vēl viena papildu atlases kārta, paredz šodienas valdības lēmums.

Pašlaik konkrētajā pasākumā "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos" ir pieejami vēl vismaz 246 800 eiro.

Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka papildu kārtas mērķis ir veicināt komersantu attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaisti kapitāla tirgos, tādējādi paaugstinot komersantu starptautisko konkurētspēju, kā arī attīstīt kapitāla tirgu Latvijā.

Jaunu projektu iesniegumu atlases kārtu būs iespējams izsludināt mēneša laikā no noteikumu grozījumu stāšanās spēkā, līdz ar to faktiskā projektu īstenošana tiktu sākta šī gada jūnijā vai jūlijā.

Valdība atbalsta jauno zinātnes bāzes finansējuma modeli

Valdība šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Zinātnes un augstākās izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem".

Informatīvais ziņojums iezīmē starptautiskā izvērtējuma tālāko sasaisti ar zinātnes un arī augstākās izglītības finansējumu Latvijā, tajā skaitā iezīmējot galvenos pamatprincipus attiecībā uz lielāko valsts budžeta programmu zinātnē - zinātnes bāzes finansējumu.

IZM informē, ka plānotās izmaiņas zinātnes bāzes finansējumā ir vērstas gan uz administratīvā sloga mazināšanu un lielāku caurspīdīgumu, gan lielāku piešķirtā finansējuma stabilitāti, prognozējamību un snieguma veicināšanu. Integrācija ar starptautiskā novērtējuma rezultātiem ir nodrošināta arī ar iekšējo un ārējo konsolidāciju un pārvaldības uzlabošanu, kur nozīmīga ir sasaiste ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu (ANM) Latvijai.

Vienlaikus saistībā ar bāzes finansējuma aprēķinu jaunais modelis piedāvā būtiski palielināt rezultatīvo rādītāju nozīmi finansējuma piešķīrumā, būtiski mainot esošo pieeju, kur gandrīz 90% aprēķina ietekmē tieši zinātnieku skaits slodzēs.

Kā norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), pārejot uz jauno aprēķina formulu, rezultatīvajiem rādītājiem tiktu piešķirts 60% īpatsvars līdzšinējo 10% vietā.

Paredzēts, ka jaunais zinātnes bāzes finansējuma modelis aprēķinos balstīsies uz zinātnisko institūciju zinātniskajiem darbiniekiem izmaksāto atalgojumu, īstenotajiem pētniecības līgumpētījumiem un zinātniskās darbības rezultātiem, tajā skaitā izcila līmeņa zinātniskajām publikācijām.

Tāpat modelis balstīsies uz jauno zinātnieku ataudzes nodrošināšanu, papildu finansējumu par augstiem starptautiskā novērtējuma rezultātiem un atbalstu nacionālas nozīme zinātniskajai infrastruktūrai no 2024. gada.

IZM norāda, ka jaunais zinātnes bāzes finansējuma modelis veidots pēc diskusijām ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, Latvijas Zinātņu akadēmiju un citām iesaistītajām pusēm. Informatīvā ziņojuma izstrāde sākās 2021. gada vasarā ar sabiedrisko apspriedi un diskusijām ar nozares organizācijām.

Pēc ziņojuma apstiprināšanas IZM līdz šī gada februāra beigām izstrādās jaunus zinātnes bāzes finansējuma Ministru kabineta noteikumus.

IZM informēja, ka šī gada valsts budžetā zinātnes bāzes finansējumam papildus piešķirti 7,6 miljoni eiro, kas ļaus zinātniskajām institūcijām attīstīties, lai zinātnes bāzes finansējums varētu nodrošināt to stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Nosaka valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslu iekārtošanas un uzturēšanas prasības

Valdība otrdien pieņēma valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslu iekārtošanas un uzturēšanas prasības.

