26. janvārī Latvijā tika konstatēti 9143 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs palielinājās no 2885,8 līdz 3239,9 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Neilgi pēc jaunā rekorda vakcinācijas projektā strādājošais epidemiologs Ņikita Trojanskis mikroblogošanas vietnē "Twitter" un ziņu medijam "Apollo.lv" pastāstīja par Covid-19 omikrona paveida iespējamo izplatību tuvākajā mēnesī.
"Omikrona laikmetā noteikumi ir citādāki!" Epidemiologs par paveida izplatību tuvākajā nākotnē (19)
Galvenie pieņēmumi, kurus Trojanskis iekļāva prognozēs, nav mainīti kopš 5. janvāra prognozēm. Kā norāda eksperts, prognozes balstās, pirmkārt, uz faktu, ka omikrons ir par 33% saudzīgāks par delta variantu. Otrkārt, vakcīnu aizsardzība ir samazinājusies, un, treškārt, balstvakcīna pasargā no hospitalizācijas par 85%.
Par to, kādas izmaiņas ir kopš 5. janvāra Covid-19 izplatībā Latvijā, eksperts skaidro, ka, pirmkārt, ir ieviesta reālistiskāka transmisija starp cilvēkiem, kuri saņēmuši balstvakcīnu. Otrkārt, no prognozētajiem rādītājiem tika izslēgti nāves gadījumi. Treškārt, omikrons ir par 70% infekciozāks, kā arī stacionēšanas ilgums vidēji ir septiņas dienas.
Trojanskis par prognozēto scenāriju raksta: "Saslimstība prognozēta labi, bet tūlīt sāks atšķirties testēšanas kapacitātes dēļ. Pēc prognozēm hospitalizācijām vajadzēja jau pieaugt. Skaidrojam ar to, ka inficējas jaunākie cilvēki – modelis neņem vērā vecuma struktūru. Drīz sāks augt."
Kas mūs sagaida tuvākajā laikā?
Epidemiologs piebilst, ka, tā turpinoties, Valentīna dienas laikā varētu tikt sasniegts saslimstības pīķis, kas nozīmē, ka pozitīvu testu saņemtu 27 000 cilvēku. Eksperts modelī prognozēja tikai apstiprinātos Covid-19 pozitīvos gadījumus, tāpēc norāda, ka patiesais infekcijas skaits būs lielāks.
5/
— Ņikita Trojanskis (@nikitatr1) January 26, 2022
Bāzes scenārijs ar citu Y-ass skalu. Tā turpinoties ap Valentīna dienu tiks sasniegts saslimstības pīķis, kad pozitīvu testu saņems 27k cilvēku. Modelī prognozējam tikai apstiprinātos testus. Patiess infekcijas skaits būs lielāks pic.twitter.com/v6U0Il9uGW
"Slimnīcās vienlaicīgi atradīsies 4767 cilvēku. Datumu grūti noteikt, ņemot vērā to, ka hospitalizācijas attīstīsies novēloti. Visticamāk, ap 23. februāri," norāda eksperts. Viņš piebilst, ka varētu mainīties arī stacionēšanas algoritmi, jo daļa cilvēku pēc inficēšanās nomirs mājās.
Eksperts uzsver, ka modelī var būt arī neprecīzi pieņēmumi, tāpēc tika modelēti alternatīvie scenāriji. Publicētajās prognozēs Trojanskis norāda, ka vislabākajā gadījumā slimnīcās atradīsies virs 2500 cilvēku.
Par ierobežojumiem un to nepieciešamību eksperts vēsta: "Esmu pret "lokdaunu", jo tagad tas būs kontrproduktīvi gan epidemioloģiski, gan ekonomiski."
9/
— Ņikita Trojanskis (@nikitatr1) January 26, 2022
Esmu pret lokdaunu, jo tagad tas būs kontrproduktīvi gan epidemioloģiski, gan ekonomiski.
Šeit ilustrācija, kā izskatās modeļa prognozes, ja pirms nedēļas līdz februāra beigām tiktu ieviesta mājsēde. Pēc atcelšanas hospitalizācijas un saslimstība atkal uzietu gaisā. pic.twitter.com/YDF4SYlIIc
Viņš arī norāda - ja pirms nedēļas līdz februāra beigām tiktu ieviesta mājsēde, pēc tās atcelšanas hospitalizācijas un saslimstības rādītāji paaugstinātos.
Ziņu medijam "Apollo.lv" Trojanskis norāda - ja Latvijā būtu liels hospitalizācijas gadījumu skaits un ierobežojumi netiktu ieviesti, tad kādā brīdī "lokdauns" būtu pamatots.
Eksperts stāsta, ka mājsēde ir efektīvs ierobežojumu komplekss tikai noteiktos apstākļos un situācijās. "Piemēram, oktobrī un novembrī pēc "lokdauna" Latvijā turpinātu pieaugt inficēšanās un hospitalizācijas gadījumu skaits. Mēs piedzīvotu diezgan kritisku situāciju."
