Tongas vulkāna izvirduma triecienvilnis skāris arī Latviju. Situāciju komentē LVĢMC un profesori (7)

Kā notika Tongas vulkāna eksplozija?

Strautnieks ziņu medijam "Apollo.lv" norāda, ka eksplozīvi vulkānu izvirdumi Klusā okeāna "uguns lokā" nav nekas neparasts. "Vulkāni atrodas litosfēras plātņu sadursmju (subdukcijas) zonā, kur viena no plātnēm iegrimst zem otras, pārkausējas un mazāk blīvā magma ceļas uz augšu.

"Sauszemē sprādzienveida izvirdumi notiek, ja magma ir bieza, gāzēm bagāta un izplūdusī lava sāk sastingt un nosprosto kanālu.

Tongas vulkāns ir zemūdens vulkāns, bet samērā tuvu virspusei (kalderas zemākā daļa atrodas tikai 200 m zem okeāna līmeņa," skaidro profesors.

Tas nozīmējot, ka ūdens staba spiediens nav liels, kas nespēj slāpēt izvirdumu. Tongas vulkāna eksplozīvo izvirdumu, pēc Oklendas Universitātes profesora Š.Kronina (Shane Cronin, Professor of Earth Sciences, University of Auckland) domām, nevar izskaidrot tikai ar momentānu karstas (1200 ºC) lavas saskari ar sāļo okeāna ūdeni (termiskais šoks), kad lavas un ūdens saskares joslā radās tvaiks un augsts spiediens.

Kā norāda profesors, tādas eksplozijas galvenais cēlonis ir bijusi strauja ar gāzēm pieplūdušas magmas pacelšanās virspusē, ko pastiprināja jau iepriekš minētā lavas un ūdens saskare.

"Gāzēm piesātinātas magmas saskari ar aukstu okeāna ūdeni vulkanologi pielīdzina ķīmiskai eksplozijai – tas ir ķīmisko ieroču sprādzienam," skaidro Strautnieks.

Profesors Stinkulis par eksploziju piebilst: "Ja izvirdums notiktu daudz dziļākā ūdenī, tad ūdens daudzums un spiediens apslāpētu šo sprādzienu."

The sat image of yesterdays volcanic eruption overlaid onto Europe to give some perspective on the scale of it. pic.twitter.com/WSP5YbBQ6i

— Met4CastUK (@Met4CastUK) January 16, 2022

Cik šī eksplozija bija bīstama cilvēkiem?

Strautnieks stāsta: "Kā jebkura eksplozija, tā ir bīstama tuvāk eksplozijas vietai. Bīstamie faktori – triecienvilnis, eksplozijas troksnis, izplūdušās gāzes (ķīmiskais sastāvs un to temperatūra līdz vairākiem simtiem grādu), vulkāniskie pelni un citi piroklastiskie ieži – dažāda izmēra gaisā atdzisušās lavas šļakatas (to skaitā arī vulkāniskās bumbas)."

Profesors Stinkulis uzsver, ka šī vulkānisma eksplozija ir ļoti bīstama cilvēkiem. "Pagaidām nav izdevies novērtēt vulkāna izvirduma patiesos apmērus, piemēram, cieto izmešu daudzumu, taču izvirdumu salīdzina ar 1991. gada Pinatubo vulkāna izvirdumu, kurā atmosfērā tika izmests 10 kubikkilometru vulkānisko pelnu un vēl 20 miljonu tonnu sēra oksīda.

Tongas vulkāns gan gaisā izmeta daudz mazāk sēra gāzu. Pašā vulkāna tuvumā draudus rada vulkāniskā kalna un tā apkārtnes sabrukšana, zemestrīces, lava, karstie tvaiki un dažāda izmēra no gaisa krītošas atlūzas," skaidro Stinkulis.

