Raidījums: Pēc VMD reformas mežziņi mežos parādīsies uz pusi retāk (1)

Aizvadītā gada nogalē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) apstiprināja Valsts meža dienesta izstrādāto stratēģiju nākamajiem septiņiem gadiem. Līdz ar šo stratēģiju tapis arī reformu plāns strukturālām pārmaiņām VMD.

Tas radījis nemieru darbiniekos – lai arī solīts esošos darbiniekus neatlaist, tomēr nav izskaidrots, kā būs iespējams paaugstināt algas, ja no valsts budžeta iedalītā daļa lielāka nekļūst un cilvēku paliek tikpat. Vēstuli ar iebildumiem pret reformām parakstījuši 389 VMD darbinieki.

Pārmaiņu vadītāja – VMD ģenerāldirektore Aina Stašāne, kuru Gerhards pirms pusotra gada izraudzījās šim postenim. Lai viņa varētu ieņemt augsto amatu, tam pat tika mainītas prasības pretendentiem.

Gerhards Stašāni pazīst no laikiem, kad pats bija vides ministrs, bet viņa strādāja vadošā amatā Valsts vides dienestā. Savukārt Stašāne reorganizācijas izstrādāšanai palīgos uzaicinājusi citu bijušo vides dienesta darbinieci – Ingu Koļegovu.

Pērn viņa tika notiesāta par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā. Stašāne apliecina, ka apzinās šo faktu, bet uzskata, ka VMD ieguvums no Koļegovas būs lielāks nekā iespējamais reputācijas zaudējums viņas sodāmības dēļ.

Pārmaiņas VMD nozīmē, ka esošā struktūra tiks noārdīta līdz pamatiem, lai uzbūvētu pilnībā jaunu. Kā pamata iemesls nosaukti ekonomiskie apsvērumi, taču konkrēti aprēķini par ietaupījumiem un to, par cik uz šī rēķina izdosies pacelt algas, aizvien nav.

Šobrīd VMD darbinieki klātienē pārbauda apmēram 60 procentus plānoto cirsmu. Ņemot vērā nelielo atteikumu skaitu, VMD vadība uzskata – veikto pārbaužu pienesums ir visai zems, bet izmaksas lielas. Dienesta degvielas tēriņi gadā ir tuvu miljonam eiro. VMD reformas rezultātā mežziņi pārbaudes izlases kārtībā uz vietas, mežos, veiktu vismaz uz pusi retāk – sākumā apmēram 30% gadījumu, bet pēc tam – vēl mazāk.

"Ja mēs pārbaužu rezultātā konstatējam, ka meža īpašnieki faktiski visu dara godprātīgi, tādā gadījumā, kāda nozīme ir pārbaudīt tik lielu objektu skaitu? Tad tas norāda uz to, ka efektivitāte šajā gadījumā nav vērtēta," raidījumam sacīja VMD ģenerāldirektore Aina Stašāne.

Viens no darbiniekiem, kurš arī parakstījis vēstuli pret reformu, VMD inženieris meža aizsardzības jautājumos Oskars Zaļkalns uzskata, ka no vienas puses ieguvums no reformas varētu būt ātrāka klientu apkalpošana, no otras puses pastāv riski no mežu aizsardzības viedokļa.

"Var nocirst kādu audzi, kas neatbilst parametriem, it īpaši, ja runājam par galveno izmantošanu, jeb kā tagad moderni teic – atjaunošanas cirti. Tātad kailcirte pēc vecam, lai tauta saprastu. Tur varētu kļūdīties. Kļūdīties arī varētu, kur audzi cērt pēc sanitārā atzinuma," teica Zaļkalns.

Ietaupīt uz klātienes pārbaudes veikšanu, bet iegūtos līdzekļus atvēlēt darbinieku algām. Tieši šis ir viens no argumentiem, ar kuriem dienesta vadība pamato nesen kā uzsākto Valsts meža dienesta reformu.

Mežziņu algas uz papīra ir ap tūkstoš eiro. Tomēr, cik lielu ekonomiju šādi var panākt, un par cik palielinātos darbinieku algas – tādu aprēķinu aizvien nav.. Kā vēl vienu risināmu problēmu Stašāne nosauc to, ka pie vienādiem apstākļiem mežziņi pieņemot atšķirīgus lēmumus.

"Apmācības, protams, arī notiek. Taču tas, kas šajā brīdī mums traucē, lielā mērā virzīties uz priekšu, īstenojot un attīstot šīs prioritārās lietas, ir esošā sistēma, kad viens cilvēks, viens darbinieks, ir piesaistīts vienai konkrētai teritorijai," viņa norādīja.