Jauni saslimstības rekordi liecina par stingrākiem ierobežojumiem?
Skaidrojot ierobežojumu radītās sekas, viņš vēsta, ka ir nepieciešami stingrāki ierobežojumi, kas samazinātu kontaktēšanu par vismaz 30%. Trojanskis uzsver, ka ir jāsāk ar jomām, kas skartu ekonomiku vismazāk, - pirmkārt ir jāaptur interešu izglītība un otrkārt iekštelpu sports. Viņš uzsver, ka treneriem un pulciņu vadītājiem ir jāmaksā dīkstāves pabalsti.
"Oktobrī, kad tika pieņemts lēmums par mājsēdi, es iestājos par to, ka lokdauna laikā skolas varētu būt vaļā, jo delta laikā skolās nebija tik nozīmīgi perēkļi. Man arī ir svarīgi, lai bērni pēc iespējas mācās klātienē. Omikrona laikā noteikumi ir citādāki," uzsver Trojanskis.
Viņš norāda, ka ar interešu pulciņiem, sportu un vidusskolu nav pietiekami, lai novērstu Covid-19 situāciju slimnīcās.
13/
— Ņikita Trojanskis (@nikitatr1) January 26, 2022
Kā parasti ar ierobežojumiem - agrākā ieviešana novērš nāves, hospitalizācijas un efektīvāk placina līkni. Divi grafiki parāda, kā izskatīsies situācija, ja 30% efektīvie ierobežojumi tiek ieviesti:
⭕️3. februārī uz 30 dienām
⭕️10. februārī uz 30 dienām pic.twitter.com/uhfp4VQuKc
Omikrona viļņa atšķirība dažādās valstīs
Mikroblogošanas vietnē "Twitter" eksperts ir publicējis grafiku, kurā parādīts saslimstības līmenis citās valstīs. Viņš norāda, ka Latvijai attiecībā pret Slovēniju, Dāniju un Izraēlu šobrīd nav vislielākā saslimstība ar omikrona variantu. Trojanskis uzskata, ka, visticamāk, Latvijā nebūs vairāk par 13 000 - 14 000 inficēšanās ar Covid-19 gadījumu.
Eksperts par omikrona izplatību vēsta: "Ja "miera" laikos uz katru apstiprināto gadījumu ir apmēram divi neapstiprināti gadījumi (izriet no antivielu līmeņiem sabiedrībā augusta beigās), tad tagad tā attiecība mierīgi var būt 1:5. Dažās valstīs sasniedza 1:10 omikrona laikā."
Skaidrojot apstiprināto un neapstiprināto Covid-19 gadījumu attiecību, eksperts secina praktisko nozīmi: "Faktiski tas nozīmē, ka šodien reģistrēti nevis 9000 gadījumu, bet 27 000 – 45 000 gadījumu."
Trojanskis norāda, ka hospitalizēto un mirušo dinamika ir diezgan atšķirīga starp valstīm. Šo dinamiku skaidro tas, ko dēvē par "imunitātes sienu".
5/
— Ņikita Trojanskis (@nikitatr1) January 26, 2022
Bet hospitalizēto un mirušo dinamika ir diezgan atšķirīga starp valstīm (grafiks). Šo izskaidro tas, ko sauc par "immunity wall", kas apraksta to, cik daudziem cilvēkiem ir kaut kāda aizsardzība pret infekciju un, galvenais, pret smagu slimības gaitu. pic.twitter.com/5rQyEgtCeG
Ziņu medijam "Apollo.lv" Trojanskis skaidro, ka "imunitātes siena" ir rādītājs, kas atspoguļo to, cik daudziem cilvēkiem ir aizsardzība pret infekciju un smagu slimības gaitu.
"Protams, aizsardzība var ļoti atšķirties. Kādam tā ir tikai viena vakcīna, kādam tā būs pārslimošana ar Covid-19, taču lielai daļai tās būs divas vakcīnas devas un balstvakcīnas saņemšanas. Kvalitāte visos gadījumos atšķiras, bet jebkurā gadījumā tas kaut ko maina," uzsver eksperts.
6/
— Ņikita Trojanskis (@nikitatr1) January 26, 2022
Šī diagramma ir visspilgtākā ilustrācija tam, cik atšķirīgs immunity wall ir dažās valstīs. Savā starpā jāsalīdzina tieši SARKANIE STABIŅI, it īpaši 60+ grupās. Neaizsargātu cilvēku skaits joprojām ir ļoti atšķirīgs, kas noved pie dažāda rakstura viļņiem. Salīziniet 🇬🇧 un 🇦🇹 pic.twitter.com/5K7lzsijLy
Galvenā tēze, ko eksperts ir iekļāvis savā analīzē, ir secinājums, ka Lielbritānijā vienam procentam senioru vispār nav nekādas aizsardzības pret Covid-19. Latvijā tie varētu būt ap 12%.
