Bērings-Breivīks, rādot nacistu sveicienu, lūdz ātrāku atbrīvošanu (6)

Anders Behring Breivik gave a Nazi salute as he entered court for a parole hearing which will decide if he should be released after spending more than a decade behind bars. Breivik killed 77 people in Norway's worst peacetime atrocity in July 2011 https://t.co/5IAONwFul6 pic.twitter.com/9nbu6iOp8b

— Reuters (@Reuters) January 18, 2022

2011. gada 22. jūlijā Bērings-Breivīks īstenoja divus uzbrukumus. Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja bumbu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus.

Breivīks, kurš 2017. gadā oficiāli nomainīja vārdu uz Fjotolfs Hansens, ieslodzījumā aizvadījis 10 gadus. Stundu garajā runā viņš parādīja nacistu sveicienu, taču apgalvoja, ka vardarbību esot atstājis pagātnē. Viņš solīja atbrīvošanas gadījumā atteikties no galēji labējiem politiskajiem uzskatiem un pārcelties uz dzīvi Arktikā vai ārpus rietumvalstīm.

"Pašlaik es vēlos ļoti norobežoties no vardarbības un terora," teica Breivīks. "Dodu savu godavārdu, ka es tos uz visiem laikiem atstāju pagātnē."

Viņam tika piespriests maksimālais cietumsods Norvēģijā - faktiski mūža ieslodzījums, jo piespriesto 21 gada cietumsodu ir iespējams atkal un atkal pagarināt. Taču 10 gadi formāli noteikti kā minimālais laiks, kas jāpavada ieslodzījumā. 

Otrdienas sēdes laikā Breivīks centās norobežoties no atbildības par izdarīto, sakot, ka pirms uzbrukuma esot ticis radikalizēts un ka viņu savervējis kāds slepens kristiešu militārais ordenis, kas esot plānojis pret musulmaņiem vērstu revolūciju. 

Sēde notika Šīenas cietuma sporta zālē un tika translēta tiešraidē. Tā bija Breivīka pirmā parādīšanās sabiedrībā piecu gadu laikā.

Breivīkam pie žaketes un uz portfeļa bija piesprausti saukļi par "genocīdu" pret "baltajām nācijām". Prokurores uzrunas laikā Breivīks pacēla portfeli, par ko izpelnījās aizrādījumu.

Cietumā Breivīks centies nodibināt fašistisku partiju un rakstījis vēstules labējiem radikāļiem Eiropā un ASV. Cietumsargi lielu daļu vēstuļu konfiscējuši, baidoties, ka sarakstes rosinās jaunu teroristu uzbrukumu sarīkošanu.