Viņš norāda, ka pat simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā var izplatīties vulkāniskie pelni un gāzes, kas ieelpotas apdraud cilvēku veselību, dzīvniekus un augus. Spēcīga vulkānisma gadījumā pelni var uzkrāties lielā biezumā - pie paša vulkāna desmitu un simtu metru biezumā, bet pat kilometriem tālu pietiekami lielā biezumā, lai radītu plašus infrastruktūras bojājumus.

"Pelni atmosfērā apdraud lidojumu drošību. Pētnieki šobrīd izsaka prognozes, ka Tongas izvirdums neradīs būtisku iespaidu uz klimatu visā pasaulē, taču iepriekš minētais Pinatubo izraisīja vidējās Zemes virsmas temperatūras pazemināšanos par grāda desmitdaļām uz dažiem gadiem, jo vulkāniskie pelni ilgstoši aizsedz Saules starojumu," piebilst Stinkulis.

Vai Latviju vispār kādreiz varētu skart cunami no šādiem izvirdumiem vai zemestrīcēm?

Strautnieks norāda, ka vulkānu darbības izraisītie cunami viļņi Pasaules okeānā Latviju īpaši ietekmēt nevar, jo viļņu enerģiju līdz Latvijai mazinās seklie jūras šaurumi un arī relatīvi seklā Baltijas jūra.

Baltijas jūras reģionam nav raksturīga seismiska aktivitāte, kaut gan nelielas zemestrīces ir konstatētas.

Savukārt profesors Stinkulis uzsver - ja vulkāna izvirdums notiek jūrā vai okeānā, vai arī to tiešā tuvumā, pastāv arī cunami draudi. Par cunami draudiem Stinkulis stāsta:

"Šajā gadījumā postoši cunami viļņi skāra vairākas Tongas salas, taču tie radīja lielākus vai mazākus postījumus arī citu salu un pat kontinentu krastos pie Klusā okeāna.

Cunami viļņi var radīt pat lielākus postījumus nekā pats izvirdums, jo viļņi neatplūst no krasta kā "parasti" viļņi, bet virzās dziļi iekšzemē."

Vai Latvijai ir kāds potenciāli bīstams vulkāns?

Profesors Stinkulis norāda, ka Latvijā pēdējais vulkāna izvirdums ir bijis pirms aptuveni 600 miljoniem gadu, bet pēc tam vulkānisms pie mums nav izpaudies.

Stinkulis par vulkāniem Latvijā stāsta: "Jau miljoniem gadu Latvija ir cietas, biezas kontinentālās litosfēras daļa. Vulkāni Latvijā nevar izveidoties, un stipras zemestrīces pie mums arī nevar būt. Latvijai tuvākie aktīvie vulkāni ir Itālijā, Turcijā un Islandē.

To bīstamību ir grūti salīdzināt, taču pie mums varētu nokļūt vienīgi vulkāniskie pelni un gāzes, pie tam stipri samazinātā koncentrācijā nekā pie pašiem vulkāniem.

Cunami draudi Baltijas jūrā šobrīd ir niecīgi, jo nav būtisku faktoru, kas tos var izraisīt. Zemestrīču draudus gan nedrīkst novērtēt par zemu, jo zemestrīces ar magnitūdu 4-4,8 Latvijā ir iespējamas (tādas dažreiz bijušas pēdējo 300 gadu laikā)."

Strautnieks piebilst, ka samērā nesen (2010. gadā) bija Ejafjallajokulla vulkāna izvirdums Islandē, kas uz laiku paralizēja gaisa satiksmi Eiropā, norāda Strautnieks.

Viņš stāsta, ka līdzīgi izvirdumi ir iespējami vēl. "Nav drošu ziņu par kādu no vulkāniem, kurš varētu būt bīstamākais Latvijā.

Ir daudz aprimušu un izdzisušu vulkānu, bet, kā mēdz teikt vulkanologi: "Ja reiz vulkāns ir darbojies, tad kādēļ tas nevarētu notikt atkal?"