Pieņemtie noteikumi nodrošināšot efektīvu Valsts robežsardzes funkciju izpildi, kā arī ātru un efektīvu valsts ārējās robežas infrastruktūras izbūvi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju un Krieviju.

Minētie noteikumi izpilda arī Valsts kontroles 2020.gada 8.janvāra revīzijas ziņojumā ietvertos ieteikumus saistībā ar valsts robežas joslas iekārtošanu un uzturēšanu, nodrošinot normatīvajiem aktiem atbilstošu un ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Noteikumos ietvertais tiesiskais regulējums atsevišķos valsts robežas joslas iekārtošanas aspektos atšķiras no pašlaik spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos ietvertā tiesiskā regulējuma. Izmaiņas normatīvajā aktā bija nepieciešamas, lai atsevišķas valsts ārējās robežas joslas iekārtotu atbilstoši šī brīža situācijai.

Ņemot vērā, ka valsts robežas joslas iekārtošana gar Latvijas-Krievijas valsts robežu vairumā posmu ir pabeigta, noteikumos ietvertās prasības attiecinās uz tiem valsts robežas joslas posmiem, kuru iekārtošana tiks sākta pēc noteikumu stāšanās spēkā.

Līdz ar to tajos posmos, kur valsts robežas joslas iekārtošana jau ir pabeigta, nebūs nepieciešams veikt izmaiņas.

Zemes īpašnieki varēs apvienot būves ar nenoskaidrotu piederību

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, lai dotu iespēju zemes īpašniekiem vienkāršotā tiesvedības procesā apvienot vienotā īpašumā uz savas zemes atrodošās ēkas ar nenoskaidrotu piederību, kas uzceltas vēl padomju laikā.

Tieslietu ministrijas (TM) rosinātās izmaiņas attieksies tikai uz padomju periodā būvētām būvēm, proti, būvēm ar nenoskaidrotu piederību, kas uzceltas līdz 1993. gada 5. aprīlim jeb līdz Zemesgrāmatu likuma spēkā stāšanās brīdim.

Vienlaikus grozījumi radīs iespēju atrisināt nenoskaidrotas piederības būvju nojaukšanas kārtību, ja zemesgabala īpašnieks nav ieinteresēts šādu būvi saglabāt, tādējādi atbrīvojot zemes īpašnieku no padomju laikos celtas būves celtniecības un pastāvēšanas legalizācijas prasības.

Ar jaunajām izmaiņām paredzēts virzīties uz zemes un ēkas vienotības principa ieviešanu, tas ir, vienotu īpašumu. Tāpat jaunais regulējums izpildīs Valsts kontroles ieteikumu izstrādāt normatīvo regulējumu nekustamo īpašumu, kuriem nav pieejami īpašumtiesību apliecinoši dokumenti, īpašuma tiesību noteikšanai.

Valsts zemes dienesta 2020. gada 3. marta ziņojumā par būvju ar nenoskaidrotu piederību problemātiku norādīts, ka valstī ir vairāk nekā 191 000 ēku ar statusu "nenoskaidrota piederība". Pēc būvju tipa ar "nenoskaidrotu piederību" aptuveni 65% ir dzīvojamo māju palīgēkas.

"Mēs turpinām TM iesākto dalītā īpašuma reformu. Latvijā aptuveni 7% no visām ēkām kadastra informācijas sistēmā nav noteikta piederība. Tāpēc TM izstrādājusi izmaiņas tiesiskajā regulējumā, lai zemes īpašnieki uz viņu zemes esošo nenoskaidrotas piederības būvi varētu ierakstīt zemesgrāmatā, pievienojot savam zemes īpašumam," paziņojumā presei norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Jaunais regulējums dos iespēju zemes īpašniekiem sakārtot īpašumtiesības uz visām būvēm, un ar savu vienoto īpašumu viņi varēs rīkoties kā pilnvērtīgi saimnieki, uzsver tieslietu ministrs.

Grozījumi vēl jāpieņem Saeimai.

