Ir putni, kam Latvija ziemā skaitās siltās zemes. Kādus putnus šobrīd pie mums var sastapt?

Daļa no neaizlidojušajiem gājputniem manāma šur tur dažādos ūdeņos. Kamēr vien ir saglabājušās neaizsalušas relatīvi seklas vietas, tajās mēdz uzturēties plakanknābjainie ūdensputni (pīles, gulbji) – gan mūsējie, kas nav devušies prom, gan pie mums no citurienes atlidojušie un mūsu zemei cauri lidojošie. Vietām pie ūdeņiem ieraugāmi arī jūras kraukļi, zivju dzenīši.

Uz ziemu šurp no citurienes atlido ziemotāji, piemēram, ūdensstrazdi, lielās čakstes, zīdastes, ķeģi – viņiem Latvija ir siltās zemes.

Lai gan aukstajā sezonā bieži pamanāmie svilpji jeb sarkankrūtīši ir parasti Latvijā ligzdojoši putni, dažus gadus aukstajā sezonā mūsējiem krietnā daudzumā pievienojas viesi – no ziemeļiem šurp atlidojušie sugas brāļi.

Daļa putnu aukstajā sezonā labprātāk dzīvo pa vienam, savukārt otra daļa – bariņos. Itin kuplā skaitā pa mežiem klīst jaukti sīkputniņu bariņi, kas sastāv no vairākām sugām, kuras apvienojušās šajos bariņos tāpēc, lai būtu drošāk: vairāk dažādu acu un ausu vienkop ir drošāk pret plēsējiem, no kuriem mežā bīstamākie ir zvirbuļvanags un apodziņš (Eiropas mazākā pūcīte, kas aktīva gaišajā diennakts periodā).

Sīkputniņu jauktajos ziemas bariņos ietilpst galvenokārt vairāku sugu zīlītes, viens vai daži dzilnīši, kāda mizložņa.

Egļu mežos nosauktajiem nereti pievienojas arī mūsu vismazākie putniņi – zeltgalvīši, kas tomēr gana labi jūtas arī patstāvīgos pulciņos. Bet ģimenes jeb perējuma pulciņos pa ārēm klimst sīkputniņi garastītes, kas līdzīgi miniatūrām žagatiņām.

Ģimenes pulciņos aukstajā sezonā uzturas arī krietni lielāki lidoņi – rubeņu dzimtas pārstāvji. Vienīgi mežirbes turas pārīšos.

Sīļi turpina zīļošanu: gan zīļu meklēšanu zem ozoliem vai slēptuvēs tūlītējai notiesāšanai, gan barības rezervju čaklu gādāšanu - zīļu meklēšanu noslēpšanai, lai apēstu vēlāk. Zīļojošie sīļi konkurē ar citiem zīļu kāriem dzīvniekiem, pirmkārt, ar meža cūkām.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.