Krieviju šokē ģimenes traģēdija āliņģī. Kas nogāja greizi un kā rīkoties nepieredzējušam "ronim"

"Viņa pazuda... Draugi, [skrieniet šurp] ātrāk! Ātri skrieniet šurp! Visi šurp!" uzreiz pēc lēciena kliedz pie āliņģa esošais vīrietis, saucot palīgā pārējos, kuri atrodas vairākus metrus tālāk.

Sieviete, iespējams, pazuda no redzesloka upes zemledus straumes dēļ, ziņo vietējie mediji.

Pēc pāris sekundēm āliņģī ielec 50 gadus vecais Annas vīrs Jurijs, kurš vairākas reizes ienirst un cenšas atrast sievu.

"Jura, uz turieni! Uz turieni!" turpina kliegt vīrietis, kurš stāvēja pie āliņģa. Tajā brīdī fonā dzirdamas Annas 14 gadus vecās meitas un 10 gadus vecā dēla raudas, saucot pēc mammas. Fonā dzirdama arī kāda sieviete, sakot: "Viņa ir apakšā [zem ledus]." Āliņģī ielec arī otrs vīrietis, kurš cenšas atrast Annu. Diemžēl Annu tā arī neizdevās atrast...

Tālāk video notiekošais ir arvien emocionālākā gaisotnē. Traģisko video var noskatīties, spiežot ŠEIT (brīdinājums - cilvēkiem ar vājiem nerviem neskatīties!)

Policiju uz negadījuma vietu izsauca Jurijs. Glābēji trīs reizes ieniruši upē, taču sievieti neizdevās atrast.

Izzāģētais āliņģis upē nebija pienācīgi aprīkots. Pareizticīgo tradicionālās peldes šajā vietā nebija saskaņotas ar baznīcu un varas iestādēm, ziņo aģentūra RIA "Novosti". Glābšanas dienesta pārstāvji arī ziņo, ka sieviete ienira vietā, kur blakus nebija profesionālu glābēju, kā arī nebija piemērota apgaismojuma. 

Viņu "vienkārši straume aizrāva prom", saka vietējā glābšanas dienesta pārstāvis Aleksandrs Zujevs. Lēciena inerce parāva Annu zem ledus, un viņa vairs nespēja atgriezties virspusē.

"Tā ir viena no bīstamākajām upēm Ļeņingradas apgabalā, un cilvēki tajā noslīkst katru gadu, pat vasarā," saka Zujevs.

Krievijas mediji ziņo, ka netālu no traģiskā negadījuma vietas atradās "oficiāls" āliņģis, pie kura dežurēja glābēji un mediķi, kā arī bija koka karkass un pakāpieni, kas palīdzēja cilvēkiem droši ieiet ledainajā ūdenī un izkļūt no tā ārā.

Kā rīkoties, lai šādas traģēdijas vairs nenotiktu?

Arī Latvijā katru gadu notiek pareizticīgo pasākumi, cilvēkiem dodoties ledainajos ūdeņos. Tāpat daudziem iedzīvotājiem cieņā ir pēc pirts ielēkt āliņģī vai ledusaukstā ūdenstilpnē. Visbeidzot, pēdējos gados par īstu modes kliedzienu daudziem kļuvusi ziemas pelde. Iepriekš uzskaitīto iemeslu dēļ ziņu medijs "Apollo.lv" nolēma apkopot informāciju par šo auksto aktivitāšu drošības pasākumiem Latvijā, kā arī noskaidrot VUGD viedokli, sazinoties ar VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieku Jāni Grīnbergu.

Speciālists uzsver - ja neesat profesionālis vai mācījies to darīt ar cilvēkiem, kuri šādas nodarbes praktizē ikdienā, tad noteikti nav iesakāmas peldes āliņģī.

Svarīgi pirms ziemas peldes ir noskaidrot ūdenstilpes dziļumu un iespējamo straumi.

Lai taisītu un līstu āliņģos, ir svarīgi pārzināt ūdenstilpes dziļumu, grunts reljefu. Upju gadījumā noteikti jāpārzina straumes. Jānoskaidro arī, vai zem ūdens nav priekšmeti, piemēram, zari, akmeņi, betona gabali. 

Eksperti tāpēc iesaka izmantot publiskās peldvietas, kur ir ieiešana no krasta. 

"Nepazīstamās vietās izzāģēt āliņģus un gatavot šāda veida peldvietu, kur iespējamas straumes... Protams, atrunāt cilvēku jau nevar, taču [viņam] ir jābūt kādai apziņai par to, ko plāno darīt." saka Grīnbergs.