Valdība apstiprina Atveseļošanas fonda darbības kārtību

Valdība otrdien apstiprināja Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda plāna darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija (EK) un Latvija.

Darbības kārtība ir nepieciešama, lai detalizēti noteiktu, kā uzraugāms Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju īstenošanas progress, kā arī lai noteiktu maksājumu pieprasījumu grafiku Latvijai piešķirtā Atveseļošanas fonda finansējuma saņemšanai.

Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija jau līdz šim ir veikusi koordinējošo funkciju Atveseļošanas fonda plāna izstrādē un īstenošanā, valdība pilnvaroja finanšu ministru parakstīt darbības kārtību no Latvijas puses.

Lai saņemtu Atveseļošanas fonda finansējumu, Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām, Valsts kanceleju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Finanšu izlūkošanas dienestu un Valsts ieņēmumu dienestu izstrādāja Atveseļošanas fonda plānu, saskaņojot to ar EK. 2021. gada 13. jūlijā Atveseļošanas fonda plāns ir apstiprināts ES Padomē.

2021. gada 3. septembrī tika parakstīts finansēšanas nolīgums ar EK, lai Latvija saņemtu tai piešķirto ES Atveseļošanas fonda finansējumu 1,82 miljardu eiro apmērā, un avansa maksājums 13% apmērā no Latvijas piešķīruma - 237 miljoni eiro - saņemts 10. septembrī.

Finansēšanas nolīgumā ir noteikts, ka darbības kārtību nepieciešams parakstīt pirms pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas EK. Saskaņā ar darbības kārtības projektā iekļauto maksājumu pieprasījumu grafiku pirmās finanšu iemaksas daļas maksājuma pieprasījums 231 miljonu eiro apmērā iesniedzams ne vēlāk kā 2022. gada otrajā ceturksnī.

Nodrošinot darbības kārtības nosacījumu izpildi, Atveseļošanas fonda plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas savlaicīgi izvērtē riskus un rosina priekšlikumus rīcībai Finanšu ministrijas pusgada ziņojumā vai, ja ir nepieciešama ātra rīcība Atveseļošanas fonda investīciju ieguldījumu efektivizēšanā, virza atsevišķu informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā.

Darbības kārtība paredz, ka gadījumos, kad pēc minētajām rīcībām institūcijas konstatē, ka Atveseļošanas fonda plānā un pielikumos noteiktos rādītājus nebūs iespējams sasniegt vai nepieciešamas izmaiņas Atveseļošanas fonda plānā un tā pielikumos saistībā ar noteikto izmaksu aprēķina metodiku, kā arī jebkādas citas būtiskas izmaiņas, institūcijām jāinformē Finanšu ministrija kā Atveseļošanas fonda plāna koordinējošo iestādi par nepieciešamību gatavot grozījumus plānā.

Finanšu ministrija kā Atveseļošanas fonda plāna koordinējošā iestāde izvērtēs rosināto grozījumu Atveseļošanas fonda plānā nepieciešamības pamatojumu. Par būtiskām izmaiņām tiek uzskatītas tādas izmaiņas, kas nav iespējams bez attiecīgiem grozījumiem aktuālajā apstiprinātajā Atveseļošanas fonda plānā un tā pielikumos.

Vērtējot priekšlikumus Atveseļošanas fonda plāna un darbības kārtības grozījumiem, Finanšu ministrija izvērtēs iespējamību atskaites punktus un mērķus izpildīt līdz maksājuma pieprasījuma iesniegšanai EK.

Gadījumos, kad konkrētajam maksājuma pieprasījumam piekrītošos atskaites punktus un mērķus ir iespējams izpildīt indikatīvajā maksājuma pieprasījuma laika grafikā vai līdz attiecīgā kalendārā gada beigām, Finanšu ministrija izskatīs iespējas pielāgot konkrētā maksājuma pieprasījuma iesniegšanu EK, lai nodrošinātu attiecīgo atskaites punktu un mērķu izpildi un izvairītos no Atveseļošanas fonda plāna un darbības kārtības grozījumiem.

