"Šis nebija īstais brīdis, kur paust savas idejas." Daudzus aizskārusi necieņa pret Gunāra Astras piemiņu (44)

Atrast un kaunināt varas politiķus jebkur, kur viņi publiski pieejami, ir Covid-19 ierobežojumu un ar vakcināciju saistīto procesu pretinieku ierastā rīcība.

Daļa no viņiem teicās izprotam Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākuma nozīmīgumu, un ka izsvilpšana prezidenta Levita un tieslietu ministra Bordāna runu laikā neesot bijusi domāta kā vēršanās pret Gunāra Astras piemiņu.

"Kā mēs zinām, viņš ir disidents un komunistiskā terora upuris, kurš tika notiesāts par citādo viedokli. Šie divi izdzimteņi izliekas, ka nostājušies disidenta pusē," sacīja "Memory water" dibinātājs Jānis Pļaviņš.

Rezonanse Krievijas medijos. Izsvilpēji un kliedzēji nosaukti par jauno disidentu paaudzi, kas cīnoties pret pandēmijas ēnā, citēju, "tiek demontētas cilvēktiesības".

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks pēc notikušā secina – varas politiķiem ir jārēķinās, ka publisku pasākumu apmeklēšana turpmāk var izvērsties neērta, pazemojoša, jo citādi domājošie savus vēstījumus nekaunas nodot pat ar morāli-huligāniskiem paņēmieniem.

"Politiskajā cīņā tās dalībnieki cenšas atrast tādas formas un vietas, kurās viņu vēstījums visskaļāk un vissāpīgāk izskanētu vai ievainotu pretinieku," sacīja Sedlenieks.

Sociālantropologu gan nepatīkami pārsteidz, ka varas politiķu pretinieki izsvilpšanai izvēlējušies piemiņas pasākumu, jo mirušu cilvēku piemiņas vietās ir jāievēro cieņpilnas pietātes princips.

"Savukārt tie, kuri to neievēro, izpelnās nosodījumu, tai skaitā, arī no savējo puses, jo tas ir tāds cilvēciskās cieņas jautājums," pauda sociālantropologs, RSU vadošais pētnieks.

Gunāra Astras brālis Leons ir sarūgtināts, jo izsvilpēji bojājuši ģimenei svētu brīdi.

"Šis nebija īstais brīdis, kur paust savas idejas. Pieņemu, ka lielā mērā tas bija saistīts ar vēlēšanu tuvošanos. Šīs izdarības bija balsu zvejošanas pasākums. Liela populācijas daļa varētu viņiem arī piekrist," teica Gunāra Astras brālis Leons.

Dziļu vilšanos par notikušo Gunāra Astras piemiņas pasākumā pauž Jānis Rožkalns un Mārtiņš Zilberts, kuri līdzīgi kā Astra par pretdarbību Padomju režīmam piedzīvoja totalitārās sistēmas atriebību. Viņi uztver Astras pieminekli tagad par apgānītu, un tam vairs nepalīdz izsvilpēju skaidrošanās, ka vēršanās bijusi tikai pret Levitu un Bordānu.

Bijušais PSRS režīma politieslodzītais Mārtiņš Zilberts teica: "Principā, es jutos personīgi aizvainots. Pieminekļa pazemošana pilnīgākā. Man šķiet, ka viņi ir Interfrontes garīgie mantinieki kopā ar latviešu noderīgajiem idiotiem, kas veikli pārvērtušies par no āras vadāmiem vadāmiem antivakseriem. Tas ir drauds Latvijas drošībai, jo ir naidīgi noskaņoti elementi."

"Pēcgarša ir ļoti slikta. Arī man ir daudz iebildumu pret šodienas politisko vadību un mūsu latviešu lieta tiek aizmirsta. Protestiem ir ļoti daudzi veidi un formas, bet izmantot šādu brīdi, kad Gunāram Astram tiek atklāts piemineklis, tas ir zemiski. Zemiski," uzskatīja Latvijas nacionālās pretošanās kustības biedrs Jānis Rožkalns.

Daļa sabiedrības soctīklos pauž sašutumu, ka pieminekļa atklāšanas pasākumā netika ielaists Gunāra Astras brālis Leons. Viņam nav vakcinācijas sertifikāta. Nācās stāvēt aiz norobežojuma. Arī pats Astra pauž neizpratni – ja jau pasākums notiek svaigā gaisā, kāpēc notiek cilvēku šķirošana.

"Mūsu valdības pieņemto noteikumu haotiskumus un svaidīgums ir zināms. Man tas bija pārsteigums, kāpēc brīvā dabā esot, tas nepieciešams. Tas mani aizskāra gan. Es par to publiski neizpaudos, bet cilvēki nāca klāt neizpratnē, kāpēc esmu barjeras ārpusē," norādīja Leons Astra.

Video: "TV3 Ziņas" sižets