EZA pārstāvis uzsvēra, ka atkārtota revakcinācija ar īsiem intervāliem var samazināt antivielu līmeni, jo imūnsistēmai ir vajadzīgs noteikts laiks, lai izstrādātu atbildes reakciju. Laika gaitā šāda pieeja varētu būt mazāk iedarbīga. Ja atsevišķās riska grupās būtu nepieciešama papildu balstvakcīna, būtu vēlams to saskaņot ar sezonalitāti, līdzīgi kā tas tiek darīts gripas gadījumā, lai palielinātu antivielas laikā, kad tas ir visvairāk nepieciešams.
Tāpat viņš uzsvēra, ka ilgtermiņā būs jāizstrādā stratēģija attiecībā uz vakcīnu veidiem, kas nepieciešami Covid-19 ierobežošanai nākotnē. Pēc EZA pārstāvja paustā, šī ir nepārtraukta diskusija pasaules līmenī. Stratēģija prasīs koordināciju starp daudzām iesaistītajām pusēm.
Kavaleri vērsa uzmanību uz EZA tīmekļvietnē publicēto zinātnisko pētījumu par vakcinācijas pret Covid-19 ietekmi grūtniecības laikā. Pētījumā netika konstatētas nekādas pazīmes, kas liecinātu par paaugstinātām komplikācijām, spontāno abortu, priekšlaicīgu dzemdību risku vai nelabvēlīgu ietekmi uz nedzimušajiem bērniem, saņemot RNA ziņneša vakcīnas devas.
Pētījuma rezultāti liecina, ka Covid-19 vakcīnas ir tikpat iedarbīgas un samazina grūtnieču hospitalizācijas un nāves risku. Starp grūtniecēm pēc vakcīnas devas saņemšanas ir novērotas vieglas un vidējas blakuspārādības, kuras novērotas populācijā kopumā.