Valdība atbalsta attālināto darba vīzu regulējumu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumu projektu, lai ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja persona vēlas uzturēties Latvijā, saglabājot darba attiecības ar ārpus Latvijas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai.

Likumā ar trešās valsts pilsoni apzīmē ārzemnieku no jebkuras valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveici.

Kā to pierāda citu valstu pieredze ar attālinātā darba vīzu, šis risinājums veicinās augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, tādējādi veicinot komercdarbību un tautsaimniecības attīstību. Šis risinājums arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā.

Pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdību izdevumiem un izglītotāku darbaspēku, norāda iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).

"Valstis, kas ieviesušas attālinātā darba vīzas, norāda, ka šāds risinājums veicina augstas kvalifikācijas imigrantu ieceļošanu. Latvija ir droša valsts Eiropas Savienībā, ar brīnišķīgu dabu un samērā lētām dzīvošanas izmaksām. No šejienes ir viegli doties uz jebkuru citu valsti Eiropā. Es ceru, ka šis mūsdienīgais regulējums ļaus mums piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku," norāda iekšlietu ministre.

Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu - attālinātā darba veicēju - reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas.

Lai iegūtu attālinātā darba vīzu, ārzemniekam būs jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt plānots noteikt, ka darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā. Vīzas saņēmējam netiktu piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijā, kā arī nebūs tiesību saņemt sociālo palīdzību, un tās nav sociāli apdrošinātas Latvijā.

Plānots, ka pēc vīzas termiņa beigām varēs pieprasīt atkārtotu vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu vēl uz vienu gadu.

Lai likums varētu stāties spēkā, tas vēl būs jāpieņem Saeimā.

Patlaban trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, ir ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā, taču tas neatbilst attālinātā darba izplatības kāpumam globālā mērogā.

Latvijas filmu industrijai piešķir 6 miljonus eiro jaunu pilnmetrāžas filmu un seriālu izveidei

Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas otrdienas sēdē lēma par 5,1 miljona eiro "React-EU" finansējuma un 900 000 eiro valsts budžeta līdzekļu piešķīrumu Latvijas filmu industrijai, lai tajā strādājošie vieglāk varētu pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās negatīvās sekas nozarē.

KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale informēja, ka par iegūtajiem 6 miljoniem eiro būs iespējams uzņemt sešas līdz astoņas jaunas Latvijas pilnmetrāžas filmas un seriālus.

Pēc Kokales paustā, KM piesaistītais finansējums ļaus izveidot kvalitatīvas, mākslinieciski augstvērtīgas Latvijas pilnmetrāžas filmas, kā arī oriģinālseriālus, ražošanas procesā saglabājot darbavietas nozarē strādājošajiem. Uzņemtie jaunie kino darbi veicināšot plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību pašmāju auditorijā.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) skaidro, ka Latvijas valsts simtgades programmā būtiska loma tika atvēlēta arī nacionālā kino tapšanai. Lai noturētu simtgades laikā sasniegto līmeni nozares attīstībā, turpmākajos gados bija svarīgi rast iespējas papildu finansējuma piesaistē.

"Covid-19 laikā kinonozarei tika piešķirts papildfinansējums un darbība neapstājās, tieši otrādi - tapa un top daudzas jaunas filmas, tā veicinot gan nodarbinātību, gan profesionālo prasmju mērķtiecīgu pielietošanu," akcentēja Puntulis.

Pēc viņa paustā, ar šīsdienas valdības lēmumu nozarei būs iespēja divu gadu laikā radīt sešas līdz astoņas filmas.

