Kārlis norāda, ka aukstajā laikā ir svarīgi pirms gulētiešanas dabā justies labi paēdušam. Īpaši aukstās dienās vēlams pat nedaudz pārēsties vakariņās, lai ķermenim naktī būtu daudz enerģijas un nepaliktu auksti.
Kārlis ugunskuru taisa speciāli tam ierīkotajā zonā vai arī vietā, kur pilnīgi pārliecināts, ka nedara pāri dabai un to neapdraud ar iespējamu ugunsgrēku.
"Ugunskuru iekurinu ar nakšņošanas apkārtnē zemē atrastajiem zariem.
Ja iepriekš zinu, ka pārgājiena galamērķis ir tuvu, tad īsi pirms finiša skatos, vai pa ceļam zemē nemētājās kāds drusku pamatīgāks koka gabals.
Ideāli, ja nesen zāģeri mežā strādājuši un atstājuši, piemēram, kādu blīvu stumbra fragmentu vai visādus skaliņus.
Noteikti nekādā gadījumā nevajag cirst veselu koku, īpaši ņemot vērā Latvijas apstākļus, kur bieži vien tās skaistākās vietas atpūtai pie dabas ir aizsargājamās teritorijas.
Vēl arī var gadīties situācija, kad kāds labvēlis - iepriekšējais atpūtnieks - ir atstājis pārpalikušo kurināmo, ko pats neizdedzināja," stāsta Kārlis.
Tomēr viņš arī atgādina, ka labi iepriekš ir padomāt, kā ugunskuru iekurināt mitrā laikā: "Līdzi jāņem sērkociņi, un tiem, kas ir nepacietīgi, iesaku arī daudzviet nopērkamos "degošos kvadrātiņus", kurus var ļoti viegli aizdedzināt un tie deg ilgi.
Mitrajā laikā, kad visi zari ir mitri, jācenšas aizdedzināt iespējami sausāko, piemēram, mazākos zarus. Kad tas ir izdarīts, tad pakāpeniski vairāk pielikt nākamos zarus, bet apkārt ugunskuram aplikt lielākos zarus un koka bluķus - kamēr ugunskurs būs, tikmēr mitrie un biezākie kurināmie izžūs un vēlāk degs ļoti labi."