Paredzēts, ka vienā teritorijā iespējamie lēmuma pieņēmēji varēs būt vairāki, nevis viens, kā līdz šim, un tas mazināšot ietekmējamības riskus. Tagad līdzšinējo virsmežniecību vietā tiek veidotas pārvaldes pēc cita principa. Iespējamos vadītājus Stašāne atlasījusi pati, iekšēja konkursa nav bijis.

Neizpratnē par tik radikālām reformām ir bijušais VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš: "Katrai iestādei ir iespēja attīstīties, un to ir nepieciešams darīt. Droši vien arī Valsts meža dienestā kaut kādas pārmaiņas ir nepieciešamas un vajadzīgas. Manā skatījumā radikāli mainīt darbojošos struktūru, pie tam, spriežot pēc daudzām pazīmēm, samērā labi darbojošos struktūru, nekādā ziņā nevajadzēja."

VMD pārziņā ir virkne visai ietekmīgu lēmumu. Tā var izsniegt vai atteikt ciršanas atļaujas, kā arī faktiski visa mežu apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzība, ieskaitot lēmumu pieņemšanu par Eiropas atbalsta saņemšanu par konkrētām platībām. Uzliek sodus par pārkāpumiem vai lūdz policijai sākt izmeklēšanu par nopietnākiem pārkāpumiem. Tāpat VMD ziņā ir medību prasību ievērošana un uzraudzība. Un dienests uzrauga ugunsdrošību mežos.

Pēdējo piecu gadu laikā par ceturtdaļu samazinājies VMD uzlikto sodu skaits. Lielākoties, gandrīz puse no visiem (47.7%) bijuši par patvaļīgu koku ciršanu.

Dienests 2020. gadā konstatējis pavisam 606 meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus, no kuriem 269 protokoli iesniegti kriminālprocesa uzsākšanai un noformēti 337 administratīvā pārkāpuma protokoli (lēmumi).

Piemēram, 2019. un 2020. gadā Latvijas mežos tika iegūti vairāk nekā 13 miljoni kubikmetru koksnes un arī šogad paredzams, ka būs līdzīgs vai pat lielāks apjoms.

Tas lielākais ciršanas apjoms kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. 2021. gadā atļaujas dotas 100 000 jaunu cirsmu. Vienā procentā jeb aptuveni tūkstoš gadījumos meža īpašniekam atļauja atteikta. Šie lēmumi ir mežziņu rokās, kuri izlases kārtībā pārliecinās par to, vai konkrēto mežu drīkst cirst.

Spiedienu no uzņēmēju puses raksturoja Zaļkalns: "Tagad koksnes cena ir, mums vajag šodien un tūlīt. Maniem kolēģiem, aizejot uz pārbaudi mežā, ne vienmēr apstiprinās, ko viņi [uzņēmēji] grib. Tā paša caurmēra pietrūkst, centimetri vai kā, vai nebūs tas vecums. Un tad sākas. Vai arī, teiksim, tev var rādīt to pašu mizgraužu bojājumus. Bet nu nav tik liels apjoms, lai viņu nocirstu. [Uzņēmējs iebilst] bet nu viņu noēdīs tā kā šinī vasarā. Atvaino, mēs nevaram paredzēt, kāda būs vasara! Protams, tā nav ikdiena, bet tā notiek," norādīja Zaļkalns.

VMD nonāk dati par mežu vecumu, kvalitāti, īpašnieku vēlmi to cirst. Šobrīd to, ka kādam mežam pienācis ciršanas laiks, kāro uzzināt dažādi pakalpojumu sniedzēji, piemēram, cirsmu tirgotāji un mežizstrādes kompānijas.

Pagaidām mežu īpašnieki informācijas noplūdi no meža dienesta iezīmē kā vienu no problēmzonām, kas jārisina.

"Ir bijušas situācijas, kad meža īpašnieki mums zvana un saka kāds - es aizgāju uz Valsts meža dienestu paņemt ciršanas apliecinājumu, un knapi izgāju pa durvīm, jau kāds zvana un piedāvā, ka cirsmu varētu nopirkt. Nu kā tad šī informācija pie viņa tik ātri ir aizgājusi?

Bet vēlreiz - tas nav absolūti pārmetums lielajam vairumam Valsts meža dienesta darbinieku par to, ka viņš kaut kādā veidā negodprātīgi rīkotos," situāciju raksturoja Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Nākotnē ziņas par mežiem un cirsmām paredzēt veidot kā atvērtos datus, pieejamus visiem.