Lai programmu ieviestu, Nacionālais kino centrs (NKC) īstenos projektu atlasi - izveidos ekspertu padomi un atlasīs projekta sadarbības partnerus - filmu producentus, kuri projekta laikā varēs veikt sešu līdz astoņu filmu un seriālu ražošanu. NKC ekspertu padome veiks projektu mākslinieciskās un profesionālās kvalitātes vērtējumu. Savukārt projektu atlases un ieviešanas uzraudzību veiks Finanšu ministrijas padotības iestāde - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Kokale norādīja, ka NKC projektu pieteikšanu plāno izsludināt līdz 7. februārim. Jaunos seriālus un filmas būs jāuzņem līdz 2023. gada beigām. Paredzēts, ka ekspertu padome projektus vērtēs atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem par kārtību, kādā NKC piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem.

Tā kā Covid-19 pandēmijas izraisītā ārkārtējā situācija un ar tās izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, ir būtiski ietekmējuši kultūras un radošās nozares, kur strādājošo radošo personu un organizāciju darbība tikusi pilnībā apturēta, Latvijai pieejams "React-EU" finansējums, kurā paredzēts sniegt atbalstu kultūras un radošajām nozarēm krīzes seku pārvarēšanai gan tās laikā, gan arī pēc tās.

Atbalsts tiks īstenots trīs virzienos: atbalsts profesionālām nevalstiskām kultūras nozares organizācijām, daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijā, atbalsts kino industrijas uzņēmumiem, veicinot to profesionālo kapacitāti un izaugsmi. Atbalsta nosacījumus katram no virzieniem paredzēts izstrādāt atsevišķu MK noteikumu veidā.

Valdība "Daugavas stadionam" piešķir 451 376 eiro, ko samaksāt "Sāgas fondam" par ieguldījumu nomātajā ledus hallē

Valdība šodien VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" no valsts budžeta piešķīra 451 376 eiro, ko samaksāt SIA "Sāgas fonds" par ieguldījumu nomātajā ledus hallē.

Saskaņā ar Augstākās tiesas (AT) spriedumu "Daugavas stadionam" būs jāsamaksā 430 131 eiro Ralfa Bukarta uzņēmumam SIA "Sāgas fonds" par ieguldījumu stadiona ledus hallē.

Vienlaikus no "Daugavas stadiona" tiks piedzīti papildu līdzekļi 21 245 eiro apmērā - ar lietas viešanu saistītie izdevumi 9438 eiro apmērā un tiesas izdevumi par samaksāto valsts nodevu 11 807 eiro apmērā.

"Daugavas stadions" bija norādījis, ka tā rīcībā nav līdzekļu 451 376 eiro apmērā no saimnieciskās darbības, lai varētu izpildīt Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 16. septembra spriedumu. Tāpēc pērn decembrī "Daugavas stadions" bija lūdzis IZM piešķirt minētos finanšu līdzekļus.

Vienlaikus "Daugavas stadions" bija iesniedzis Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas pieteikumu par 2021. gada 16. septembra sprieduma izpildes atlikšanu, pagarinot naudas atmaksas termiņu par 60 dienām.

Termiņš tiesas sprieduma labprātīgai izpildei ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 13. janvāra lēmumu noteikts līdz 7. februārim.

Kā risinājumu IZM saredz piešķirt "Daugavas stadionam" finanšu līdzekļus no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", tādējādi neapdraudot valsts kapitālsabiedrības pamatfunkciju izpildi un īstenojot attīstības projektus, kas paredz vecināt Rīgas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu.

Piešķirot līdzekļus spēkā esošā tiesas sprieduma izpildei, IZM kā 100% atbalsta saņēmēja un "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" īpašniece rīkojas kā tirgus ekonomikas dalībnieks atbilstoši privātā kreditora principam. IZM norāda, ka līdzīgos apstākļos jebkurš uzņēmuma īpašnieks arī privātā sektorā, kas darbojas normālos tirgus ekonomikas apstākļos, rīkotos līdzīgi, lai novērstu negatīvās sekas uzņēmuma darbībai un pastāvēšanai spēkā stājušā tiesas sprieduma labprātīgas neizpildes gadījumā.