Pēc eksperta modeļa Latvijā tagad varētu būt ap 190 000 pret Covid-19 neaizsargāto cilvēku, no kuriem 85 000 ir seniori, kuri nav vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19.
"Faktiski es domāju, ka tas skaitlis ir zemāks, pie 70 000 gadījumu, jo domāju, ka daudzi seniori dzīvo vai miruši ārzemēs," viņš piebilst.
Hospitalizācijas gadījumi Slovēnijā nepieaug
Analizējot Slovēnijas gadījumu, eksperts secina, ka, pirmkārt, tur ir par 10% mazāk vakcinētu cilvēku. Otrkārt, ir līdzīgs iedzīvotāju skaits, un, treškārt, vismaz par nedēļu Slovēnija apsteidz Latviju omikrona izplatībā.
10/
— Ņikita Trojanskis (@nikitatr1) January 26, 2022
Slovēnijā:
⭕️ir par 10% mazāk vakcinētu cilvēku (71% LV vs 61% SL)
⭕️līdzīgs iedz. skaits (2.1mln)
⭕️Vismaz par nedēļu apsteidz mūs omikrona izplatībā (12k gadījumi 18.01.)
Neskatoties uz šo, hospitalizācijas vispār neaug - paskatieties uz mind-blowing grafiku (divas y-asis) pic.twitter.com/eYUxJRp8q5
Ņemot vērā šos aspektus, epidemiologs secina, ka hospitalizācijas gadījumi Slovēnijā vispār nepieaug. Šim secinājumam ir trīs izskaidrojumi.
Pirmkārt, liela daļa Slovēnijā dzīvojošo senioru ir vakcinēti pret Covid-19. Otrkārt, atšķiras vecuma struktūra infekcijām, jo Slovēnijā seniori ir 5-7% no jaunatklātajiem Covid-19 gadījumiem.
Eksperta publicētajā statistikā redzams, ka Latvijā Covid-19 izplatības smagākajos brīžos seniori bija līdz 25% no visiem inficēšanās gadījumiem. "Mēs esam sākuma posmā. Latvijā omikrona invāzija cilvēkiem virs 60 gadiem sākas tikai tagad," uzsver Trojanskis.
Kā būtisku aspektu epidemiologs uzsver, ka senioriem ir mazāk iespēju nodot Covid-19 testus, tāpēc esošie dati nav tik uzticami.
Par Slovēnijas situāciju eksperts izvirza arī trešo secinājumu - visticamāk, Slovēnija nav priekšā Latvijai omikrona izplatības ziņā, jo Slovēnijas testēšanas politika konstatē Covid-19 gadījumus ātrāk.
Trojanskis norāda, ka Slovēnijā PCR testus ļauj iedzīvotājiem taisīt tikai tad, ja ir bijis pozitīvs antigēna tests, tāpēc pozitīvo testu īpatsvars ir 76%.
"Šādai politikai arī ir savi trūkumi. Nesaku, ka Latvijā obligāti šis jāpārņem. Slovēnijā arī uztaisīja tiešsaistes rīku, kurā cilvēki ziņo par savu antigēnu testu rezultātiem. Vakar tika saņemtas ziņas par 93 000 paštestiem," piebilst Trojanskis.
Rezumējot Slovēnijas gadījumu, "imunitātes siena" strādā, tāpēc eksperts norāda, ka pensionāri ir aktīvāk jāmudina saņemt balstvakcīnu.
Diennaktī atklājot 9087 Covid-19 gadījumus, saslimstības rādītājs pieaudzis līdz 3584,4
Trešdien, 27. janvārī, Latvijā konstatēti 9087 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 18 inficētu personu nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā ir palielinājies no 3239,9 līdz 3584,4 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Atbilstoši centra apkopotajiem datiem, trešdien Latvijā reģistrēti 18 Covid-19 pacientu nāves gadījumi.
Viens cilvēks bija vecumā no 30 līdz 39 gadiem, viens - vecumā no 50 līdz 59 gadiem, divi - vecumā no 60 līdz 69 gadiem, trīs - vecumā no 70 līdz 79 gadiem, astoņi - vecumā no 80 līdz 89 gadiem, trīs - vecumā no 90 līdz 99 gadiem. No mirušajiem 11 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet septiņi - vakcinēti.
Kopumā līdz šim Latvijā miruši 4846 ar Covid-19 inficēti cilvēki.
No vakar atklātajiem Covid-19 gadījumiem 3652 cilvēki bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 5435 jeb 59,8% bija vakcinēti.
Pagājušajā diennaktī Latvijā kopumā veikti 25 893 Covid-19 izmeklējumi, bet pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem sasniedzis 35,1%, kas ir līdz šim augstākais rādītājs.
Ar Covid-19 pēdējās 14 dienās sasirguši 67 860 cilvēki, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.
Kopš Covid-19 pandēmijas sākumā šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 363 821 cilvēkam.