Dailes teātris lems par turpmāko rīcību tiesvedībā ar aktieri Kasparu Zāli (3)

Kā aģentūrai LETA norādīja teātrī, plašākus komentārus Dailes teātris sniegs pēc tiesvedības beigām.

Dailes teātrī arī uzsvēra, ka teātrim ar Zāli notiek vairākas tiesvedības par darba līguma normu pārkāpumiem, kas nav apvienotas vienā lietā. Pirmais spriedums ir tikai vienā no lietām.

Jau vēstīts, ka pretēji pirmās instances tiesas spriedumam Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 28.janvārī nosprieda daļēji apmierināt Zāles prasību pret Dailes teātri par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, darba līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu un darba līguma atzīšanu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

Tiesa atzina par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu Zālem, un nospriests atjaunot Zāli Dailes teātrī. No Dailes teātra par labu Zālem nospriests piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku, ieturot likumā noteiktos nodokļus.

Tiesa noteica, ka spriedums daļā par Zāles atjaunošanu darbā Dailes teātrī un daļā par vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu izpildāms nekavējoties. Par laiku līdz sprieduma izpildei Zālem noteiktas tiesības saņemt no Dailes teātra likumiskos 6% gadā no ar spriedumu piedzītās, bet nesamaksātās summas.

Bez tam no atbildētāja par labu Zālem piedzīti ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī morālā kaitējuma atlīdzība 950 eiro, taču Zāles prasība daļā par atlīdzības par morālā kaitējuma piedziņu 3800 eiro apmērā piedziņu noraidīta.

Spriedumu kasācijas kārtībā var pārsūdzēt 30 dienu laikā. Daļā, kurā nav noteikta sprieduma nekavējoša izpilde, teātrim noteikts termiņš tiesas sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Zāle savā pieteikumā tiesai prasīja darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atlīdzības par darba piespiedu kavējumu un morālā kaitējuma piedziņu. Tāpat pieteikumā Zāle prasa darba līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu, darba līguma atzīšanu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

Tāpat ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2.jūnijā ir nolēmusi izbeigt tiesvedību Dailes teātra un Zāles strīdā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Šo tiesvedību bija rosinājis Dailes teātris, ceļot prasību pret Zāli par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Pavisam starp aktieri un teātri tiesvedības tika sāktas trīs lietās.

Otrajā lietā, kurā Zāle tiesājas ar Dailes teātri par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, tika iesniegts lūgums par tiesvedības apturēšanu līdz likumiskā spēkā stāties tiesas lēmums trešajā tiesvedībā starp aktieri un Dailes teātri, kura pašlaik atrodas Rīgas apgabaltiesā.

Lietas izskatīšana tiks turpināta, kad spriedums trešajā lietā starp aktieri un teātri stāsies spēkā.

Savukārt šajā trešajā lietā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 23.martā lēma pilnībā noraidīt Zāles prasību pret Dailes teātri par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas un morālā kaitējuma atlīdzināšanu, darba līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu un darba līguma atzīšanu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

Zāle par šo lēmumu iesniedza sūdzību un to izskatīja Rīgas apgabaltiesa.

Teātris pagājušajā gadā pārtrauca darba attiecības ar aktieriem Zāli, Sarmīti Rubuli, Mārtiņu Poču, Aiju Dzērvi un Ivaru Auziņu. Zāle sākotnēji panāca atjaunošanu darbā, taču vēlāk atkal bija spiests teātri pamest.

Dailes teātra vadītājs Juris Žagars pērn preses konferencē informēja, ka teātrī tiek veikta reorganizācija personālsastāvā. Viņš uzsvēra, ka izmaiņas nav būtiskas, bet pietiekami svarīgas, lai Dailes teātris strādātu ekonomiskāk un efektīvāk.