"Par ierobežojumiem ir jārunā tagad!" Eksperti skaidro, kāpēc Latvijā ir augsti saslimstības rādītāji (58)

Šai cerībai ir kļūdains pamats. Tas ir tāpēc, ka citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Norvēģijā, Dānijā, tika novērota situācija, ka saslimstība aug strauji, bet hospitalizācijas rādītājos Covid-19 situācija atspoguļojas ļoti vāji."

Trojanskis skaidro, ka Latvija no Lielbritānijas, Norvēģijas un Dānijas ar šo uzskatu atšķiras imunitātes struktūras dēļ.

"Ir labas ziņas, ka Latvijā apmēram 85% iedzīvotāju ir pasargāti, lielākā daļa pateicoties vakcinācijai. Taču ir jāsaprot, ka, piemēram, Lielbritānijā, vairāk nekā 90% pensionāru ir pasargāti.

Tas nozīmē, ja arī Latvijā 88% pensionāru būtu pasargāti no Covid-19 un Lielbritānijā būtu 98% vakcinētu pensionāru, tad tas nozīmē, ka pie mums ir vairāk nepasargātu senioru. Tie ir 12% pret Lielbritānijas 2%. Ir jāskatās šādā griezumā," skaidroja epidemiologs. 

Eksperti skaidro, vai ierobežojumi būtu jāpārskata tikai tad, ja hospitalizēto skaits slimnīcās pārsniegs 800 robežu

Vaicājot par to, kā epidemiologs vērtē veselības ministra Daniela Pavļuta pausto informāciju, ka papildu rīcībai ierobežojumu pārskatīšanā būtu jāseko pēc tam, kad hospitalizēto skaits slimnīcās pārsniegs 800 robežu, eksperts vēsta: "Iepriekšējā Covid-19 vilnī neatkarīgā ekspertu grupa paziņoja - ja hospitalizēto skaits slimnīcās pārsniegs 800 robežu, ir jārunā par ierobežojumu pastiprināšanu. 

Tomēr šajā Covid-19 vilnī es esmu pret šādu atzīmi, jo daudz būtiskāk ir vērtēt tendenci. Noteikti mēs redzēsim, kā hospitalizāciju skaits cilvēkiem, kuriem Covid-19 ir pamata diagnoze, pieaug no šī brīža 450 līdz 600. Tas ir signāls, ka jārunā par ierobežojumiem tagad. 

Gadījumā, ja vīruss izplatās ļoti strauji, tad, ieviešot ierobežojumus pie 800 hospitalizētajiem, hospitalizēto skaits varētu sasniegt 1500-1600."

Foto: 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju

Epidemiologs skaidro, ka ir dabiskā nobīde starp saslimstības un hospitalizācijas rādītājiem, kā arī ierobežojumu stāšanos spēkā un brīdi, kad ierobežojumi faktiski sāk samazināties. 

Analizējot veselības ministra pausto, Trojanskis skaidro: "Politiķi nerīkosies, kamēr sabiedrībā nebūs skaidrāka izpratne, ka mēs tuvojamies kraham. Un tāda izpratne parādās tikai tad, kad tuvojamies 800 hospitalizēto slieksnim.

Manuprāt, šis ministra izteikums ir vairāk balstīts nevis uz epidemioloģijas teorijām, bet gan politiskajā realitātē." 

Ko nozīmē augstie saslimstības rādītāji?

Trojanskis ziņu medijam "Apollo.lv" skaidro, ka šobrīd ir mērena situācija hospitalizācijas rādītājos, jo tie būtiski nav pieauguši.

"Ņemot vērā šī brīža saslimstības rādītājus, nevar apgalvot, ka šobrīd Covid-19 situācija valstī ir mērena. Mēs piedzīvojām aptuveni 40%-50% saslimstības rādītāju pieaugumu nedēļas laikā. Un šodien ir uzstādīts rekords. 

Cik ļoti tas atspoguļosies hospitalizācijas rādītājos, nevar pateikt, taču ar laika nobīdi šie saslimstības rādītāji ietekmēs hospitalizēto skaitu.

Pašlaik vairāk nekā 40% no Covid-19 gadījumi tiek atklāti bērniem. Un bērni slimnīcās nonāk daudz retāk. Tomēr pēc īsa brīža saslimstība strauji varētu izplatīties arī pieaugušajiem virs 40 gadiem, un cilvēki biežāk nokļūs slimnīcās," vēsta epidemiologs. 

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja ziņu medijam "Apollo.lv" par Covid-19 situāciju valstī norāda: "Covid-19 rādītājos var novērot inficēto skaita pieaugumu. Ir jāņem vērā, ka viens no faktoriem ir omikrona klātbūtne Latvijā. To mēs redzam arī citu valstu rādītājos. Saslimstība ar omikrona paveidu Latvijā strauji pieaug. Mēs vērojam, kas notiek, un sekojam līdzi situācijai."