Plānots, ka pēc līdzekļu saņemšanas no Finanšu ministrijas "Daugavas stadionam" tiks pārskaitīti 451 375,89 eiro apmērā, bet 0,11 eiro līdz 31. decembrim paliks IZM Valsts kases kontā līdz tā slēgšanai.

Vides inspektoriem maksās speciālās piemaksas par darbu riska apstākļos

Vides inspektoriem tiks maksātas speciālās piemaksas par darbu riska apstākļos, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību.

Noteikumu projekta mērķis ir radīt tiesisku mehānismu, lai kompensētu Valsts vides dienesta (VVD) un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valsts vides inspektoriem darba, kas saistīts ar īpašu risku, radītās sekas.

VVD inspektori veic vides aizsardzības normatīvo aktu kontroli, kas ietver piesārņojošo darbību, atkritumu apsaimniekošanas darbību, ķīmisko vielu un jonizējošā starojuma avotu lietošanas, zvejas, zemes dzīļu, augsnes un ūdens resursu ieguves uzraudzību.

Savukārt DAP inspektori veic vides aizsardzības normatīvo aktu kontroli, kas ietver valsts nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu, mikroliegumu apsaimniekošanu un aizsardzību, kā arī starptautiskajā tirdzniecībā apdraudēto sugu turēšanas un tirdzniecības vietu kontroli.

Valsts vides inspektori veic darbu, kas saistās ar īpašu risku, piemēram, pārbaudes ir saistītas ar inspektora veselības apdraudējumu un paaugstinātu stresu, kad inspektoriem nākas saskarties ar bīstamajiem atkritumiem, nezināma sastāva ķīmiskām vielām, piesārņojošo vielu emisiju un putekļiem, veikt radioaktīvu priekšmetu pārbaudi, piedalīties vides avāriju seku novēršanas darbos.

Savukārt zvejas kontrole iekšējos ūdeņos un jūrā saistās ar fiziski nogurdinošu un bīstamu darbu, tai skaitā ilgstošu novērošanu un pārvietošanos ar laivām vai pa ledus virsmu, aprīkojuma pārvietošanu, arī nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos un tumšā diennakts laikā.

DAP valsts vides inspektoriem nākas saskarties ar tādiem pārbaudāmiem specifiskiem objektiem kā starptautiskās tirdzniecības apdraudētiem savvaļas dzīvniekiem - plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvniekiem, primātiem, jūras zīdītājiem, krokodilu kārtas dzīvniekiem, čūskveidīgo dzīvniekiem, kas var būt agresīvi un apdraudēt inspektora dzīvību un veselību.

DAP valsts vides inspektori veic arī īpaši aizsargājamo sugu dzīvnieku, piemēram, roņu, lāču izsekošanu, sagūstīšanu un pārvietošanu, kas ir paaugstināta riska un atbildības, un smags darbs, kas rada risku DAP valsts vides inspektoru drošībai un veselībai.

Šāda darba veikšanas laikā DAP valsts vides inspektori tiek pakļauti gan bioloģiskiem, gan traumatisma darba vides faktoriem, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem.

Paaugstinātu stresa līmeni izraisa arī komunikācija ar pārkāpējiem un pārbaudāmo objektu pārstāvjiem.

Noteikumu par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību 9. pielikums nosaka iestādes un amatu grupas, kurās amata pienākumu izpilde ir saistīta ar īpašu risku. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras tieši nodarbojas ar pārkāpumu atklāšanu un novēršanu nodokļu jomā.

Savukārt šo noteikumu 31. punktā ir noteikts, ka amatpersona par dienestu, kas saistīts ar īpašu risku, saņem speciālo piemaksu līdz 25% no viņam noteiktās mēnešalgas.

Grozījumi noteikumos paredz iekļaut 9. pielikumā arī VVD un DAP valsts vides inspektorus, kuru darbs tieši saistīts ar vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu, izmeklēšanu un novēršanu.