Par to, kā rīkoties spēcīga vulkāna izvirduma laikā, stāsta Stinkulis: "Ja notiktu spēcīgs vulkāna izvirdums Eiropā vai citur pasaulē, kura izmeši varētu skart Latviju, cilvēkiem ir jāseko ziņām radio un televīzijā, kā arī uzticamos interneta ziņu avotos, tajā skaitā LVĢMC mājas lapā.

Noteikti tiktu paziņoti brīdinājumi un rīcības plāns, kā jārīkojas. Ja ir vulkānisko izmešu draudi, vislabāk uzturēties iekštelpās, līdz situācija tiek precizēta. Ieteikums cilvēkiem uzticēties atbildīgo valsts institūciju un zinātnieku sniegtajai informācijai."

LVĢMC komentārs par triecienviļņu datiem

Sestdien, 15. janvārī, Tongas Karalistes salā milzīgs zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja cunami viļņus. Igauņu sinoptiķis Kairo Kītsaks paziņoja, ka vulkāna triecienvilnis izplatījies pāri Igaunijai, vēstīja ziņu medijs "Postimees".

"Pirms kāda laika Tongas vulkāna triecienvilnis izplatījās arī pāri Igaunijai. To var redzēt pēc atmosfēras spiediena datiem – atmosfēras spiediens strauji paaugstinājās un pēc tam kritās. Šāda situācija ir arī kaimiņvalstīs," sacīja Kairo Kītsaks.

Kā ziņo laikapstākļu entuziasts Martins Bergšteins, arī Latviju skāra Tongas vulkāna triecienvilnis.

Līdz 17. janvāra rītam Latvijas teritoriju trīs reizes ir šķērsojis vulkāna Hunga Tonga-Hunga Ha'apai triecienvilnis, kas redzams arī LVĢMC novērojumu staciju atmosfēras spiediena datos. pic.twitter.com/1Ypn77DGNU

— Meteo.lv (@LVGMC_Meteo) January 17, 2022

LVĢMC ziņu medijam "Apollo.lv" norāda, ka pirmajā atmosfēras spiediena vilnī (15. janvāra vakarā un naktī uz 16. janvāri) atmosfēras spiediena izmaiņas bija 2-3 hPa. Atmosfēras spiediena svārstības ilga aptuveni 30-60 minūtes. Savukārt atmosfēras spiediena viļņu ātrums bija 1100-1200 kilometri stundā. 

"Latvijā cilvēks šos atmosfēras spiediena viļņus nevarēja just, un tos reģistrēja tikai barometri," norādīja LVĢMC.

Atmosfēras spiediena viļņi ir fiksēti meteoroloģisko novērojumu stacijās, kurās mēra atmosfēras spiedienu.

Kas zināms līdz šim?

Ziņu medijs "Apollo.lv" jau vēstīja, ka 15. janvārī Tongas Karalistes salā milzīgs zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja cunami viļņus. Tika evakuēti cilvēki, kuri dzīvoja Tongas krastos, kā arī vairākās Klusā okeāna dienvidu salās, vēstīja aģentūra "Reuters".

Interneta un telefona sakari tika pārtraukti aptuveni ap pulksten 18.40 pēc vietējā laika, atstājot 105 000 salu iedzīvotājus praktiski bez saziņas.

Satelītu attēlos tika fiksēts gan vulkāna izvirdums, gan arī izvirduma sekas.

Vulkāna Hunga Tonga-Hunga Haʻapai izvirdums radīja triecienviļņus Klusā okeāna dienvidu daļā. Tongas galvaspilsētā Nukualofā novērots 1,2 metrus augsts cunami, vēstīja Austrālijas Meteoroloģijas birojs.

Tongas galvaspilsēta atrodas tikai 65 kilometrus uz ziemeļiem no vulkāna.

No vulkāna izplūstošās gāzes, dūmi un pelni sasniedza 20 kilometru augstumu debesīs, paziņoja Tongas ģeoloģijas dienests.