Viena lieta ir būt ezerā vai dīķī, kur nav ūdens straumes, cita - būt tādās upēs kā Amata, Gauja vai Daugava, kur tomēr vajadzīgi sagatavošanas pasākumi un saprašana, vai tā ir vispār ir piemērota vieta.

Ja ir liels publisks pasākums, tad noteikti vajag pieaicināt profesionālus glābējus. Svarīgi arī mediķus pieaicināt, jo nepieredzējušam peldētājam var būt arī kādi veselības traucējumi, palikt slikti temperatūras maiņas dēļ. 

Speciālists stingri neiesaka lēkt iekšā ledainā ūdenī, jo var gadīties aukstuma šoks, kas var izraisīt paniku. Tā vietā vajag lēni iegremdēties ūdenī un censties elpot mierīgi.

Tāpat speciālists šādās situācijās kategoriski aizliedz nirt.

"Var pakļūt zem ledus un zaudēt orientāciju, kā tas notika Krievijas traģēdijas gadījumā. Tāpat nedrīkst lietot apreibinošas vielas, alkoholu. Vislabāk ir ielikt trepītes, lai varētu lēnām iekāpt iekšā ūdenī." saka Grīnbergs.

Tikšana ārā no āliņģa un kontroles mehānismi Latvijā

Speciālists uzsver - ja cilvēks ir viens, tad labāk vispār āliņģī nelīst. 

"Man gribas ticēt, ka mēs tomēr esam saprātīgas būtnes. Nevajadzētu darīt to ar domu, ka "ar mani jau tas nenotiks" vai "redziet, kā es māku". Parasti pēc šādiem gadījumiem tieši rodas problēmas," saka Grīnbergs.

"Ir ļoti grūti izkļūt ārā no āliņģa, ja nav kāpņu. Pat pieredzējušajiem bļitkotājiem, kuriem VUGD iesaka līdzi ņemt dzelzs irbuļus, lai ielūšanas gadījumā varētu izrāpties ārā, ir grūti. Kad cilvēks dodas peldē, tad viņam noteikti nav tādas lietas, tāpēc vienatnē to noteikti nevajadzētu darīt. Ļoti svarīga ir kāpņu loma," turpina VUGD pārstāvis.

Ziņu medijs arī mēģināja noskaidrot, vai Latvijā ir kādi aizliegumi vai regulējumi, kā tiek kontrolēta āliņģu taisīšana vai ziemas peldes. Piemēram, ugunskuru gadījumā ir zināma skaidrība likumos un noteikumos - dabas aizsargājamajās teritorijās, nacionālajos parkos un citviet ir informācija par aizliegumu taisīt ugunskuru ārpus speciāli tam paredzētajām zonām. Tas ir publicēts vairākos informatīvajos materiālos un arī daudzās atpūtnieku iecienītu teritorijās ir manāmas informatīvas zīmes vai paziņojumi par aizliegumu vai speciālajām ugunskura vietām. Vai līdzīgu praksi drošības apsvērumu dēļ nevajadzētu lietot ziemas peldvietās un potenciāli bīstamu āliņģu vietās?

No pašvaldības vai valsts iestāžu puses nav liegts kādā konkrētā Latvijas ūdenstilpē cirst āliņģi vai cilvēkam ledusauksti izpeldēties. Tomēr pašvaldības var noteikt periodus, kad ir aizliegts atrasties uz ledus.

"Varbūt nav slikta doma aizliegt izzāģēt āliņģus vietās, kur, piemēram, ir straumes, bet ir jāsaprot "monētas otra puse" - apzināt tos visus posmus vai izlikt brīdinājuma zīmes par katru vietu ir principā neiespējami," skaidro Grīnbergs.

"Pat ja mēs tādu regulējumu arī ieviestu, tad iedomājieties, ja viens posms tiktu aizmirsts vai kādas upes gultne un straume pamainījusies un cilvēki āliņģi uztaisītu, domādami, ka ir drošs, bet patiesībā nav... Kas par to atbildību uzņemtos? Tāpēc katram cilvēkam ir jāsaprot, kur viņš to [peldi] dara. Vai to vispār vajag darīt, vai to dara viens vai profesionāļu uzraudzībā .. ir jāizvērtē visi "par" un "pret"," turpina Grīnbergs.

Speciālists vēlreiz uzsver - ja ir kādas šaubas, tad noteikti nevajadzētu taisīt ziemas peldes.