Šāds papildinājums ļautu piešķirt valsts vides inspektoriem speciālo piemaksu un tādējādi radītu mehānismu darba, kas saistīts ar īpašu risku, izraisīto seku kompensēšanai, kā arī motivētu inspektorus ar augstu kvalifikāciju palikt strādāt VVD un DAP.

Latvija un Austrija pārtrauks līgumu par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību

Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā tiesību akta projekta anotācijā pausts ka, likumprojekta mērķis ir ratificēt starp abām valstīm pastāvošo vienošanos, kas tiek noslēgta diplomātisko notu apmaiņas ceļā.

2021. gada 25. novembrī ĀM saņēma Austrijas Republikas Federālās Eiropas un starptautisko lietu ministrijas 2021. gada 19. novembra notu ar piedāvājumu par Vienošanās noslēgšanu.

ĀM skaidro, ka vienošanās ir tapusi, īstenojot 2019. gada 15. janvārī parakstīto dalībvalstu valdību pārstāvju deklarāciju par Eiropas Savienības (ES) Tiesas "Achmea" nolēmuma tiesiskajām sekām un investīciju aizsardzību ES un 2019. gada 16. janvārī parakstīto dalībvalstu valdību pārstāvju deklarāciju par ES Tiesas nolēmuma "Achmea" lietā izpildi un investīciju aizsardzību ES. Deklarācijās pausta ES dalībvalstu kopīga izpratne, ka ES tiesības prevalē pār starp ES dalībvalstīm noslēgtajiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem.

ES Tiesas nolēmumā konstatēts, ka ES dalībvalstu noslēgtajos divpusējos ieguldījumu aizsardzības līgumos paredzētais strīdu izšķiršanas mehānisms starptautiskās arbitrāžas tiesās ir pretrunā Līgumu par ES darbību. Līdz ar to starp ES dalībvalstīm noslēgtajos ieguldījumu aizsardzības līgumos paredzētie investora-valsts starptautiskās arbitrāžas mehānismi nav piemērojami, jo tie atrodas ārpus ES tiesu sistēmas.

Pēc ĀM paustā, arbitrāžas tiesai, kas izveidota pēc investora prasības, pamatojoties uz divpusējiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem, nav jurisdikcijas lietas izskatīšanai, jo nav spēkā esošas ES dalībvalsts piekrišanas pakļaut sevi attiecīgajam strīdu izšķiršanas mehānismam.

Divpusējo investīciju aizsardzības šķīrējtiesas klauzulas zaudē spēku, jo ir nesaderīgas ar ES tiesībām no brīža, kad abas līgumslēdzējas puses kļūst par ES dalībvalstīm. Tiesiskās noteiktības un skaidrības dēļ ES dalībvalstīm divpusējiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem darbība ir jāizbeidz.

ĀM skaidro, ka visas dalībvalstis deklarācijās pauda apņemšanos izbeigt starp tām noslēgtos investīciju aizsardzības līgumus. Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija nolēma izbeigt šos līgumus, parakstot daudzpusējo nolīgumu, kas izstrādāts Eiropas Komisijas koordinētā procesā. Savukārt Zviedrija, Somija, Lielbritānija un Austrija nolēma izbeigt līgumus divpusēju vienošanās ceļā.

Pēc ĀM paustā, vienošanās paredz pārtraukt līgumu starp Latviju un Austriju par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību. Tāpat paredzēts izbeigt turpināmības klauzulu, kas ietverta līguma starp Latviju un Austriju par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību un pagarina pirms tā izbeigšanas veikto ieguldījumu aizsardzību vēl uz desmit gadiem.

Vienošanās stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad tiek saņemts pēdējais no paziņojumiem par iekšējo procedūru izpildi, kas ir nepieciešamas, lai vienošanās stātos spēkā.

Video: Preses konferences arhīvs pēc Ministru kabineta sēdes