Pēc viņa paustā, tas, vai Latvija arī turpmāk būs tūrisma galamērķis, ir atkarīgs no ātra valdības lēmuma.
EM skaidro, ka Covid-19 pandēmija, kas pasaules mērogā radīja vēsturiski ilgāko, plašāko un dziļāko krīzi tūrisma industrijā, arī Latvijā tūrismu ir padarījusi par vienu no visvairāk skartajām nozarēm. Ņemot vērā, ka viesmīlības un ēdināšanas nozare, ieskaitot aviācijas sektoru, visu Covid-19 pandēmijas laiku bijusi visvairāk ierobežotā tautsaimniecības nozare, nozares darbības sekmēšanai EM piedāvā no 1. marta atteikties no tūrisma nozares darbības un ieceļošanas pārregulācijas, iekļaujoties Baltijas burbulī un sinhronizējoties dažādu prasību piemērošanā.
Lai sekmētu nozares atgūšanos un aktivizētu ārvalstu tūristu plūsmu uz Latviju, ministrija rosina paplašināt atbalstu dažādu tūrisma mārketinga pasākumu īstenošanai, paplašinot esošo starptautiskās konkurētspējas programmas atbalstu nozarei darījumu tūrisma izmaksu segšanai, dalībai starptautiskajās nozaru asociācijās, naktsmītņu atbilstības novērtēšanai un starptautisko sporta pasākumu izmaksu segšanai.
Tāpat EM ierosina paplašināt atbalstu arī lielajiem nozares uzņēmumiem un profesionālajām asociācijām mārketinga pasākumu īstenošanai un dalībai starptautiskajās izstādēs, kā arī reģionu stratēģisko tūrisma enkurprojektu atbalstam nozares konkurētspējas stiprināšanai, vismaz daļu atbalsta saņemot avansā.
EM tuvāko nedēļu laikā turpinās sarunas ar tūrisma nozari, lai sagatavotu un iesniegtu izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par atbalsta sniegšanu tūrisma nozarei.
Kā iepriekš uzsvēruši tūrisma nozares pārstāvji, divus gadus nozares darbību negatīvi ietekmējušas nemitīgi mainīgās ieceļošanas prasības, piemēram, testi pirms lidojuma un pēc ielidošanas, pašizolācijas prasība tūristu mītnē, aizliegta nebūtiska ieceļošana, kā arī būtiskās ieceļošanas un pakalpojumu saņemšanas ierobežojumu atšķirības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Tāpat joprojām ierobežota vairāku pakalpojumu pieejamība, nav atļauti vairāki izklaižu un atrakciju pasākumi, korporatīvie pasākumi un stāvpasākumi, komandas saliedēšanas pasākumi; joprojām spēkā ir darba laika ierobežojumi, kā arī būtiski ierobežojumi sabiedriskajā ēdināšanā, semināru un konferenču organizēšanā, kultūras pasākumiem.