Vaicājot par to, cik Latvijā ir kritiska situācija Covid-19 izplatības dēļ, Arāja komentē: "To, cik kritiska ir situācija Latvijā, tik vienkārši noteikt nevar. Ir jāņem vērā vairāki rādītāji – gan pacientu skaits stacionāros, gan smagu gadījumu skaits. Ir jāskatās, pret kuru laika posmu mēs salīdzinām."

Jaunais Covid-19 vilnis Latvijā varētu ilgt vismaz līdz februāra beigām

Par to, kāda Covid-19 situācija valstī varētu būt tuvāko dienu laikā, epidemiologs skaidro: "Manuprāt, milzīgus rekordus mēs neredzēsim, jo nebūs pietiekama testēšanas kapacitāte. Nebūs iespējams pret Covid-19 pārbaudīt 15 000 iedzīvotāju.

Piemēram, Rīgā gaidīšanas rinda, lai veiktu Covid-19 testu, ir ļoti gara. Dažkārt ir jāgaida pat piecas dienas. Tas nozīmē, ka rekords ar 5000 inficēšanās gadījumiem dienā lielā mērā atspoguļo epidemioloģisko situāciju pirms četrām vai piecām dienām."

19. janvāra rītā LTV Ziņu dienesta raidījumā "Rīta panorāmā" eksperts vēstīja, ka pašlaik Latvijā esam jauna Covid-19 viļņa sākumā, kas varētu ilgt vismaz līdz februāra beigām.

Epidemiologs domā, ka Latvijā Covid-19 omikrona paveida vilnis būs ilgāks un smagāks nekā citviet Eiropā, ko Trojanskis saistīja ar zemāku vakcinācijas aptveri, īpaši riska grupās.

Pat ja omikrons ir maigāks par deltu, tāpat daudz cilvēku nonāks slimnīcās un arī mirs, lēsa Trojanskis un prognozēja, ka pēc pāris nedēļām sagaidāms krietni lielāks sasirgušo skaits slimnīcās, kas pārsniegs tūkstoti, bet sliktāko scenāriju gadījumā - sasniegs pat vairākus tūkstošus.

Trojanska vērtējumā, atteikšanās no auduma masku lietošanas par labu medicīniskajām maksām un respiratoriem ir pareizs solis, taču tas nebūšot pietiekams, lai apturētu Covid-19 straujo izplatību, tāpēc epidemiologs uzskata, ka līdz februāra beigām Latvijā būtu jāaptur sociālā un kultūras dzīve, sports iekštelpās un, iespējams, arī ārtelpās.

Arī anesteziologs, reanimatologs Roberts Fūrmanis intervijā TV3 Ziņām prognozēja, ka Latvijā tuvākajā laikā sagaidāms liels Covid-19 pieaugums. Mediķis domā, ka šoziem Covid-19 Latvijā izslimos ļoti daudzi, neskatoties uz valsts veiktajiem pasākumiem, bet liels jautājums ir, cik daudzi no saslimušajiem nonāks slimnīcās.

Lūgts vērtēt, vai esošie ierobežojumi ir atbilstoši situācijai, Fūrmanis atturējās sniegt vērtējumu, vienlaikus atzīmējot, ka salīdzinājumā ar citām valstīm Eiropā Latvijā ierobežojumi jau līdz šim ir bijuši salīdzinoši stingri.

Perevoščikovs: Strauji palielinoties saslimstībai ar Covid-19 izglītības iestādē, tās vadība var lemt par attālinātām mācībām

Strauji palielinoties saslimstībai ar Covid-19 izglītības iestādē, tās vadība var lemt par attālinātām mācībām, taču pilnīgi visām skolām pāriet uz attālinātām mācībām pašlaik nav pamata, preses konferencē pēc valdības sēdes pauda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš uzsvēra, ka SPKC atbalsta klātienes mācības, ievērojot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus, proti, regulāru testēšanu, pareizu sejas masku lietošanu, telpu vēdināšanu un distancēšanos.

Taču gadījumos, kad ir daudz saslimušo skolēnu un skolotāju, skolas vadība var pieņemt lēmumu par pāreju uz mācībām attālināti. "Protams, ir dažas skolas, kurās ir saslimuši tik daudzi skolotāji, ka vairs nav iespējams nodrošināt mācību procesu," apliecināja Perevoščikovs.

Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) piebilda, ka pāreja uz attālinātām mācībām varētu notikt tikai galēji augstas Covid-19 izplatības dēļ. Viņš pauda cerību, ka pie tik nopietniem ierobežojumiem sabiedrībai atkal nevajadzēs atgriezties.