Astoņas minūtes ilgais izvirdums bija tik spēcīgs, ka Fidži, kas atrodas vairāk nekā 800 kilometru attālumā, to varēja dzirdēt kā "skaļus pērkona dārdus", stāstīja galvaspilsētas Suvas amatpersonas. Fidži valdība ieteica cilvēkiem zemās piekrastes zonas pamest un atvēra evakuācijas centrus.

Tika izziņota cunami trauksme, un iedzīvotāji centās patverties augstākās vietās. No pils galvaspilsētas tika evakuēts Tongas karalis Tupou VI.

Jaunzēlandes Aizsardzības spēki uzraudzīja situāciju Tongā un bija gatavi sniegt atbalstu, ja to lūgs Tongas valdība, tomēr lūgums netika izteikts.

Varasiestādes daudzviet Klusā okeāna reģionā, arī Samoa, Fidži un Jaunzēlandē, izziņoja cunami trauksmi, mudinot iedzīvotājus turēties pa gabalu no krasta iespējamo spēcīgo un neaprasto straumju, kā arī neprognozējamo uzplūdu dēļ.

Vulkāna izvirdums ar pārtraukumiem noticis arī decembra beigās, bet piektdienas izvirdums bijis septiņas reizes spēcīgāks par iepriekšējo, norādīja Tongas Ģeoloģiskais dienests.

Sestdienas vulkāna izvirduma troksnis bija dzirdams daudzviet Klusā okeāna dienvidu daļā, kā tiek ziņots, arī Fidži, Jaunzēlandē un Austrālijā.

Klusā okeāna valstī Tongā pēc sestdien notikušā vulkāna izvirduma un cunami 18. janvārī joprojām slēgta bija lidosta un traucēti sakari ar ārpasauli, un tas apgrūtināja palīdzības sniegšanu.

Dabas katastrofa nodarījusi lielus postījumus valsts lielākās salas Tongatapu rietumu piekrastē un galvaspilsētā Nukualofā, ziņo Jaunzēlande.

Arī ANO paziņojusi, ka, spriežot pēc satelīta attēliem, Tongatapu rietumu piekraste ir smagi cietusi, tur sagruvušas vai pamatīgi bojātas vairākas ēkas un kūrorti.

Zemestrīcē un cunami bojāgājušo un ievainoto cilvēku skaits pagaidām nav zināms, jo Tonga joprojām ir nošķirta no ārpasaules. Vulkāna izvirduma laikā tika pārrauts galvenais komunikāciju kabelis, kas iet pa jūras gultni.

Zināms, ka dabas katastrofā dzīvību zaudējusi 50 gadus veca Lielbritānijas pilsone Andžela Glovera. Viņa ir pirmais zināmais upuris. Sieviete gāja bojā cunami, mēģinot glābt suņus patversmē, ko bija izveidojusi kopā ar savu vīru.

Komunikācijas atjaunošana var ilgt mēnesi

Jaunzēlandes Ārlietu ministrija paziņoja, ka galvenā zemūdens kabeļa remonts, kas tika iznīcināts vulkāna izvirdumā Tongā, var ilgt vismaz četras nedēļas, ziņo raidorganizācija BBC.

Kabelis tika pārrauts sestdien vulkāna izvirduma laikā, sabojājot sakarus un atdalot Klusā okeāna salu no ārpasaules.

Izvirdums izraisīja arī cunami, kurā gājuši bojā vismaz trīs cilvēki, tostarp Lielbritānijas pilsonis.

"ASV kabeļtelevīzijas kompānija "SubCom" norāda, ka būs nepieciešamas vismaz četras nedēļas, līdz tiks salabots Tongas kabeļa savienojums," teikts trešdien, 19. janvārī, izplatītajā Jaunzēlandes Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"SubCom", remonta darbuzņēmējs vairāk nekā 50 000 kilometru kabeļa Klusā okeāna dienvidu daļā, paziņoja, ka sadarbojas ar telekomunikāciju uzņēmumu "Tonga Cable", lai mobilizētu kuģi kabeļa remontam, ziņoja "Reuters".

Tongā nav bijis iespējams nodibināt kontaktu ar pārējo pasauli, kopš sestdienas izvirdums divās vietās pārrāva valsts vienīgo zemūdens kabeli.

Kopš tā laika ir izveidoti niecīgi sakari, kas nodrošināti ar dažiem satelīttālruņiem, kas galvenokārt atrodas ārvalstu vēstniecībās galvaspilsētā Nuku'alofā. Daudzi tongieši ārzemēs kopš tā laika gaida ziņas no saviem mīļajiem.

Paredzams, ka telekomunikāciju uzņēmums "Digicel" 19. janvārī izveidos pagaidu 2G savienojumu, kurā prioritāte būs balss un SMS sakariem, norādīts paziņojumā. Tomēr sagaidāms, ka savienojums būs "ierobežots un nevienmērīgs", aptverot aptuveni 10% no regulārās jaudas.

Šī nav pirmā reize, kad tiek bojāts Tongas vienīgais zemūdens kabelis. Sliktie laikapstākļi 2019. gadā radīja negaidītus bojājumus kabelim, izraisot gandrīz pilnīgu mobilo un interneta pakalpojumu pārtraukšanu 100 000 salas valsts iedzīvotājiem.

Amanda Vatsone, pētniece no Austrālijas Nacionālās universitātes Klusā okeāna lietu departamenta, sacīja, ka incidents uzsvēra telekomunikāciju un interneta piekļuves nozīmi Klusā okeāna salu valstīs. Vairākām no tām katrai ir tikai viens zemūdens kabelis.

"Ideāli būtu, ja katrā valstī būtu vairāk nekā viens kabelis, lai nodrošinātu zināmu dublēšanu gadījumā, ja viens kabelis tiktu bojāts," viņa sacīja.

Izārdītas ēkas un iznīcināti ciemati

Pirms dažām dienām tika publicētas vairākas fotogrāfijas, kas atklāj vulkāna izraisīto cunami viļņu postījumus, vēsta raidsabiedrība BBC.

Fotogrāfijās redzamas Klusā okeāna salas, kas pārklātas ar vulkānisko pelnu slāni, savukārt piekrastes rajonos viļņi ir norāvuši kokus un izārdījuši ēkas.

Fotogrāfijās, ko publicējis Tongas konsulāts Eiropas Savienībā, redzamas automašīnas, ceļi un ēkas galvaspilsētā Nukualofā, kas pārklātas ar pelniem. Putekļi traucē lidmašīnām nolaisties un piegādāt iedzīvotājiem tik ļoti nepieciešamo pārtiku un dzeramo ūdeni.

Attēlos redzamas arī cunami viļņu sekas salas piekrastes zonās, ko Tongas valdība raksturoja kā bezprecedenta katastrofu.

Tikmēr Jaunzēlandes gaisa spēku uzņemtie attēli liecina, ka vairāki ciemati ir iznīcināti.

Pēdējo dienu laikā eksperti Tongā strādā, lai nogādātu reģionam svarīgos pārtikas krājumus un salabotu sabojāto zemūdens kabeli.

Līdz 19. janvārim glābšanas komandas un simtiem brīvprātīgo ar ķerrām un lāpstām cītīgi tīrīja pelnus no Tongas galvenā lidostas skrejceļa.

Sarkanā Krusta biedrība dara visu, lai iedzīvotājiem nogādātu ūdeni. Paredzams, ka piektdien, 21. janvārī, ieradīsies pirmās palīdzības kuģi no Jaunzēlandes un Austrālijas. Kuģi atvedīs vairāk nekā 250 000 litru saldūdens un atsāļošanas iekārtas, ko izmantos sāls atdalīšanai no ūdens.